Novads cenšas ierobežot VES teritorijas

Ventspils novada pašvaldība šobrīd izstrādā teritorijas plānojuma 2014.–2026. gadam grozījumus. Kopš apstiprināts pašreizējais novada teritorijas plānojums, daudz kas vairs neatbilst pašreizējajai situācijai, mainījušies likumi. Viens no grozījumu izstrādāšanas iemesliem ir arī pastiprinātā interese par vēja elektrostaciju (VES) būvniecību Ventspils novadā.

Mainās likumi

Pašlaik ir izstrādāta Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcija. Tā tikusi publiski apspriesta, un ir saņemti gan dažādu institūciju atzinumi, gan arī sabiedrības priekšlikumi. Šobrīd šī grozījumu 1. redakcija tiek pilnveidota jeb tiek strādāts pie grozījumu 2. redakcijas. Viens no galvenajiem grozījumu 1. redakcijas pilnveidošanas iemesliem ir tas, ka Vispārīgie teritorijas plānošanas izmantošanas noteikumi, kas tika ņemti vērā izstrādājot pašreizējo teritorijas plānojumu grozījumus, tobrīd bija atšķirīgi. Tobrīd MK noteikumi attiecībā uz VES būvniecību bija daudz stingrāki. 2020. gada oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta grozījumi, kas būtiski atviegloja vēja elektrostaciju un parku būvēšanas nosacījumus, bet vienlaicīgi atļāva pašvaldībām pašām izlemt VES izvietojumu. Tāpat pašvaldībām pašām atļauts noteikt teritorijas, kurās VES būvēt ir aizliegts. Līdz 2020. gada oktobrim bija noteikts, ka minimālais attālums no ciema vai apdzīvotas vietas VES, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, izvietošanai ir 1 km, savukārt vēja parkus, kuros ir vairāk nekā piecas VES, būvēt bija atļauts ne tuvāk kā 2 km no ciema vai apdzīvotas vietas. Turklāt lauku teritorijā noteikumi paredzēja VES izbūvi ne tuvāk kā piecu staciju augstumu attālumā no mājas. Šie nosacījumi Vispārīgajos MK teritorijas plānošanas izmantošanas noteikumos ir dzēsti, atstāts viens vienots nosacījums – 800 metri no ēkas, neatkarīgi no tā, vai šī būve ir pilsētā, ciemā vai lauku teritorijā.  

Grozījumu 1. redakcija

Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcija paredz, ka VES, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot vien rūpniecības, tehniskās apbūves un lauksaimniecības teritorijās. Būtiski ierobežota VES būvniecības iespēja mežu teritorijās. VES novietojumu paredz, izstrādājot atsevišķu lokālplānojumu vai detālplānojumu, kurā jāveic ainavas vizuālās ietekmes trīsdimensiju (3D) modelēšana, jāsagatavo ietekmes uz ainavu izvērtējums, jāsaņem ornitologa un hiropterologa eksperta atzinumi, jāiekļauj vēja elektrostacijas radīto trokšņu prognozes aprēķins un slēdziens par trokšņa ietekmi uz blakus nekustamajiem īpašumiem, kā arī mirgošanas efekta ietekmes izvērtējums uz apkārtējo apbūvi un izstrādā risinājumus tās mazināšanai. Grozījumu 1. redakcijā paredzēts, ka VES, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, būvniecība ir aizliegta pilsētas vai ciema teritorijās. VES būvniecība lauku teritorijās pieļaujama vien tad, ja tās attālums no tuvākās dzīvojamās ēkas ir astoņas reizes lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums. Noteikts arī aizliegums VES būvēt ainaviski vērtīgās teritorijās, kā arī tuvāk nekā 500 m no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas. 

Diskusiju laiks 

Lai pieņemtu visām pusēm pieņemamus un taisnīgus noteikumus VES izvietošanai pašvaldības teritorijā, izstrādājot Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumu 2. redakciju, novada domes Teritorijas un ekonomikas attīstības komiteja organizēja tiešsaistes diskusiju, kurā bez Ventspils novada domes deputātiem piedalījās arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis un valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs, SIA Reģionālie projekti pārstāve Līna Dimitrijeva, kā arī vairāki vietējie iedzīvotāji. Teju divu stundu garajā diskusijā tika uzklausīti lielākā daļa aicināto dalībnieku. 

Iepazinies ar Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakciju, Toms Nāburgs norādīja, ka grozījumos paredzētais VES būvniecības regulējums nenoliedzami ir daudz stingrāks, nekā to paredz pašreiz spēkā esošie MK noteikumi. «Ja šis viss tiktu ieviests dzīvē, tad principā tas nozīmētu, ka vēja parku Ventspils novadā nebūs!» Viņš skaidro, ka, lai vēja parki būtu ekonomiski izdevīgi, nepieciešams uzbūvēt vismaz desmit vēja turbīnas, savukārt atrast vietu desmit VES tad, ja spēkā būtu šādi noteikumi, nebūtu iespējams.

