Ventspils novadā pārskatāmā nākotnē plāno uzstādīt pasaulē visaugstākos vēja ģeneratorus. Milzīgas turbīnas izaugs vien dažu kilometru attālumā no Ventspils, un jau tagad var prognozēt, ka šīs turbīnas kļūs par dominējošiem ainavu elementiem pilsētas apkaimē.
Plāno pasaulē lielākos vēja ģeneratorus
19Ventas Balss jau rakstīja, ka maijā notika vēja elektrostacijas (VES) parka celtniecības ieceres Tārgales un daļēji Popes pagastā sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vēju ģeneratoru būvniecību plāno kompānija SIA Ventspils Wind. Šīs kompānijas īpašniekiem ir 30 gadu pieredze, īstenojot šādus projektus Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā – no vēju turbīnu vietu izpētes līdz to uzstādīšanai un pārvaldīšanai. Sākotnējā informācija par VES būvniecības ideju vēsta, ka kopējais vēja ģeneratoru skaits Ventspils novadā nebūs lielāks par desmit.
Topošo vēja turbīnu parametri iespaido. Saskaņā ar SIA Vides eksperti, kas organizēja sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, informāciju katra VES modeļa augstums sasniegs no 200 līdz 250 metriem, bet rotora diametrs – līdz 200 metriem. Tādējādi vēja ģeneratoru kopējais augstums no zemes līdz lāpstiņu augstākajam punktam var sasniegt 350 metrus. Pieejama informācija dažādos avotos ļauj secināt, ka līdz šim pasaulē augstākās vēja turbīnas uzstādītas Vācijā, netālu no Štutgartes. Zināms, ka 2017. gadā tika uzstādīta vismaz viena no četrām ieplānotajām VES, torņa augstumam sasniedzot 178 metrus un rotora diametram 137 metrus. Tādējādi vēja ģeneratoru kopējais augstums no zemes virsmas līdz lāpstiņu augstākajam punktam «sasniegs rekorda 246,5 metrus», vēsta informatīvie avoti. Ventspils vēja ģeneratori, ja Ventspils Wind projekts tiks īstenots, būs par 100 metriem augstāki!
Iedzīvotāji bija pasīvi
SIA Ventspils Wind ieceres sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika kovid ierobežojumu laikā – no 5. līdz 25. maijam, tādēļ informatīvā sanāksme bija organizēta attālināti. Iespējams, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc iedzīvotāji īpašu aktivitāti neizrādīja, nepaužot pārāk lielu interesi par šo pasākumu. Informatīvā tikšanās notika tiešsaistē no 18. līdz 22. maijam, taču jautājumus ekspertam varēja nosūtīt jau no 5. maija. No 18. maija Vides ekspertu mājaslapā pieejama videoprezentācija. Attālinātās sabiedriskās apspriešanas laikā to noskatījās 38 lietotāju.
Šajā pašā mājaslapā publicēts sākotnējās sabiedriskās apspriešanas protokols un apkopoti iedzīvotāju jautājumi. Saņemts tika tikai viens jautājums – no nekustamā īpašuma īpašnieka, kura īpašums robežojas ar VES parka paredzamās darbības teritoriju, pilnvarotā pārstāvja. Pilnvaroto pārstāvi interesēja, kā vēja turbīnu darbība ietekmēs meža saimniecību.
Kad sākotnējā sabiedriskā apspriešana bija izskanējusi, sabiedrībā negaidīti pamodās interese par Ventspils Wind plāniem. Sociālajā vietnē Facebook izcēlās gana asa diskusija par iespējamo kaitīgo ietekmi no vēja turbīnām uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, kā arī uz kopējo Ventspils apkaimes ainavu. Ja iedomājas, ka desmit gigantiskas turbīnas tiks uzceltas vairāk kā 3,5 kilometru attālumā no Ventspils, kā norādīts sākotnējās apspriešanas informācijā, tad pilnīgi noteikti tās būs redzamas no jebkuras pilsētas vietas.
Vēl nekas nav zaudēts!
Šīs aktīvās diskusijas dalībniekus uztrauca ne tikai vēja turbīnu ietekme uz ainavu, bet arī cita kaitīgā ietekme – troksnis, zibšņi no ģeneratoru spārniem, vibrācija, infraskaņas starojums, kas var negatīvi ietekmēt visus dzīvos organismus. Piemēram, novada iedzīvotājai Aigai Vācijā ir gadījies būt vēju ģeneratoru parku tuvumā un dzirdēt to darbības lielo troksni. «Tagad es dzīvoju tieši tajā teritorijā, kur tiek plānots jaunais ģeneratoru parks, tādēļ tas mani uztrauc,» atzīst Aiga.
