Dod zaļo gaismu vēja parkam mežā

Deputātu vairākumam nobalsojot par, Ventspils novada domes kārtējā sēdē bez lielas ažiotāžas un diskusijām tika akceptēta SIA Ventspils Wind paredzētā darbība – vēja elektrostaciju būvniecība mežu teritorijās, kas iekļaujas galvenokārt Tārgales pagastā, bet ainaviski būtiski ietekmēs galvenokārt Popes pagastu un pat Popes ciema teritoriju. Tiesa, plānotā būvniecība un elektrostaciju darbība varēs notikt tikai, ievērojot Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumā ietvertos nosacījumus.

Kā skaidro Ventspils novada domes Teritorijas un ekonomikas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andis Zariņš, kura politiskajā paspārnē vēja parka projekts virzīts lēmumiem domē, «nākamais solis attīstītājiem ir būvniecības dokumentācijas sagatavošana, iestrādājot būvprojektā, lokāplānojumā, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumā un VPVB atzinumā izvirzītos papildu nosacījumus. Tālāk būvprojekts tiks iesniegts pašvaldības Būvvaldē, kur tiks pārbaudīta tā atbilstība spēkā esošajiem būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.»

Pirmās mežā

Ja uzņēmumam Ventspils Wind izdosies izpildīt nosacījumus, kas līdz ar IVN izvirzīti parka būvniecībai, un vēja elektrostacijas tiks uzbūvētas, šis būs jau trešais vēja parks Ventspils novadā, ja neskaita atsevišķas vecās paaudzes vēja elektrostacijas Popes Vēdes ciemā. Saskaņā ar Ventspils Wind ieceres pieteikumu desmit, iespējams, pat 250 metrus augstas vēja elektrostacijas (VES) paredzēts izbūvēt Tārgales pagastā starp Popi un Ventspili – autoceļa A10 un 330/110 kV elektrolīnijas tuvumā. Jāpiebilst, ka plānotās VES būs ne vien pirmās augstākās Latvijā, bet arī pirmās, kas plānotas mežā. Zemju, uz kurām plānota VES būvniecība, īpašnieks ir SIA Kursa MRU, kā arī SIA Līcīši, bet piegulošās teritorijas, kurās ietiecas VES aizsargjoslas, pieder gan valstij, gan fiziskām, juridiskām personām, gan arī pašvaldībai.

Teritorija, kur būvēs VES, atrodas tuvumā vairākiem dabas liegumiem. Tuvākais no tiem ir Platenes purvs. Tuvumā atrodas arī vairāki mikroliegumi. Tuvākā apdzīvotā vieta 3,5 km attālumā būs Bušnieki, bet no Popes ciema tās atradīsies 4 km attālumā, tomēr Popes reljefa – paaugstinājuma – dēļ tieši Popes ciemā būs vislielākā vizuālā ietekme no VES. Līdz pilsētas administratīvajai robežai, saskaņā ar ziņojumu, būs 4 km. Tuvākā no mājām atradīsies 810 m attālumā.

Atmežos zemi

Lai nodrošinātu vēja turbīnu transportēšanu, par 5–6 metriem būs jāpaplašina jau esošie grants seguma ceļi, kā arī jāizbūvē jauni ceļi, bet lielākās platības nāksies atmežot tieši apgriešanās laukumu dēļ. Kopumā mežam varētu tikt atņemts ap 64 ha platības. IVN ziņojumā izskatītas divas tehnoloģiskās alternatīvas. Pirmā ir vēja turbīnas ar rotora diametru 170 metri un torņa augstumu 166 metri, bet otra – ar rotora diametru 200 metri un torņa augstumu 150 metri.

