Puzes ezerā viss ir kārtībā

Ventspils novada pašvaldība, iesaistoties projektā un iegūstot ES fondu finansējumu, sākusi darbu pie Puzes ezera izmantošanas jeb ekspluatācijas noteikumu izstrādes. Viens no pirmajiem darbiem ir bijis izpētīt, kāda situācija ezerā ir šobrīd. Šo uzdevumu uzticēts veikt SIA Saldūdeņu risinājumi ekspertiem, kas darbu veikuši un informējuši par pirmajiem rezultātiem. Secinājums – Puzes ezerā ir viena no labākajām zivju resursu daudzveidībām visā Latvijā. Par šādu teicamu situāciju, pēc ekspertu domām, paldies jāsaka ezera uzraugam Aivaram Vāverem, kuram Ventspils novada pašvaldība uzticējusi kontrolēt licencēto makšķerēšanu ezerā. Arī ezera ekspluatācijā nekādas radikālas izmaiņas no pētnieku puses netiek rekomendētas, norādot, ka jau līdz šim viss noticis atbilstoši ezera specifikai. Tāpat tiek rosināts saglabāt speciālās lieguma zonas, kurās makšķerēšana nav atļauta, jo tādējādi tiekot pasargātas zivju, tai skaitā zandarta, nārsta vietas, un zandarts ir viens no Puzes ezera dārgumiem. Tas parādās ne vien makšķernieku lomos, ko iespējams secināt pēc nodoto licenču statistikas, bet arī Saldūdeņu risinājumu kontrolzvejas tīklos. Izpētes laikā no zivsaimnieciski vērtīgajām sugām tika ņemti arī kuņģa paraugi, lai izdarītu secinājumus par barības bāzi ezerā. Kā liecina rezultāti, tad ar to Puzē viss ir labi, tā pietiek visām zivīm visās vecuma stadijās. Ņemot vērā, ka Puzes ezerā nav vērojama plēsīgo zivju dominante, ir iespēja savairoties arī citām zivju sugām, un, no zivju daudzveidības skatpunkta raugoties, labāk Latvijā izskatās vienīgi Mazais Baltezers. Puzes ezers seko uzreiz aiz tā. Izpētes tīklos parādās asari, plauži, raudas, jau minētais zandarts, kā arī vīķes, pliči, līdakas, ķīši, repši, rauduļi un salakas.

Tomēr uz rezultātu prezentāciju sanākušos makšķerniekus interesēja, kāda situācija ir ar samiem un zušiem. Kā skaidroja eksperti, zivju statistika tiek veidota, kombinējot to uzskaiti, kas redzama nodotajās licencēs, ar kontroltīklos noķertajām. Licencēs sami parādoties, tādēļ uzskatāms, ka tie dzīvo arī Puzes ezerā. Tajās parādās arī zuši, ar kuriem savukārt esot gana sarežģīti un specifiski arī pētniecībā. Kā atcerējās Aivars Vāvere, zušu ielaišanas programma Puzes ezerā pirms vairākiem gadiem, iespējams, nav bijusi veiksmīga. Zušu ielaišanai, lai būtu rezultāts, ir būtiski precīzi izpildīt specifiskus noteikumus, kas Puzes ezera apstākļos nav vienkārši gan piekļuves, gan grunts specifikas dēļ. Taču izdarīt ticamus secinājumus par zušu populāciju Puzē esot neiespējami bez specifiskiem pētījumiem, skaidro eksperti, norādot, ka šajā izpētē izmantotās metodes nav atbilstošas, lai novērtētu zušus. Taču vairāk var spriest par zandartiem, un pētnieku secinājums ir, ka, lai arī ezers piemērots zandartam un tas parādās tīklos un uz āķiem, pastāv bažas par zandartu atražošanās problēmu dabīgā ceļā, jo netika noķerti zandarti ar ikriem. Tomēr, lai secinājumi būtu droši, nepieciešami papildu pētījumi. Tikpat iespējams, ka bijis zandarta nārstam nelabvēlīgs gads. Arī Vāvere norādīja, ka, līdzīgi kā visam dabā, arī zandartu nārstam ir veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi gadi, kas atkarīgs no daudziem, tai skaitā meteoroloģiskiem, faktoriem. Ar plaužiem un raudām ezerā gan viss esot kārtībā, jo tajā savairojusies invazīva gliemenes suga, kas ir proteīna bagāta barības bāze šīm zivīm.

Zvejas atļaušanu Puzes ezerā eksperti nerekomendē arī turpmāk un uzteic Vāveres darbu, norādot, ka nekur Latvijā tik teicamu kontroli nav novērojuši, tādēļ uzskata, ka malu zveja ezerā nepastāv. Vāvere gan ir pieticīgāks šajā vērtējumā un norāda, ka vienmēr var būt labāk un «nekad nevar teikt nekad, taču, protams, visi zina, ka es tur esmu un varbūtība tikt pieķertam ir lielāka nekā citās vietās». Lai arī, pētnieku ieskatā, licencētā makšķerēšana darbojas labi, Vāvere uzskata, ka būtu jāmeklē risinājumi, kā tos makšķerniekus, kuriem ir garo termiņu licence, kas nozīmē, ka statistiku par lomiem var aizpildīt, to nododot pēc gada, motivēt ievērot datu precizitāti. Viņš novērojis, ka tā nereti tiek aizpildīta pavirši, tādējādi veidojot maldinošu priekšstatu par zivju resursiem ezerā. «Vecā metode, kad es ķēru aiz rokas un liku uz svariem, bija precīzāka,» uzskata Vāvere.

Tāpat diskusijā par Puzes ezera ekspluatācijas plānu pašvaldībai tika norādīts uz nepieciešamību labiekārtot publisko piekļuves vietu ezeram. Pēc makšķernieku domām, būtu nepieciešama WC novietošana, kā arī atkritumu urnas, jo vasaras mēnešos cilvēku kustība šajā vietā esot liela. Tāpat būtu nepieciešams ierīkot laivu nolaišanas vietu un sistematizēt un sakārtot laivu novietnes, lai neveidotos bardaks un peldētāji labāk sadzīvotu ar makšķerniekiem.