Steidzam nomierināt visus, kas domā, ka palaiduši garām laiku, kad varēja paust savu viedokli projekta izstrādātājiem. Vēl nekas nav zaudēts! Patlaban SIA Vides eksperti veic VES parka ietekmes uz vidi novērtējumu, lai sagatavotu ziņojumu. Tajā būs aprakstīta VES ietekme uz dabas vērtībām (ornitofaunu, biotopiem, sikspārņiem), ainavu, trokšņa līmeņa izmaiņām, gaisa kvalitāti, slēdzieni par lāpstiņu rotēšanas ēnām, ietekme uz ģeoloģiju, hidroģeoloģiju, uz tuvākām apdzīvotajām vietām un citi.
Vides eksperti konsultante Kristīne Dobrāja sola, ka vides ietekmes novērtējumā tiks ņemti vērā jau esošie vēju ģeneratori un potenciālā summārā ietekme no visiem ģeneratoriem. «Vēja turbīnu ietekmes izvērtējumam piesaistīti attiecīgu nozaru speciālisti,» apgalvoja Dobrāja. Tad arī tiks sagatavots ziņojums, kas atkal tiks piedāvāts sabiedriskajai apspriešanai. Gan pilsētas, gan novada iedzīvotājiem būs iespēja izteikt savu viedokli.
Zemgalieši pret vēju turbīnām
Atšķirībā no pasīvajiem ventspilniekiem Zemgales iedzīvotāji aktīvi protestē pret vairāku milzīgu vēja ģeneratoru parku izbūvi viņu reģionā. 2018. gadā radās iniciatīva Par Zemgali bez vēju ģeneratoriem, kuru dalībnieki savāca10 325 parakstu pret vēja parku celtniecību Dobeles un Tukuma novadā. Akcijas dalībnieki vērš uzmanību gan uz projekta ekonomisko dzīvotnespēju, kas nevar pastāvēt bez milzīgām valsts dotācijām OIK izteiksmē vai citā veidā, kas sit pa kabatu nodokļu maksātājiem un visiem elektroenerģijas patērētājiem, gan arī uz sociālo nenozīmīgumu. VES parki nodrošina ne vairāk kā 6–8 darba vietas vēja turbīnu apkalpošanai. Savukārt VES saražotās elektroenerģijas cenas ne tikai nesamazināsies, bet, visticamāk, pieaugs, kā tas jau noticis Vācijā.
Ņemot vērā iedzīvotāju viedokli, Tukuma novada dome šā gada 25. martā pieņēma lēmumu neatbalstīt zviedru kompānijas SIA Pienava Wind VES parka celtniecības plānus Tukuma novadā. Tādu lēmumu dome pieņēma, lai «aizsargātu novada iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, saglabāt bioloģisko veidu daudzveidību, nodrošināt komercdarbību gan Tukuma, gan kaimiņu Dobeles novadā, saglabāt ekonomisko attīstību un dabas ainavu.»
Izpētot visus argumentus par un pret, Tukuma novada dome nonākusi pie secinājuma, ka paredzētā darbība radīs kaitējumu iedzīvotāju veselībai, lauksaimniecībai un meliorācijas sistēmām, negatīvi ietekmēs bioloģisko daudzveidību, iznīcinās īpaši aizsargājumus putnu veidus un sikspārņus, pilnībā izmainīs dabas aizsargājamās teritorijas. Visus uzskaitītos riskus novada pašvaldība uzskatīja par būtiskākiem, salīdzinot ar zviedru kompānijas ekonomiskajām interesēm. Projekta izstrādātājs– SIA Pienava Wind – jau apstrīdēja Tukuma novada domes lēmumu tiesā. Zemgales iedzīvotāji gaida tiesas lēmumu.
Infraskaņa kaitē veselībai
Kā jau tika minēts, līdz šim vislielākie vēja ģeneratori ir uzbūvēti Vācijā. Par to darbības ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvo dabu pieejama informācija pagaidām nav atklāta. Tomēr Ventas Balss rīcībā nonākusi vēja turbīnu infraskaņas starojuma ietekmes statistikā analīze uz cilvēku veselību, ko veikuši Somijas pētnieki 2016. gada pavasarī.
Pētījumā piedalījās 193 cilvēku no 46 ģimenēm, kas dzīvo vēja turbīnu apkaimē ne vairāk kā trīs gadus. Ģimenes dzīvošanas vietas attālums no turbīnām bija atšķirīgs. Papildinājumā pētījumam uz Somijas kartes bija uzmodelētas nepārtrauktas infraskaņas izplatības kontaktzonas, darbojoties vēja turbīnām. Cilvēku simptomi tika aprakstīti vai nu atkarībā no distances līdz turbīnām, vai atkarībā no kontaktzonām. Pētījumu rezultātā konstatēts, ka sūdzības par kaitīgo ietekmi vai smagiem simptomiem pārsvarā nāca no iedzīvotājiem, kuri dzīvo ap vai tuvāk nekā 15 kilometru attālumā no turbīnām.