Prasības stingras

Kā būtiskākie riski IVN ziņojumā norādīti ar būvniecību saistītie ietekmes aspekti un ietekme uz īpašumiem, kā arī ar vēja ģeneratoriem saistītās vizuālās pārmaiņas jeb ietekme uz ainavu. Tāpat pie riskiem vērtēti aspekti, par kuriem satraukumu sabiedriskās apspriešanas laikā izrādīja iedzīvotāji: troksnis, tai skaitā zemās frekvences, vibrācija, mirgošana un apēnojums. Līdz ar to VPVB ir sniedzis atzinumu, kurā būvatļaujas saņemšanai un ekspluatācijai ir izvirzīti vairāki papildu nosacījumi. Viens no tiem ir būvniecības laikā veikt autoceļu klātnes mitrināšanu sausajos periodos, lai neapgrūtinātu iedzīvotājus. Tāpat aizliegts būvniecību veikt nakts laikā, lai neradītu trokšņu līmeņu izmaiņas. Izbūves darbus aizliegts veikt, izmantojot triecienmehānismus, kā arī to laikā rūpīgi jānovērtē ietekme uz grunti. Noteikts aizliegums jebkādā veidā ietekmēt meliorācijas sistēmas, lai neizmainītu Platenes purva hidroloģisko režīmu un tādējādi nerastos negatīva ietekme uz tā ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Iekļauta prasība izmantot tehnoloģijas pret spārnu apledojumu, bet vienlaikus, pieļaujot, ka tas var veidoties, nepieciešams uz autoceļiem izvietot brīdinājuma zīmes. Viena no šādām vietām, kur lidojošu ledus gabalu iespējamība ir paredzama, atrodas arī A10 autoceļa posmā.

Visvairāk kaitēs ainavai

Ziņojumā secināts, ka būtiskākā un skaidri prognozējama ir ietekme uz ainavu un līdz ar to arī uz kultūrvēsturisko vidi. Lai arī vēja parks neietilpst teritorijā, kas atzīta par īpaši vērtīgu ainavu telpu valsts kontekstā, netālu esošā Popes ciema ainavas telpa, kurā iekļaujas arī aizsargājamā Popes muižas apbūve, tiks ietekmēta būtiski. Vēl viens skatu punkts ar nozīmīgu ainavisko ietekmi atrodas uz Ogsila ceļa. No citiem ainaviskā ietekme lielākoties vērtēta kā mērena vai nenozīmīga. Ziņojums liek noprast, ka arī no Pārventas daudzdzīvokļu namiem vēja stacijas būs labi saskatāmas. Līdzīgi mērena ietekme novērtēta arī uz Tārgales Dokupes ciemu. VPVB secina, ka «paredzētās darbības vizuālo pārmaiņu ietekme ir tāda, kuru pilnībā novērst nebūs iespējams, jo, ņemot vērā VES maksimālo augstumu – 250 metri, VES būs labi redzamas un pavērsies virs mežu masīviem». Tāpat birojs norāda, ka būs skatu punkti, no kuriem pavērsies gan plānotās, gan esošās vēja elektrostacijas. Sniedzot atzinumu, birojs norāda, ka ainava uzskatāma par reģionālā līmenī vērtīgu, turklāt arī subjektīvi tā iedzīvotājiem ir nozīmīga un tuva. Šādā ziņā ainaviskajām pārmaiņām ir ietekme arī uz nekustamajiem īpašumiem, tomēr šādas ietekmes sekas neaprobežo to lietojamību atbilstoši mērķim.»

Daudzi nezināmie

Attiecībā uz parastiem trokšņiem paaugstināti riski ziņojumā netiek konstatēti. Tomēr, ja tiek izvēlēti 250 metrus augstie vēja ģeneratori, birojs norāda uz nepieciešamību veikt vides trokšņu kontrolmērījumus, lai pārliecinātos, ka teorētiskās prognozes atbilst reālajai situācijai praksē.

Lai arī Latvijas normatīvi neparedz šādos projektos vērtēt arī zemo frekvenču trokšņa ietekmi, tomēr arī šim aspektam ziņojumā pievērsta uzmanība, jo šis bija viens no jautājumiem, par ko satraukumu izrādīja iedzīvotāji. Ņemot vērā, ka Latvijā nav šo aspektu regulējošu normatīvu, IVN izstrādātāji ņēmuši Dānijas normatīvos robežlielumus, nonākot pie secinājumi, ka tie netiks pārsniegti. Līdzīgi ar vibrācijām, kuru robežlielumi netikšot pārkāpti. Vienlaikus tomēr tiek norādīts, ka gadījumā, ja tiek izvēlētas 250 metrus augstās VES, pēc vēja parka nodošanas ekspluatācijā tam tuvākajās dzīvojamās mājās veicami trokšņa līmeņa, tai skaitā zemas frekfences trokšņa līmeņa, mērījumi.

Dabas sargi nesaka – jā

Jāatzīmē, ka Dabas aizsardzības pārvalde pozitīvu atzinumu plānotajam vēja parkam atturējusies sniegt, jo uzskata, ka ekspertu atzinumi šobrīd neatbild uz jautājumu, tiks vai netiks negatīvi ietekmētas dabas aizsardzības vērtības. Taču VPVB ņēmis vērā pārvaldes sniegtās rekomendācijas, nosakot papildu nosacījumus ornitofaunas izpētei, kā ar citus pasākumus putnu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vēja elektrostaciju ekspluatācijas laikā.