Viņaprāt, VES būvniecība meža teritorijās varētu būt nozīmīgs kompromiss ar sabiedrību, bet šobrīd izstrādātie Ventspils novada teritorijas plānojuma grozījumi šo iespēju ievērojami samazina. Tai pašā laikā Nāburgs atzina arī to, ka noteikumiem atsevišķu VES un vēja parku būvniecībai vajadzētu būt atšķirīgiem, jo ir zināmi gadījumi, kur vēja parku attīstītāji izmanto nepilnības likumdošanā un reģistrējoties kā vairākas SIA, dažu VES vietā cenšas uzbūvēt veselu parku, šādā veidā apejot prasību pēc pilna Ietekmes uz vidi novērtējuma.

Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvis Edijs Šaicāns ieskicēja vispārējo enerģētikas nozares attīstību ilgtermiņā un akcentēja nepieciešamību atteikties no fosilā kurināmā, turklāt to izdarot ekonomiski pamatoti. Šaicāns norādīja, ka šajos grozījumos, viņaprāt, iezīmējas tas, ka to izstrādātāji īsti netic Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai, tādēļ lielu daļu no tā, ko parasti šajā procedūrā izvērtē speciālisti, cenšas noteikt paši. Viņš arī atzina, ka vēja loma enerģētikas nozarē nākotnē pieaugs. Tajā pašā laikā viņš saredz nepieciešamību pēc tā, ka pašvaldībām un iedzīvotājiem vajadzētu nodrošināt konkrētus ieguvumus tad, ja viņu teritorijā tiek uzbūvētas VES. Šajā jautājumā viņam pievienojās arī Vēja enerģijas asociācijas vadītājs. 

SIA Reģionālie projekti pārstāve Līna Dimitrijeva uzvēra to, ka VES būvniecības vietas izvēlei ir ļoti liela nozīmē reģionu attīstībā. Viņa norādīja arī uz būtiskām nepilnībām valsts likumdošanā, jo pašlaik nav regulējuma attiecībā uz dažādiem noteikumiem VES darbībā, piemēram, attiecībā uz apēnojumu. Nav noteikts, ka konkrētos laikos, kad vēja turbīna rada ēnas mirguļošanas efektu konkrētā teritorijā, tā būtu izslēdzama. Nav arī skaidri izstrādātu normatīvo regulējumu attiecībā uz jaunu privātmāju būvniecību blakus jau eksistējošām vēja turbīnām. Dmitrijeva norādīja, ka jāsakārto arī jautājums attiecībā uz kompensācijām un cita veida atbalstu vietējām kopienām. Šis aspekts būtisks šķiet arī Ventspils novada pašvaldības deputātei Dace Vašukai. Ekonomikas ministrijas pārstāvis skaidroja, ka šāds likumprojekts pašlaik tiek izstrādāts. 

Iedzīvotāju viedokļi.

Diskusijā vairākkārt tika uzklausīti arī novada iedzīvotāji. Uģis Ofkants sniedza ieskatu, kāda ir situācija novadā šajā jomā, uzskaitot jau esošās VES un vēja parkus. Tādu nav maz, turklāt jau apstiprinātas būvatļaujas jaunu VES un vēja parku būvniecībai. Agnese Jansone skaidroja savu nostāju VES būvniecības jautājumā, jo šobrīd zināms, ka VES būvniecība pašlaik tiek plānota blakus viņas dzīvesvietai. Viņa lūdz izvērtēt ne tikai to, kā VES ietekmē vidi kopumā, bet arī cilvēku veselību un dzīves apstākļus. Savukārt Alens Akums, skaidrojot savu nostāju VES būvniecībā, akcentē nepieciešamību pēc zaļās enerģijas jeb zaļā kursa valsts enerģētikas nozares attīstībā. Viņaprāt, vēja enerģijai ir ļoti būtiska loma rūpēs par to, kāda būs dzīve mūsu pēctečiem.

Sarežģīts uzdevums

Ventspils novada pašvaldības pārstāvji atzīst, ka šie grozījumi jāizstrādā, ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan vēja parku attīstītāju intereses, gan arī, protams, jārīkojas saskaņā ar valstī pieņemto likumdošanu. Māris Dadzis atzina, ka viņam personīgi šis būs sarežģītākais balsojums visa novada vēsturē, jo viedokļi šajā jautājumā ir ļoti atšķirīgi. No vienas puses, skaidra ir nacionālā nostāja jeb zaļais kurss un visi gludie teksti, kas ap to grupējas. No otras puses, ir novada iedzīvotāju viedoklis, kur ieskanas arī norādes uz to, ka nacionālā līmenī komunikācija nav bijusi pietiekoša. «Sliktākais šajā situācijā, manā skatījumā, ir tas, ka mēs spēlējam šo vēja spēli, bet mums nav īsti saprotamas laukuma robežas vai spēles noteikumi. Arī šodienas diskusijā tas iezīmējās. Es aicinu Ekonomikas ministriju ieklausīties Nāburga kunga viedoklī, ka šis atbalsts būtu dalāms ne tikai starp valsti un pašvaldībām, bet arī iesaistot arī tiešā tuvumā iesaistītos iedzīvotājus,» norāda deputāts Dadzis.