Noslēdzoties vairāku gadu darbības periodam, Ziemeļkurzemē izvērtēti LEADER programmas rezultāti un tiek plānots nākamais posms. Tiks rakstīta stratēģija turpmākajiem gadiem. Lai arī konkrētas prioritātes vēl tiek noteiktas, jau šobrīd ir skaidrs, ka lielāks atbalsts tiks tiem pagastiem, kuros izveidotas viedās kopienas.
Lauku līderības cālēni saskaitīti
Pagājušā gada nogalē biedrība Ziemeļkurzemes biznesa asociācija (ZBA) noslēdza vienu darbības periodu un pārmeta tiltu uz nākamo. Ņemot vērā, ka arī turpmāk asociācija darbosies kā vietējā rīcības grupa Eiropas kopējā lauksaimniecības fonda atbalsta programmu īstenošanā, kuru mērķis ir veicināt lauku teritoriju attīstību, ZBA pārstāvji apbraukājuši arī Ventspils novada pagastus. Tikšanās reizēs asociācija aicināja vietējos iedzīvotājus uz diskusijām. Tajās tika izvērtētas katra pagasta stiprās un vājās puses, identificētas būtiskākās problēmas, bet pats galvenais – apzinātas vajadzības šo izaicinājumu risināšanai nākotnē.
Šāda pagastu tūre tika veikta gan ar mērķi informēt iedzīvotājus par to, kādu ieguldījumu Ventspils reģiona attīstībā iepriekšējā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā devušas lauku atbalsta programmas, kas īstenotas ar LEADER pieeju, gan – lai zīmētu ceļa karti nākamajam periodam. Ar LEADER tiek apzīmēta programma, kas ietver mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Un viens no šīs pieejas galvenajiem principiem ir, ka projekti tiek īstenoti jeb idejas tiek realizētas «no apakšas uz augšu». Tas nozīmē, ka iniciatīvai ir jānāk no vietējiem iedzīvotājiem, kuri iesaistās savas teritorijas problēmu risināšanā ar mērķi uzlabot dzīves kvalitāti sev un kopienai.
Iepriekšējā periodā LEADER programmas īstenošanai tika novirzīts Eiropas Lauksaimniecības fonda, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums. Taču, lai īstenotu pieeju, ka iniciatīva nāk no vietējām kopienām, Latvijā ir izveidotas vairākas teritoriāli vienotas vietējās rīcības grupas. To uzdevums gan iepriekš, gan turpmāk ir noteikt prioritātes, kritērijus un noteikumus, kā izmanot Eiropas naudu lauku teritoriju attīstībai ar LEADER pieeju. Lai to izdarītu, jāuzraksta vietējās sabiedrības virzīta stratēģija. Ziemeļkurzemes novadā šo uzdevumu pilda ZBA, kurā pārstāvēts gan NVO sektors, gan arī pašvaldības, tai skaitā Ventspils un novada pašvaldības. Līdz ar to ZBA identificē problēmas un iezīmē, kuru problēmu risināšanai vai iespēju realizēšanai prioritāri būtu jāizmanto finansējums, kas pieejams lauku atbalsta programmās. Tā ne tikai sagatavo stratēģiju, bet ir pirmais organizētājs un vērtētājs projektu konkursiem, kuros publiskās un privātas personas var pretendēt uz Eiropas fondu līdzfinansējumu savu ideju realizācijā, tai skaitā uzņēmējdarbības attīstībā. Jāpiebilst, ka ZBA teritoriāli pārstāv ne vien Ventspils reģionu, bet iekļauj arī daļu no Talsu novada, tai skaitā Dundagu. Ventspils šajā programmā iekļaujas ar zivsaimniecības fondā pieejamo finansējumu, bet nevarēja pretendēt uz laukiem paredzēto. Savukārt no novada pagastiem uz zivsaimniecības naudām pretendēt varēja tikai tie pagasti, kuri robežojās ar jūru, tātad – Jūrkalne, Užava, Vārve un Tārgale. Zemkopības ministrijas pārstāvji gan jau norādījuši: nākamajā periodā no lauku atbalsta programmas finansējumu tomēr varēs saņemt arī projekti, kuru īstenošanas vieta ir arī valstspilsēta. Taču tādā gadījumā labums no to realizācijas būs jāsaņem laukiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, pilsētā varēs izveidot tirdzniecības vietu, kurā tiks realizēta novada ražotāju produkcija.
Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas vadītāja Gunta Abaja Ventas Balsij stāsta, ka vairāk ikviens, kam interesē iepriekš paveiktais, var uzzināt biedrības mājaslapā, pētījumā Vietējās attīstības stratēģijas 2015.–2020. gadam īstenošanas novērtējums. Tajā atrodami skaitliski indikatori – iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma, nodarbinātības un citas izmaiņas. Taču, novērtējot iepriekšējo periodu, Abaja uzsver, ka «šie cipari neatspoguļo kopienu dzīvi kopumā». Līdz ar to veiktas arī vietējo sabiedrisko organizāciju, aktīvo iedzīvotāju, pašvaldību pārstāvju un uzņēmēju aptaujas. «Uz jautājumu, vai piekrītat, ka dzīves kvalitāte jūsu pagastā pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojusies, apstiprinoši atbild 59% pagasta pārvaldnieku, 2/3 sabiedrības pārstāvju respondentu un 80% aptaujāto uzņēmēju,» skaidro Abaja.
Izvērtējot iepriekšējo pieredzi, nevar noliegt, ka ir nācies noslīcināt arī dažus pirmos kucēnus, jo pirmais periods arī asociācijai pagāja mācoties un stiprinot savu kapacitāti, turklāt toreiz vajadzēja steidzami paplašināt vietējās rīcības grupas darbības teritoriju, tādēļ ne visas Ventspils novada vajadzības tika apzinātas un iekļautas stratēģijā. Šoreiz asociācija ir apņēmības pilna darīt labāk. «Visa aizvadītā perioda laikā stratēģija tika vairākas reizes precizēta,» skaidro Abaja.
«Jaunajā periodā mūsu kapacitāte apzināt vietējo kopienu vajadzības ir augusi, arī minētais pētījums dod labu bāzi daudz pilnvērtīgāk veikt darbu pie jaunās stratēģijas. Abaja neizslēdz iespēju, ka, gatavojot nākamo stratēģiju, tiks noteikta arī atsevišķu teritoriju specializācija, kā arī tiks definēti stratēģisko projekti, kas, iespējams, kādai no teritorijām iedotu papildu stimulu iekšēji saliedēties un domāt par sadarbību un kooperāciju.
Tilts uz nākotni
Savukārt gada nogalē veikto diskusiju rezultāts ZBA vēl tiek apkopots un tiks izmantots nākamās stratēģijas izveidē. Lai arī attiecībā uz to, kas tiks iekļauts tajā, vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, skaidrs ir viens – lielāks atbalsta apjoms tiks tiem pagastiem, kuros darbosies tā dēvētās viedās kopienas. Tādēļ jau šobrīd asociācijas pārstāvji mudina pagastu ļaudis organizēties viedajās kopienās.
Jautāta, kuros pagastos pašlaik redzama lielāka atsaucība vai karstākās diskusijas, Abaja atklāj, ka «visur mūs sagaidīja kopienu aktīvie cilvēki, tomēr varētu izcelt pasākumu Ugālē, kur tika aicināti trīs pagastu – Ugāles, Usmas un Puzes – pārstāvji un to bija diezgan daudz. Katra pagasta SVID analīzes process raisīja paša pagasta cilvēku savstarpējas sarunas un viedokļus. Katrai kopienai ir savs skatījums, sava sāpe un risinājums. Pašiem kopienas cilvēkiem ir jāiemācās citam citu uzklausīt un vienoties.» Vienlaikus ZBA vadītāja uzsver, ka pēc šīm diskusijām ir radies secinājums, ka vietējie ļaudis aizvien vairāk sāk sevi apzināties par kopienām.
Pagastos sākas rosība
Aktīvi lauku dzīves attīstības veicināšanā, tai skaitā vietējās uzņēmējdarbības sekmēšanā, iesaistās arī Ventspils novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta un tūrisma jomas speciāliste Dace Kolāte. Viņa Ventas Balsij atklāj, ka jau šobrīd ir uzrunāti vairāku novada pagastu aktīvisti, kas izrādījuši gatavību uzņemties līderību viedo kopienu veidošanā. Šāda aktivitāte ir būtiska, jo tiek plānots, ka viedajiem ciemiem atbalsta intensitāte, tai skaitā līdzfinansējums projektos, būs lielāks nekā tiem, kur šādas kopienas nebūs.