Savukārt kartes modelējums sastāvēja no trīs kontaktzonām. Pirmajā zonā, kas atrodas vistuvāk turbīnām, tika reģistrēts pietiekami spēcīgs infraskaņas izstarojums jebkuros vēja virzienos. Otrajā zona izstarojuma stiprums bija atkarīgs no vēja virziena, bet trešajā zonā starojums tikpat vispār netika fiksēts. Pētījuma autori nonāk pie secinājuma, ka vislielākais kaitējums cilvēku veselībai tiek radīts infraskaņas totāla kontakta zonā. Kā tipiskākos simptomus cilvēki min miega traucējumus, bezmiegu, nogurumu un dažādas sāpes. Aptuveni 18% cilvēku, kas dzīvo nepārtrauktas infraskaņas starojuma zonā, ir nopietnas problēmas ar veselību; 30% iedzīvotāju samazinās darbaspējas; aptuveni 25% norāda uz kaitīgo ietekmi uz veselību no turbīnu darba; 15% kaitīgo ietekmi uzskata par nenozīmīgu un tikai 12% neizjūt nekādus simptomus.
Vissvarīgākais slēdziens, pie kura nonākuši somu pētnieki; riska zona pieaug, palielinoties vēju turbīnu augstumam, skaitam un jaudai vai arī tad, ja ir ilgstošs kontakts ar infraskaņu. Vēja turbīnu darbības kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību saskaņā ar pētījumu tiek norādīta 15–20 kilometru attālumā no dzīvojamās zonas. Bet tagad atcerēsimies, ka SIA Ventspils Wind plāno būvēt parku no desmit gigantiska izmēra vēja turbīnām 3,5 kilometru un vairāk attālumā no Ventspils un 2,5 kilometru un vairāk attālumā no Popes.
Svarīga sabiedrības attieksme
Dace Sāmīte, Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore:
– Daļa sabiedrības ir negatīvi noskaņota pret gaidāmo vēja elektrostaciju parka celtniecību. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika koronakrīzes laikā attālināti, un ne visi par to zināja. Taču vēl nekas nav zaudēts. Mēs kā valsts institūcija ļoti paļaujamies uz to, ka topošā VES parka ietekmes uz apkārtējo vidi novērtējums tiks veikts kvalitatīvi un atbilstoši. Dabas aizsardzības pārvalde, kas atbild par īpaši aizsargājamām sugām, izdevusi nosacījumus par to, kādus pētījumus ir jāveic VES darbības ietekmes uz apkārtējo vidi novērtējuma laikā, toskait turbīnu ietekmes pētījumus uz migrējošajiem putniem un sikspārņiem. Un vēl. Tā kā visus vēja ģeneratorus plāno uzcelt mežā, mēs pieprasījām noskaidrot, vai tur nav kādu aizsargājamu augu, putnu, dzīvnieku. Gaidām ekspertīzes rezultātus, un tad varēs apspriest VES celtniecības plānus. Līdztekus dabai šai tēmai ir vēl viens aspekts: kā cilvēks uztver vēja ģeneratorus – no estētikas, ainavas viedokļa u.c. Sabiedrībai ir jāpievērš šim aspektam ļoti nopietna uzmanība. Ja atceramies Tukuma gadījumu, tad tajā izšķirošo lomu nospēlēja ne tik daudz daba, cik sabiedrības kopējais noskaņojums un vēlme.
Ventspils novadā VES parku plāno uzbūvēt netālu no Platenes purva, kuras teritorijā atrodas aizsargājamie dabas biotopi. Nesenais gadījums, kad pie strādājoša vēja ģeneratora tika atrasts beigts mazais ērglis, kas bija trāpījis rotora lāpstiņās, liek aizdomāties par to, ka, iespējams, šie purni kaut kur netālu ligzdo. Tādēļ mēs pieprasījām izvērtēt visu vēja ģeneratoru summāro ietekmi uz vidi – gan tos, kas jau strādā, gan tos, kas vēl tikai top vai tiek plānoti.
Līdz šim pasaulē augstākie vēja ģeneratori tika uzbūvēti 2017. gadā Vācijā. To augstums no zemes līdz rotora lāpstiņas augstākajam punktam ir 246,5 metri. Netālu no Ventspils plānots uzstādīt vēja ģeneratorus, kas būs par 100 metriem augstāki!
Balstoties uz gana pārliecinošiem Tukuma novada domes argumentiem, kas balstās uz ASV pētījumiem, var ar lielu daļu pārliecības apgalvot, ka vēju turbīnas līdz 350 metru augstumā, kuras plānots uzstādīt Tārgales un Popes pagastā, ietekmēs ainavu, jo, visticamāk, kļūs par galveno uzmanības fokusu aptuveni 60 kilometru rādiusā.
