Gadsimta atgriešanās Popes muižā

Šie un vēl astoņi historisma stila ēdamzāles krēsli redzami 20. gadsimta sākumā fiksētajos Popes muižas iekštelpu fotouzņēmumos. Turpat, Popes muižas pirmā stāva anfilādes otrajā galā, divi ēdamzāles krēsli vairāku šī svinīgā notikuma liecinieku klātbūtnē piedzīvoja atdzimšanu jeb, kā to nodēvēja pasākuma organizatori – Gadsimta atgriešanos II.

Pavisam iespējams, ka šādu, ar fon Bēru dzimtas heraldisko kokgriezumu rotātu krēslu ar rotangpalmas pinuma atzveltnēm un sēdekļiem ir bijis vēl vairāk un nu tie gaida savu laiku, lai nonāktu atklātībā un atkal jau veidotu mākslinieciski vienotu Popes muižas ēdamzāles interjeru. Lai kā arī būtu – divi no tiem ir atjaunoti un atgriezušies savā mītnē, lai vēstītu par Popes muižas agrāko laiku spožumu un mudinātu tuvākas un tālākas apkārtnes ļaudis pētīt un saglabāt vēsturisko mantojumu.

Šos divus ēdamzāles krēslus ap 1980. gadu arhitekta Pētera Blūma ģimene iegādājusies no kādas citas ģimenes Skrundas apkaimē. Krēsli vairākus gadus savu atdzimšanu gaidījuši Blūmu ģimenes bēniņos. Deviņdesmitajos gados krēslus Pēteris Blūms uzdāvinājis Ēdoles pilij, kas tāpat kā Popes muiža ir fon Bēru dzimtas agrāko laiku īpašums. Ēdoles pils deviņdesmitajos gados vēl piederēja pašvaldībai, un tur tolaik saimniekoja Normunds Zernis. 2001. gadā, kad Ēdoles pils nonāca privātīpašumā, Zernis krēslus nogādāja Ēdoles baznīcā, kur tie līdz pat 2019. gadam – aizmirsti, zirnekļu tīkliem apklājušies – gaidīja savu atdzimšanu. Ar baznīcas svētību un Normunda Zerņa gādību krēslus nogādāja Popes muižā, kur biedrība Popes muiža atrada finansējumu un krēslus restaurēja. Krēslu restauratoram Aigaram Pileniekam šī nav pirmā sadarbība ar Popes muižu. Pagājušajā gadā Popes muižā atgriezās skaistā, ozlolkoka grebumiem rotātā fon Bēru dzimtas ēdamzāles bufete, kurai tās skarbais liktenis kādu brīdi bija lēmis kļūt pat par vistu novietni. Ar biedrības Popes muiža, Aigara Pilenieka un tēlnieka Edvīna Krūmiņa pūlēm un mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa konsultācijām, vērtīgais arhitekta Pētera Blūma dāvinājums atkal jau grezno Popes muižas interjeru.

Restaurators Aigars Pilenieks krēslu svinīgās atklāšanas pasākumā dalījās savā pieredzē: «Bufete bija milzis, krēsli – maziņi. Likās, ka nu tikai ātri uztaisīsim, bet nekā!» Krēsli bijuši ļoti sliktā stāvoklī. Tāpat kā bufetei, arī krēsliem trūka ģerboņu. Tikai vienam no krēsliem bija saglabājusies heraldiskā kokgriezuma daļa ar fon Bēru dzimtas simbolu – lāci. Sēdekļa daļā rotangpalmas pinuma vietā bijis pienaglots saplākšņa gabals. Pašiem krēsliem nebija spraišļu un trūcis liels daudzums mazo, rotājošo elementu. Restaurators nedrīkst izdomāt un brīvi interpretēt restaurējamā objekta elementus, tādēļ darba pamatā ir rūpīgs izpētes un izziņas process. Pateicoties biedrības Popes muiža, tās valdes locekļa un aktīvā vēstures pētnieka Roberta Grinberga un Rundāles pils arhīva glabātāju atsaucībai, restauratoram bijusi iespēja aplūkot pieejamās fotogrāfijas, tomēr tajās krēslu aprises ir tikai nojaušamas. Detalizētāka elementu izpēte bijusi jāveic pašam meistaram. Tā, piemēram, krēsliem nokritušo vai noņemto ģerboņu vietā palikušas nagliņas, ar ko ģerboņi bijuši pie krēslu atzveltnes piestiprināti. Rūpīgi izpētot nagliņu izkārtojumu un trūkstošo detaļu nospiedumu, varēja samērā skaidri noteikt trūkstošo elementu apjomu, izkārtojumu un augstumu attiecības. Visticamāk, ka gan iepriekš restaurēto bufetes skapi, gan šos krēslus gatavojis viens un tas pats meistars, tādēļ, piemēram, akanta vijumu nospiedums krēsla atzveltnē bijis līdzīgs tam, kas redzams bufetes augšpusē. Tomēr restaurators atzīst, ka atzveltnes augšpuse lielā mērā ir interpretācija, jo krēsla atzveltnes vertikālo daļu galos bija palikušas tikai elementu pamatnes daļas. Restaurators Pilenieks teic, ka būtu interesanti kādreiz redzēt vēl kādu Popes muižas ēdamzāles krēslu ar saglabātām oriģināldetaļām, lai apstiprinātu vai noliegtu interpretāciju patiesumu un atbilstību oriģinālam.