Kā piemēru Latvijā, kur šis priekšdarbs jau paveikts, Kolāte min Alsungas pagastu, kurā kopienas līderību uzņēmusies bijusī novada domes priekšsēdētāja. Līdz ar to Alsunga kļuvusi par pirmo Latvijas viedo ciemu, kas atbilst tiem kritērijiem, kādus noteikusi Eiropas politika. Taču ceļā uz viedajiem ciemiem nu jau ir daudzas citas Latvijas vietas, tai skaitā pirmie soļi sperti arī Ventspils novadā. Kolātes ieskatā, šobrīd vistālāk ir tikuši Ances pagasta iedzīvotāji. Tur vietējie jau izveidojuši iedzīvotāju grupu, kurā iekļauti koordinatori no visiem pagasta ciemiem, notiek domu un pakalpojumu apmaiņa. Tālāk priekšā darbs, lai izveidotu stratēģiju, biedrību, kuras statūtos iekļauti viedā ciema kritēriji. Tāpat interesi izrādījuši Usmas iedzīvotāji. Kolāte uzskata, ka arī tādos novada pagastos kā, piemēram, Pope, Ugāle un citos jau ir labs pamats, lai tālāk virzītos uz viedā ciema statusu. Ir pirmie iedīgļi, bet tālāk galvenais, lai ir vēlēšanās to darīt, uzskata Kolāte, uzsverot, ka ļoti svarīgs priekšnosacījums viedās kopienas izveidei ir tās līderis. Ja pagastā nav kāda, kuram deg acis un sirds par vietējo attīstību, tad neko nedos arī formāla biedrības izveide un viedā ciema statuss. Tāpat būtiski, lai kopīgo mērķu vārdā savstarpēju vienošanos un kopīgu platformu izdodas atrast arī tajos pagastos, kuros ir izveidojušās vairākas, nereti savstarpēji konkurējošas neformālās grupas.
Pandēmijas laikā ceļu uz viedo ciemu sāka arī Jūrkalnes pagasta iedzīvotāji, kurus kopā, iedvesmojoties no kaimiņpagasta, aicināja Jūrkalnes bibliotēkas vadītāja Ligita Kalniņa. «Mēs redzējām, kā Alsungā vietējā līdera – Daigas Kalniņas – vadībā darbu uzsācis viedais ciems. Tā būtība tāda – vietējie cilvēki sanāk kopā un paši plāno, kā risināt aktuālās problēmas, bez pašvaldības iesaistes un noteikumiem. Taču mēs sākām kovida laikā un visas mūsu pirmās tikšanās līdz ar to notika Zoom videokonferenču formātā,» atceras Kalniņa. Viņa tolaik uzrunājusi arī vairākus vietējos uzņēmējus iesaistīties, tika rīkotas video tikšanās, lai skaidrotu viedo ciemu būtību, kritērijus un izveides mehānismus. Tāpat tika veikta tā sauktā SVID analīze Jūrkalnei. Tālāk būtu bijis jāseko darbam pie stratēģijas izveides un plašākas sabiedrības iesaistes, taču likumsakarīgi pandēmija šo procesu uz laiku iesaldējusi. Taču arī Jūrkalnes pārstāvji izsaka cerību un apņemšanos organizēties atkal, lai liktu prātus, savu dedzību kopā un līdz viedā ciema statusam nonāktu. Kalniņa uzskata, ka Jūrkalnei ir sava specifika, kas, iespējams, mazliet traucē. Nav noslēpums, ka cilvēki ir motivētāki vienoties, ja tiem ir kāda konkrēta problēma, un mazajos pagastos nereti tā ir nepieciešamība iegūt vietas atpazīstamību, lai piesaistītu tai cilvēkus, kas savukārt dod impulsu vietējās uzņēmējdarbības attīstībai. Jūrkalne jau ir atpazīstama, un šis faktors, iespējams, vairs nav motivējošs. Vienlaikus Kalniņa uzskata, ka joprojām aktuāli ir dažādi jautājumi, vienkārši jārodas kādam vietējam līderim, kas nav pašvaldības pārstāvis un sāk organizēt cilvēkus kopā.
Jāpiebilst, ka, lai arī viedais ciems ietver arī digitālos aspektus un tā dēvētās viedās tehnoloģijas, tādēļ nereti veidojas priekšstats, ka tas cieši saistīts ar tām, tā tomēr nav. Tehnoloģiski risinājumi var būt instruments, kā sasniegt kopienas mērķus, kā arī īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus risinājumus. Taču pats galvenais ir kopienas spēja vienoties, izvirzīt savus mērķus un uzdevumus, kā arī tos īstenot.
Viedie ciemi ir kopienas lauku apvidos, kas izmanto inovatīvus jeb radošus risinājumus, lai uzlabotu dzīves apstākļus savā teritorijā un nodrošinātu ilgtspēju, balstoties uz savām stiprajām īpašībām un iespējām.
Viedajos ciemos visiem kopienas pārstāvjiem ir nodrošinātas iespējas iesaistīties, lai izstrādātu stratēģiju un kopīgi uzlabotu ciema ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, tai skaitā, izmantojot digitālās tehnoloģijas.
Būtiski – notiek aktīva kopienas iedzīvotāju iesaistīšanās dažādu tai svarīgu jautājumu risināšanā.
Komentāri (0)