Atkal sēžas skolas solā

To, kāda ir Ineses motivācija 51 gada vecumā uzsākt mācības vidusskolā, Inese nevar izskaidrot. Taču bijušas vairākas situācijas, kas viņai likušas aizdomāties par nepieciešamību pēc izglītības. Ineses dēli mācījušies Talsu vakarskolā, un tās direktore reiz jautājusi: «Vai tad mamma nevēlas mācīties?» Ko tad es tādā vecumā mācīšos – bijusi Ineses pirmā reakcija, bet direktores jautājums «Bet kāpēc ne?!» nedevis miera. Tomēr toreiz viņa nevarēja mācības apvienot ar darbu. Inese strādāja Ugālē par pārdevēju.

Viņas kolēģe no citas tirdzniecības vietas reiz stāstījusi, ka mācās vakarskolā, un šis teikums Inesei atkal nav bijis vienaldzīgs. Kad pagājušajā vasarā māsīca paziņoja jaunumu, ka Ugālē tiks atvērta vidusskolas neklātienes klase, puzeniece nedomājot iesniegusi dokumentus. Tikai pēc tam viņa šo soli pastāstījusi vīram Vilim un dēliem. Trīs no Ineses septiņiem dēliem ir ieguvuši vidējo izglītību, divi šobrīd mācās profesiju Rīgā, bet jaunākais dēlēns mācās Puzes pamatskolas 4. klasē, divi dēli ar ģimenēm dzīvo un strādā Īrijā.

Inese ir Ugāles vidusskolas 8. klases absolvente, un nu pēc 35 gadu pārtraukuma viņa atkal sēž skolas solā. Toreizējā klases audzinātāja Irēna Lakše bioloģiju viņai māca arī tagad. Pirmajā pusgadā Inese veiksmīgi apvienoja darbu un mācības. Taču janvārī viņai darbu uzteica. «Lai nu kā, bet mācības gan nepametīšu,» apņēmusies vakarskolniece. «Kaut vai tāpēc, ka klasē esmu pati vecākā un jaunajiem gribu pierādīt to, ka es varu mācīties.»

Inese priecājas, ka nonākusi ļoti labā kolektīvā un viņai ir jauka klases audzinātāja. Savukārt skolotāja Kitija Goldmane, kas, starp citu, ir gados krietni jaunāka par Inesi, slavē savu centīgo un apzinīgo skolnieci.

Sākumā Inesei nemaz tik spoži nav gājis, mazliet nokaunējusies viņa atzīstas, ka pirmajā matemātikas kontroldarbā saņēmusi divnieku. Toreiz gribējies visu pamest, tomēr Inese sapratusi: «Es mācos priekš sevis, nevis skolotājiem. Uz priekšu!» Kad Ziemassvētkos viņa saņēmusi liecību, tajā bijušas tīri labas atzīmes. Inese nav draugos ar fiziku – tā nepadodas un nepatīk. Taču pārējie mācību priekšmeti viņai sagādā prieku un padodas viegli. Lielākais ieguvums no mācīšanās, Inesesprāt, ir tas, ka viņa ir cilvēkos. Puzeniece zina, ko nozīmē 12 gadus sēdēt mājās bez darba, tāpēc tagad to ļoti novērtē.

Lai tiktu uz skolu, puzeniece katru dienu ar satiksmes autobusu mēro ceļu uz Ugāli. Vakaros mājās viņu atved pagasta iedzīvotāja, kas strādā veikalā Ugālē. Kad viņa nebrauc, Inese paliek pa nakti pie dēla Ugālē. Otrā rītā viņa brauc mājās, bet pēc tam pēcpusdienā – atkal uz skolu. Mājas darbus viņa sagatavo, tiklīdz atbraukusi mājās. Dikti daudz nemaz ikdienā skolotāji neuzdod, nosaka Inese, taču ik pa laikam jābūt gatavam kontroldarbiem.

Uz jautājumu, vai pēc mācībām vidusskolā viņa mēģinās stāties kādā no augstskolām, Inese nosaka: «Varbūt.»