Plāno novada attīstību

Pirmā apgriešana notika jau februāra beigās, tomēr gan novada vadība, gan daži no klātesošajiem pārvalžu vadītājiem, atzina, ka līdz ar stratēģiju sagatavotais investīciju plāns ir nepilnīgs. Vislielāko izbrīnu raisīja plānotās apjomīgās investīcijas nesen likvidētajā Ugāles sociālās aprūpes centrā. Savukārt daži iedzīvotāji, kas darba dienas vidū atrada iespēju atbraukt uz Ventspili, vēlējās dzirdēt, kā tiek plānots atbalstīt uzņēmējus.

Lai arī vienojušies, ka kokapstrāde, mežizstrāde, tūrisms un lauksaimniecība varētu būt novadā prioritāri atbalstāmi,pasākumi, kas šo nozaru attīstību varētu veicināt, plānā nav. Pārsvarā investīcijas iecerētas izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras sakārtošanā, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, ēku siltināšanai un apkures sistēmu renovācijai. Iecerēta arī atsevišķu pašvaldības ceļu posmu sakārtošana. Tieši ceļu infrastruktūras sakārtošanu, iedzīvotāji vērtē kā vienu no būtiskākajām uzņēmējdarbības attīstībai. Diemžēl, kopīgi nācās secināt, ka apjomīgiem ceļu projektiem, novada maciņš ir par plānu.

Jāatzīmē, ka plānotais investīciju apjoms pagastiem ļoti atšķiras. Kamēr vienā investīcijas plānotas vairāk kā miljona apmērā, citviet tikai pāris simti tūkstoši. Saprotami būtu, ja vairums investīcijas tiktu virzītas uz attīstības centriem, kā, piemēram, Ugāli vai Pilteni. Tomēr liela daļa projektu sākotnēji tika paredzēti Puzes un Tārgales pagastos. Pēc vienošanās, ka auglīgai diskusijai investīciju plāns visupirms jāpapildina ar papildus projektu idejām, klātesošie vienojās par atkārtotu sanākšanu.

Tajā piedalījās visi pārvalžu vadītāji. Aktīvi savus priekšlikumus izteica Ances pārvaldes vadītāja Aira Kajaka, pievienojot arī šo pagastu plānoto investīciju līderēm.

Kā skaidro novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks īpašas vadlīnijas pārvalžu vadītājiem netika dotas. Novada dome bijusi atvērta visiem priekšlikumiem. Tālāk tie tiks vētīti komisijās. Rezultātā arī plānotais investīciju apjoms pagastiem atkarīgs no iestāžu vadītāju un pārvaldnieku iniciatīvas.

Daži pārvalžu vadītāji uzsver, ka neredz motivāciju iesaistīties, jo skaidri zināms, ka pat daļu no plānotajiem projektiem īstenot neizdosies. Savukārt, Mucenieks, norāda, ka svarīgi ir pēc iespējas vairāk pasākumus iekļaut plānā, jo projekta esamība tajā palielinās iespējas piesaistīt finanšu resursus no valsts un ES atbalsta programmām.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvis Andris Eglītis, kurš izteica savu provizorisko vērtējumu par esošo attīstības stratēģijas variantu, norādīja uz pārlieku lieko koncentrēšanos uz izglītības, sporta un kultūras objektiem. Viņa vērtējumā Ventspils novads ejot Latvijā tipisku ceļu, veidojot infrastruktūru, kurai nav lietotāji.

Rezultātā katras iestādes uzturēšanas izmaksas ir pārlieku augstas. Aģentūras ierēdnis ieteica pārdomāt izglītības iestāžu tīklu un domāt par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Kā labu piemēru minot biznesa inkubatoru praksi un aicinot novada vadību paciemoties Aizkrauklē, kuru vērtē kā vienu no progresīvākajiem novadiem Latvijā.