Vēl viens no aspektiem, par ko vietējā sabiedrībā paustas bažas saistībā ar VES būvniecību meža teritorijās, ir par ietekmi uz medību saimniecību, kas Ventspils novadā ir vēsturiski attīstīta. Andis Zariņš uz Ventas Balss jautājumu, vai bažām par meža zvēriem ir pamats, atbild, ka «Ventspils novada pašvaldībai rūp medību tradīciju turpināšana, taču jāatzīst, ka savvaļas dzīvnieku uzvedības izpēte valsts līmenī nav regulēta attiecībā pret vēja turbīnu ietekmi». Tas nozīmē, ka šāda ietekme nav vērtēta.

Ieguvums vietējiem neskaidrs

Valsts līmenī aizvien nav regulētas arī attiecības starp vēja parka īpašniekiem, pašvaldību un vietējo kopienu. Šobrīd pašvaldībām, kuru teritorijā tiek būvēti vēja parki, finansiālais ieguvums ir niecīgs, jo vēja ģenerators jaunas, pastāvīgas darba vietas pašvaldībā nerada. Tāpat ieguvumu nav vietējām kopienām, kas spiestas samierināties ar dzīvi vēja parku tuvumā. Kad vēl pirms kara Ukrainā sabiedrība izrādīja savu sašutumu un nevēlēšanos pieņemt vēja parkus, bija bažas, ka projekti varētu tikt bremzēti un klimata plānus Latvijai neizdotos īstenot. Līdz ar to parādījās diskusija par nepieciešamību radīt normatīvu regulējumu, lai pašvaldības un vietējās kopienas būtu motivētas vēja parkus pieņemt. Tomēr, lai arī Saeima nonāca līdz likuma pieņemšanai, tālāk jāseko Ministru kabineta noteikumiem. Taču šobrīd iestājies klusums. Zariņš, kurš ir arī Ekonomikas ministrijas padomnieks enerģētikas jautājumos, jautāts, ja tiks izstrādāts regulējums un pašvaldībā nauda ienāks, kam tā no konkrētā vēja parka tiks novirzīta, atbild: «Pašreiz šāda regulējuma nav, ir tikai minējumi un spekulācijas, tāpēc atturēšos no tālākiem komentāriem.»

Savukārt Ventspils novada deputāts Māris Dadzis neslēpj, ka tieši apstāklis, ka šie noteikumi, par kuriem viņš savulaik aktīvi iesaistījies diskusijā Saeimā ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību, aizvien nav skaidri, ir tas, kas radījis diskomfortu, pieņemot lēmumu par Ventspils Wind ietekmes uz vidi novērtējuma akceptēšanu. Dadzis atgādina, ka dāņu uzņēmēji paši nākuši ar priekšlikumu par gatavību sniegt finansiālu atbalstu vietējām kopienām, kas atrodas vēja parku ietekmes zonā, taču, atšķirībā no Dānijas, Latvijas normatīvais regulējums šādu kārtību neparedz. «Šobrīd aktīvi cenšos noskaidrot, kādā gatavības stadijā ir plānotie Ministru kabineta noteikumi, un aktīvi iesaistīšos arī turpmāk, lai šī iecere nepazustu.» Jautāts, kādēļ tomēr izvēle atbalstīt šo projektu, neskatoties uz to, ka noteikumi nav skaidri, Dadzis norāda, ka komitejā šis jautājums jau ilgstoši un detalizēti skatīts, rasti iespējamie risinājumi, lai ietekme būtu mazāka, un motivācija tomēr balsot par balstīta bažās, ka pretējā gadījumā valdība varētu izšķirties vispār noņemt vietējām pašvaldībām teikšanu šajos jautājumos, līdzīgi kā tas bija ar Kurzemes loka izbūvi, kad pašvaldība ietekmēt nevarēja neko.

Dekoratīvā demokrātija

Jāatgādina, ka, uzzinot, ka šāds projekts top, iedzīvotāji sarosījās vākt parakstus pret tā realizāciju, kā arī aktīvi iesaistījās diskusijā par vēja parku ietekmi uz vidi, dabu, iedzīvotājiem un to nekustamo īpašumu. Rezultātā tika savākts ievērojams daudzums parakstu. Tomēr, pretēji iedzīvotāju grupas aicinājumam, novada domes lēmums ir citāds.

