Dabas liegumā ''Užava'' notiek pelēko kāpu atjaunošanas darbi

AS ''Latvijas valsts meži'' darbu gaitā ''Užavā'' pelēkās kāpas atbrīvos no aizauguma – priedēm un krūmiem – kopumā 50 hektāru platībā.
''Ja pelēkās kāpas aizaug ar priedēm un krūmiem, mainās ne vien Latvijai tipiskā atklātā piejūras ainava, bet arī izzūd nepieciešamie dzīves apstākļi ļoti retām gaismu mīlošām dzīvnieku un augu sugām. Pelēko kāpu pastāvēšana ir atkarīga no regulāriem dabiskiem traucējumiem, kā vējš un uguns, ja tādu nav, tos mērķtiecīgi jāimitē cilvēkam – ar Užavā un Ovīšos veiktajiem darbiem mēs būtībā mērķtiecīgi imitējam šos traucējumus. Pašlaik esam pelēko kāpu atjaunošanas darbu vidū, tāpēc iedzīvotajiem un dabā gājējiem nav jāraizējas, redzot darbojamies meža tehniku vai pagaidām vēl atstātos gāztos kokus un zarus, kurus secīgi no kāpām izvedīsim,'' skaidro LVM vides projektu vadītāja un kāpu ekoloģe Ieva Rove.

Šāda apjoma un sarežģītības pelēko kāpu pilna atjaunošana kā Ziemeļkurzemē, Latvijā tiek īstenota pirmo reizi un iedzīvotājiem jārēķinās ka to īstenošana nav iespējama bez tehnikas izmantošanas. Lai nodrošinātu veikto darbu kvalitāti, visi pelēko kāpu atjaunošanas darbi ir pieredzējuša un sertificēta dabas eksperta plānoti un uzraudzīti, tāpat tie saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām.

LVM Ziemeļkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Lauris Gumskis skaidro: ''Veicot tik atbildīgu darbu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā Natura 2000 teritorijā, pastāvīgi tiek uzraudzīta darbu izpilde gan vides norādījumu, gan teritorijas reljefa un seguma dēļ. Iepriekš rūpīgi plānojam drošu un efektīvu tehnoloģisko koridoru izveidi, atzīmējot vietas, kur tehnika drīkst un kur nedrīkst pārvietoties.''

Pelēko kāpu biotopa vērtība ir arī īpašā piejūras ainava, ko tās rada – tā ir atklāta un plaša, ar retām priedēm un atklātiem smilts laukumiem. Darbu gaitā tiek saglabātas smiltīs ieputinātās, bioloģiski vecās un lielās priedes un to grupas, kadiķi, kā arī citi parkveida ainavas struktūru elementi. Atstātās priedes ne vien nodrošina dabas daudzveidību, bet tām piemīt arī augsta ainaviskā vērtība.

Užava un Ovīši ir divas no 14 īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur LVM līdz 2023. gada nogalei Eiropas Savienības līdzfinansēta Kohēzijas fonda projekta ''Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai'' ietvaros uzlabo un atjauno dažādus ES nozīmes biotopus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.