Ovišu Lašu placī atklāta laimes pastkaste

Draugu kopu izveidoja pirms pieciem gadiem, un tā jau ir paguvusi atstāt paliekošas vērtības. Tas sakāms gan par vides objekta ''Austras koks'' uzstādīšanu Ovišu ciemā, gan Latvijas simtgades ozoliņa iestādīšanu – to paveica valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu Imantu. Ir tapis arī ciema ģerbonis, bet nu Lašu placī ikviens, kas tur piestās, varēs atstāt savu vēstuli, uzrakstot, kurš notikums rakstītāja dzīvēs bijis īpašas laimes piepildīts. Tāpat var arī pasapņot un paust vēstījumu par to, kas skaists varētu notikt nākotnē.

Līdzās laimes pastkastītei zem nojumes novietotas arī 15 ikdienišķas kastītes, kurās ciema iedzīvotāji varēs saņemt savu korespondenci.

''Mūsu ciems,'' sacīja Ovišu draugu kopas pārstāve Iveta Bādere, ''pamazām sāk atdzīvoties. Te paradās arī jauni iedzīvotāji, un par to ir prieks. Interesanti, ka mūsu ciema nosaukums jūrniecības kartēs iezīmējās jau 16. gadsimta vidū, 19. gadsimta sākumā te tika ierosināts būvēt bāku, savukārt 20. gadsimta sākumā vācu armijas karavīri uzcēla šaursliežu dzelzceļu. Jauki, ka mēs šodien atklājam vēl vienu apskates objektu, ko varēs izmantot arī tūristi. Viņus piesaista tas, ka Ovišu jūrmalā var atrast daudz oļu.'' Iveta smaidot sacīja, ka ovišniekiem patīk palaikam sarīkot kādu mazu blīkšķīti, kas iepriecina gan ciema iedzīvotājus, gan viesus. Te var minēt arī Ērika Loka un viņa draugu muzicēšanu pie bākas, turklāt mūzikas skaņas reizēm piepilda arī pašu navigācijas orientieri.

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš uzteica ovišniekus par prasmi ar maziem finanšu līdzekļiem izveidot estētisku ciema vienojošu objektu, bet Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs atgādināja, ka Ovišos idejas ne tikai virmo, bet arī tiek realizētas. Un tas ir arī draugu kopas aktīvista Raula Vēliņa nopelns. Viņš kā nemiera gars urda pārējos iedzīvotājus, rosinot darīt vēl un vēl – neparastāk un interesantāk. Rauls par finansējumu pastkastīšu uzstādīšanas projektā sacīja paldies novada pašvaldībai, tencinājums pienākas arī dizainerei Kristīnei Pudistei, māksliniecei Ievai Zariņai, būvniekiem Laura Jansona vadībā, arī biedrībai ''Popes muiža'', kura uzdāvināja dakstiņus, kas tagad sedz nojumi. Rauls pastāstīja, ka dizainere atrada vecās kartes, zīmētas pirms Otrā pasaules kara, un vieta, kur uzstādītas pastkastītes tikusi dēvēta par Lašu placi: ''Sapratām, ka te ir tirgoti laši, un, ja ir vēsturisks nosaukums, tas jāatjauno. Šī ir tikai projekta pirmā kārta. Otrajā veidosim latviešu un lībiešu robežu, jo Oviši abām šīm tautām bijusi robežšķirtne, bet trešajā projekta kārtā ceram uz tēlniecības darbu, kas simbolizētu laimīgu meiteni.''

Pastkastītes atklāšanā tika nolasīta novada domes priekšsēdētāja Aivara Mucenieka vēstule. Tajā viņš norādīja: ''Katrs mēs vārdu ''laime'' saprotam un sajūtam savādāk. Man šķiet, ka tā ir īpaša sajūta, kad es izbaudu prieku, kad esmu pozitīvi satraukts, bet tajā pašā laikā man ir liels gandarījums un lepnums par sevi un saviem tuvākajiem cilvēkiem. Kādu dzīves mirkli es gaidu savā nākotnē, ko es varētu dēvēt par laimi? Viens no maniem dzīves paraugiem, kam es visu mūžu esmu gribējis līdzināties, ir mans vecaistēvs, kurš palicis atmiņā kā krietns savas dzimtas saimnieks, kuram vienmēr ir patikusi kārtība savā sētā un kurš vienmēr bijis krietns darba darītājs. Bērnībā tieši no vectēva esmu iemācījies darba tikumu, dzīves gudrību, atbildību un mīlestību pret tuviniekiem, savu sētu un dabu. Vecaistēvs to visu man iemācīja, kad bija beidzis aktīvās darba gaitas un atradās pensijā. Mana lielākā laime nākotnē būs dzīves brīdis, kad es būšu beidzis savas darba gaitas un varēšu visvairāk līdzināties savam vectēvam – dzīvot sev un saviem tuviniekiem, baudīt dabu un visu laiku veltīt savai sētai un mājai. Tā būs mana laime!''

Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš, vaicāts, ko rakstījis savā vēstulē, atzina, ka bijis filozofisks un atcerējies Imanta Ziedoņa teikto – nav lielas laimes, bet ir daudz mazu un ikdienišķu laimīšu: ''Tās tevī uzkrājās, un tu esi arvien smaidīgāks un priecīgāks. Esmu traki pozitīvs cilvēks, slikto laižu gar ausīm. Protams, tas reizēm par sevi atgādina, tomēr labā ir vairāk. Priecājos, ka spēju to saskatīt, jo ir daudz cilvēku, kuri savā ikdienā nespēj pastumt malā dzīves pelēcību un staigā apkārt kā skābuma ķērnes. Lai tā nebūtu, aicinu skatīties zvaigznēs!''

Ovišniece Sandra Kalniņa savā vēstījumā izteica prieku par to, ka jau 15 gadus bauda saules lēktus un saules rietus jūrā, kas skalojas pavisam tuvu viņas mājām.