Biedrība Popes muiža kā īpašu pateicību šogad tēlnieka Jāņa Kupča veidoto fon Bēru dzimtas ģerboņa atveidu dāvināja Normundam Zernim, kurš atzina: «Brīdī, kad ieraudzīju, ka krēsli pēc gandrīz divdesmit gadiem vēl aizvien stāv apsegti turpat, kur tos reiz noliku, man gluži kā akmens no sirds novēlās.»

Svinīgajā restaurēto krēslu atklāšanas pasākumā vairākkārt tika minēta vēl kāda nianse, kas būtiski atšķir iepriekš restaurētās ēdamzāles bufetes skapja restaurācijas procesu no krēsliem veiktā. Ja visas bufetes detaļas, gan senās, gan no jauna veidotās, galarezultātā ieguvušas vienu tonējumu un nezinātājs tās vienu no otras nošķirt nevar, tad krēsliem gan ar nolūku oriģinālie elementi ir ar tumšāku tonējumu nekā jaunie. Tādējādi var uzskatāmi redzēt un analizēt restauratora veikumu. Šī nianse smagajiem ozolkoka krēsliem piešķir tādu kā rotaļīgumu, bet vienlaikus dod iespēju katram, kurš krēslus uzlūko klātienē, saprast, cik filigrāni smalks un dažkārt uz neiespējamības robežas balansējošs ir meistara darbs.

Šī pasākuma sakarā noteikti jāpiemin vēl kāds būtisks Popes muižas ieguvums. Saņemot uzaicinājumu ierasties uz Gadsimta atgriešanos II Popes muižā, Inguna Birzniece, kurai nu jau piecus gadus bijusi iespēja sadarboties ar restauratoru Aigaru Pilenieku, pieņēmusi spontānu lēmumu skaisti lakoto Bīdermeijera krēslu, kas viņas interjerā īsti nav iederējies, uzdāvināt Popes muižai. Zinādama par Popes muižas telpām, kurās vēl aizvien saglabājies oriģinālais sienu panelējums, viņa sapratusi, ka šādas Bīdermeijera mēbeles noteikti savulaik bijušas arī šajā interjerā. Turklāt Popes muižas īpašumā jau ir šāda stila galdiņš. Ar vēlējumu šo 19. gs. laikmetam raksturīgo mēbeļu ansambli kādreiz papildināt ar vēl kādu elementu, Birzniece krēslu nodeva Popes muižai. Dāvana ar prieku tika saņemta, un Roberts Grinbergs minēja, ka arī restaurators Pilenieks atzinīgi izteicies par krēsla kvalitāti un unikalitāti, tādēļ šis krēsls ir kā nākamais solis uz iespēju atgriezt senajai muižai un telpām senāko godību.

Pasākuma gaitā restaurators Aigars Pilinieks atzina: «Šī ir jau otrā gadsimta atgriešanās, un, zinot Roberta sparu un gribasspēku, ceru, ka būs gadsimta atgriešanās padsmit un vēl. Redzu, ka ir iestrādnes un viss notiks. Paldies Robertam!»

Gan greznās mēbeles, gan Popes muižas ēku un visu apjomīgo Popes muižas ēku ansambli iespējams aplūkot, iepriekš piesakot ekskursiju.