Uz jautājumu, kādēļ iedzīvotāju paraksti nav ņemti vērā, Zariņš norāda, ka «šīs iedzīvotāju parakstītās vēstules tika nodotas arī IVN izstrādātājiem, kas ir snieguši atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem». Tāpat Zariņš uzskata, ka pēdējā sabiedriskajā apspriešanā iedzīvotāju interese vairs nav bijusi liela un tajā nepiedalījās neviens no vēstules parakstītājiem, lai paustu vai kliedētu savas bažas.

Savukārt viena no iedzīvotāju iniciatīvas grupas Pret vēja turbīnām Ziemeļkurzemē pārstāvēm Līga Gabrāne, saņemot ziņu, ka vēja parka realizācijas iecere domē guvusi apstiprinājumu, izsaka nožēlu, ka demokrātija ir tikai dekorācija. «Vācām parakstus gan pret Ventspils Wind, gan 4Wind projektiem, un par sajūtām kopumā – iedzīvotāju iesaiste ietekmes uz vidi izvērtējuma procedūrā ir lielisks dekoratīvās demokrātijas paraugs. Uz katru iedzīvotāja argumentu tiek atrasti jebkādi (kaut vai pilnīgi absurdi) pretargumenti, un, tā kā tos pauž it kā eksperti, tad viss ir vislieliskākajā kārtībā. Taču patiesībā nekas nav kārtībā, un, tā kā pirmajam projektam ar milzīgajām, 250 m augstajām turbīnām Ventspils novada dome ir devusi zaļo gaismu, tad ikviens varēs novērtēt, cik patiesībā tas ir skaisti un labi. Starp citu, Dānijā, no kurienes ir Ventspils Wind investori, joprojām 250 m augstas turbīnas būvē tikai jūrā, nevis uz sauszemes.» Tāpat Gabrāne norāda, ka, iesaistoties šajā procesā un daudz tiekoties un runājot ar novada iedzīvotājiem, sapratusi, ka pastāv milzīga plaisa starp viņiem un domi. «Tās ir kā divas pasaules. Viens no spilgtākajiem piemēriem – tā pati Platene. Tur cilvēki jau gadiem spiesti sadzīvot ar esošo vēja paraku, un viņi izjūt negatīvo ietekmi uz savu veselību un dzīves kvalitāti. Bet tie, kuri pieņem lēmumus, to it kā nedzird. Tagad, kad Tārgalē 10 gadus veca projekta ietvaros uzbūvēja turbīnas, to vien dzirdu, ka iedzīvotāji tādā vidē dzīvot nevēlas.» Gabrāne izsaka cerību, ka katrs, kurš balsoja par, apzinās, kāda atbildība gulstas uz viņa pleciem: «Dažbrīd patiešām šķiet, ka, nonākot deputāta krēslā, cilvēki zaudē izpratni par to, cik liela nozīme ir tam, ko viņi dara. Pasakot jā pirmajam jaunajam projektam, Pandoras lāde ir vaļā, un sekos arī citi parki. Un ieguvumi novadam un tā iedzīvotājiem – nekādi, jo nav jau pat solītā kompensācijas mehānisma.»

Projektu vēl daudz

Jāpiebilst, ka šobrīd Ventspils novadā dažādās izvērtēšanas stadijās ir vairāki vēja parki, kuru atrašanās vieta iecerēta gan mežos, gan uz lauksaimniecības zemēm. Pēdējā Ventspils novada domes sēdē atbalstīts arī uzņēmēja iesniegums sākt plānošanu, lai izvērtētu ieceri būvēt vēja parku līdzās ražotnei Užavas alus.

Vienlaikus top arī grozījumi Ventspils novada teritorijas plānojumā, kurā tieši vēja parku būvniecības jautājumi ieguvuši vislielāko viedokļu sadursmi, jo ir sabiedrības daļa, lielākoties lielie lauksaimnieki, kas grib brīvākas iespējas būvēt vēja parkus. Savukārt iepretim viņiem ir iedzīvotāji, kuri vēlas, lai teritorijas plānojums tos labāk pasargā no iespējamības, ka nākotnē līdzās logiem tiktu uzcelts vēja parks. Šobrīd domē pieņemts lēmums sabiedriskajai apspriešanai nodot grozījumu 3. redakciju.

FOTO: Plānotās vēja turbīnas salīdzinājumā ar nupat Tārgalē uzstādītajām būs daudz augstākas un sasniegs 250 metrus. Vietām tās kļūs par dominanti ainavā un būs labi redzamas arī no Pārventas daudzdzīvokļu namiem un Popes ciema.