Ventspils novada un Ventspils pilsētas domes deputāti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces aicināti, piedalījās konsultācijā par apvienotā Ventspils novada izveidi.
Pašvaldības paliek nesaprastas
3Ministra piedāvātais modelis paredz apvienot abas pašvaldības, kuras līdz šim ir veiksmīgi strādājušas un attīstījušās atsevišķi. Ventspils novada domes priekšsēdētājam Aivaram Muceniekam un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam bija iespēja izteikt savu viedokli par iecerēto administratīvi teritoriālo reformu.
Aivars Lembergs retoriski vaicāja, vai robežu maiņa mainīs iedzīvotāju skaitu apvienotajā teritorijā, vai sievietes fertilajā vecumā pēkšņi pieņems lēmumu laist pasaulē vairāk bērniņu, vai apvienošanās nozīmēs to, ka samazināsies mirstība. Pilsētas domes priekšsēdētājs uzskata, ka piedāvātā reforma ir valdības diktāts un neliecina par demokrātiju, turklāt tās virzītāji nesaprot tik vienkāršu principu, ka konkurētspējīgu atalgojumu darbiniekiem nosaka uzņēmējs, nevis pašvaldība.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks izteica cerību, ka ministrs tomēr ieklausīsies pašvaldību pārstāvju teiktajā un apvienošanās būs brīvprātīga, nevis obligāta. Ventspils novada pašvaldība vēlējās uzzināt iedzīvotāju viedokli par iespējamo reformu, tādēļ mājaslapā tika ievietota aptauja. No 348 respondentiem pret apvienošanos bija 252, par – 70, 28 personas par šo jautājumu nebija domājušas.
Aptaujas dalībnieki norādīja, ka "nav nepieciešams izjaukt to, kas labi strādā, lai kārtējo reizi secinātu – piedodiet, atkal kaut kas nesanāca". Tāpat tika izteikts viedoklis, ka apvienošanās gadījumā pagasti būs zaudētāji, jo finanšu līdzekļus novirzīs Ventspilij un pagastu balsi nesadzirdēs, pilsētas un novada saimnieciskā darbība ir atšķirīga. Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka pašvaldības nespēj nodrošināt visus nepieciešamos pakalpojumus, nepaskaidrojot, kas tad tiek atstāts novārtā vai paveikts nekvalitatīvi.
Ventspils novada domes deputāte Dace Vašuka pievērsa uzmanību jautājumam par iespējamo lauku skolu slēgšanu. Ja tas notiks un skolēniem no pagastiem būs jāmācās pilsētā, viņu vecākiem tas būs papildu finansiālais slogs, jo bērniem vairākas reizes dienā vajadzēs ieturēt maltītes. Novada domes deputāts Andris Jaunsleinis norādīja, ka valsts kopš 2009. gada neko nav darījusi, lai atbalstītu pašvaldības, un tagad tiek piedāvāta nākamā avantūra. "Jūsu [ministrijas] piedāvājumā neatradu nevienu pierādījumu, kuras funkcijas pašvaldības nepilda. Ja mēs gribētu apvienoties ar pilsētu, mēs apsēstos pie saruna galda un paši vienotos par to." Andris Jaunsleinis aicināja ministru aizdomāties, kā jūtas deputāts, kurš balso par skolas slēgšanu.
Ventspils novada pašvaldības deputāts Māris Dadzis no ministrijas puses gaidīja lielāku konkrētību, proti, atbildi uz jautājumu, kā apvienotajā novadā tiks ietaupīti administratīvie izdevumi un kā tajā uzlabos pakalpojumu kvalitāti – pagaidām nav nekādu pierādījumi, ka tie būtu nekvalitatīvi.
Ministrs, uzklausījis replikas un iebildumus, norādīja, ka reforma ir kopdarbs: "Mēs neesam spēlē, kurā kaut kas jāpierāda, bet mums ir jāsadarbojas. Reforma ir nepieciešama. Ir jau mērīts vairāk par septiņām reizēm, nu pienācis griešanas brīdis."
Komentāri (3)
Skatoties kādos projektos tiek ieguldīta nauda, nerodas pārliecība par saprātīgu saimniekošanu. Nemaz nerunājot par vienlidzīgu attieksmi pret visiem novada iedzīvotājiem(Ugāles iedzīvotājiem netiek dotēta apkure pretēji"pseidožurnālistes"teiktajam). Tāpat pārraudzība pār vienīgo novada kapitālsabiedrību un izpratne par tās sekmīgu darbību, arī ir apšaubāma. Varbūt jau pieminētā zurnāliste varētu apkopot datus par dzimstību novadā un tad mēs saprastu, kam tiek veidota infrastruktūra
Ja Ventspils novads saņem valsts dotāciju, tad ir skaidrs, ka pilsēta ir pret apvienošanos jo valsts dotācijas vairs nebūs un pilsētai būs to jākompensē.
Te vēl viens apskats: https://nra.lv/latvija/287600-niknas-debates-kurzeme-par-novadu-apvienosanu.htm