Kartē ar aplīšiem apzīmētas plānotas vēja turbīnu atrašānās vietas un aptuvenie attālumi līdz Būšniekiem, Popei u.c. Aprēķinus veikusi Ventas Balss, izmantojos šobrīd pieejamo informāciju.
Komentāri (19)
Kā apnikuši mūžīgie nīdēji...kad būvē, tad slikti, kad nebūvē, tad arī slikti. Šādu mudaku dēļ Latvija arī ir tur,kur ir,bet tad viņi nodirš valdību
Šī noteikti ir FAKE ziņa, jo neticu, ka Ventspils negrib kaut ko lielāko, garāko vai masveidīgāko. Un šeit pat nav jāiegulda simtiem tūkstošu nodokļu maksātāju naudas.
Malači, lai tik būvē!
Tu malacis, noteikti gribi to OIK nodokli vēl 10 reizes lielāku maksāt?
Vajadzētu uzbliezt tādu vēja ģeneratoru parku blakus Puzes pagasta "Vecupēm"!
A mums no tā kāds labums? Vēl viens bīstams objekts pie sāna.Var būt es varētu piekrist, ja to būvētu Latvenero, bet par privāto naudu - ne, ne.Ja es nemaksātu OIK , būtu cita lieta
Beidz murgot.
To nedrīkst pieļaut!!!!!!!!!!!Par vēja turbīnu kaitīgo ietekmi uz vidi un veselību jau sen zin visā pasaulē.Norvēģijā šos projektus ļoti aktīvi mēģina spstādināt un vietējie iedzīvotāji aiziet pat līdz vardarbīgiem pasākumiem!Labuma nevienam izņemot turbīnu īpašniekus nebūs-ļaunums gan ne tas mazākais.Tāpēc kategoriski nē!!
Tava folija cepure noslīdēja. Sakarto, lai masoni nevar tavas gudrās domas lasīt
Blakus ekoloģiskām problēmām lietderības koeficients šīm iekārtām ir tik zems, ka savas darbības laikā tās knapi apmaksā ( vai pat neapmaksā) savu izgatavošanas un uzstādīšanas vērtību. Šo uzstādīšana ir afēra, kurā izmanto ideoloģizēto stāstiņu par "atjaunojamo, zaļo" enerģiju.
Un šo ražoto elektroenerģiju arī pirks par dubulto, tātad valsts, respektīvi elektroenerģijas patērētāju dotēto cenu??? Kāds tad no tā visa labums sabiedrībai?
Lētāk un ekoloģiskāk iznāks pirkt Baltkrievijas AES ražoto.
Kāds ir ROI šiem vēja ģeneratoriem?
Doma par vēja ģenerātoriem laba, tik kapēc tie netiek būvēti iekšā jūrā, kur tie pa lielam nevienam netraucēs
Neko neviens nekam nejautās.Kā vienmēr ,viss tiks uzbūvēts,salabots,atjaunots,pārbūvēts uz mūsu ,nodokļu maksātāja ,rēķina.
Zaļo enerģiju vajag attīstīt. Bet es ceru, ka maksājumus par elektropatēriņu šāds projekts nesabojās. Proti tā nepalielināsies kā šajā zemē mēdz notikt pēc šādiem projetiem. Kā arī cerēt uz mazāku rēķinu ir nejēdzīgi, ekoenerģija nenozīmē lētāks!
Jā arī par to kā šīs vēja turbīnas ietekmē apkārtējo vidi?! Šis risinājums varētu būt ne tas labākais variants. Ja nemaldos šādas turbīnas traucē putniem, veido vibrācijas utt. Šīs lietas vajag izspētīt pirms mēs-iedzīvotāji atbalstām kaut ko...
Cik parocīgi bīdīt cauri projektu, kad visi izolējas un galvenā sāpe ir COVIDs. Forša arī atruna, ka tas bija redzams kaut kādā tur mājas lapā.
Interesanti, cik ir tādu kas vispār zin , ka tāda lapa eksistē, kā arī cik bieži kāds ierindas iedzīvotājs to apmeklē? Esmu ar visām četrām pret šādu projektu. Vienīgie ieguvēji būs projekta virzītāji.
ka, iespējams, šie purni kaut kur netālu ligzdo. purni hi hi
Vēja ģenerātors - ierīce, kas rada vēju. Vai tā mums jau tā nav par daudz?
https://nra.lv/ekonomika/pasaule/323097-lietuvas-prezidents-komente-latvijas-lemumu-nepirkt-astravjecas-aes-elektroenergiju.htm
https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/41954-pasiekstes-dzirnavas-svin-atdzimsanu