Apturēts miljonu vērts projekts

Īpašums Audzes ir viens no sakoptākajiem Ugālē. Daudzu gadu garumā saimnieki kopuši augļu dārzu un dekoratīvos stādījumus. Turpat aug arī veca priede, kas piedzīvojusi divus pasaules karus.

Vēstures lieciniecei un saimnieku ilggadējo darbu augļiem vajadzēja jau pilnībā vai daļēji aiziet bojā no nežēlīgā ekskavatora kausa. Valdas un Ērika Plūksnu, Intas Čačes un kaimiņu īpašumu teritorijās paredzēts izbūvēt trīs centrālās ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadus. Rīgas kompānijas IP Būve celtnieki jau bija gatavi rakt 4 metrus dziļas un 5 metrus platas tranšejas.

Audzes īpašnieki nolēma aizstāvēt savu īpašumu un neielaida tehniku savā privātajā teritorijā. Viņi nav pret projektu, jo kvalitatīvu ūdensapgādi ugālnieki gaida jau sen. Iedzīvotāji protestē pret to, ka klaji tiek ignorētas viņu tiesības un intereses. «Kad ar mums saskaņoja projektu, runa bija par vienu glītu, ne vairāk kā metru platu tranšeju,» atceras Valda Plūksna. Sieviete satraukusies ne tikai par saviem stādījumiem, bet arī par biznesu – vienā mājas daļā jau vairāk nekā pusotru desmitu gadu klienti apmeklē viņas privāto aptieku. «Ja mūsu teritoriju pārraks, es zaudēšu savu biznesu,» bēdājas uzņēmēja.

To, ka vajadzēs rakt patiesībā nevis vienu, bet trīs tranšejas, privātīpašnieki uzzināja no būvdarbu vadītāja, nevis no pagasta pārvaldes vai projekta pasūtītāja Ugāles nami. Pagasts mierinājis savus iedzīvotājus tikai tādējādi, ka viņu privātīpašumu, kur tiks izbūvētas komunikācijas, atsavināšanu pārvalde noformēs par saviem līdzekļiem. Vai zemes īpašnieki piekrīt atsavināšanai? Un vai viņi saņems kādu kompensāciju? Par to ar cilvēkiem vispār neviens nav runājis. Iedzīvotāji neatminas, ka viņus kāds būtu aicinājis uz projekta sabiedrisko apspriešanu.

Ugālnieku radikālo soli ar sapratni uztvēruši būvdarbu veicēji un pat SIA Ugāles nami darbinieki. «Ja runa būtu par mūsu īpašumu, mēs arī neļautu rakt,» vienbalsīgi saka Ugāles namu valdes priekšsēdētāja Gita Auna un IP Būve projektu vadītājs Edgars Ozoliņš.

Ūdensapgādes un kanalizācijas attīstības projekts Ugālē pastāv jau vairāk nekā desmit gadu. Tas ir piedzīvojis divas pagasta vadības un vienu administratīvi teritoriālo reformu, tādēļ vairākkārt ticis mainīts pasūtītājs, bezgalīgi ticis saskaņots un pārskaņots. Tagad to virza Vides ministrija, Ventspils novada dome un Ugāles nami. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā miljons latu, no kuriem 98% finansē Eiropas Savienība no Kohēzijas fonda un valsts.

Pagājušā gada decembrī sākās būvdarbi. Tad izrādījās, ka 2006. gadā līgumsabiedrības Fichtner/VentEko izstrādātais projekts veikts nekvalitatīvi. Vairākās vietās paredzēta ūdensvada izbūve bez kanalizācijas. Citā vietā ūdensvada trase tālu apiet veselu pagasta dzīvojamo māju mikrorajonu.

Novada domes pilnvarotais Mārtiņš Libkovskis pirmdien dosies uz Vides ministriju saskaņot projekta izmaiņas. «Tiks ņemtas vērā gan privātīpašnieku, gan pagasta namu iedzīvotāju intereses,» viņš ir pārliecināts.

Būvdarbu vadītājs Edgars Ozoliņš vērš uzmanību ne tikai uz projektētāju, bet arī uz iepriekšējo pagasta vadītāju nekvalitatīvo darbu. Būvdarbu veicējiem nav izdevies atrast nevienu pašreiz izbūvētā ūdensvada shēmu. Rokot uz labu laimi, strādnieki to vien dara, kā uzduras uz vecā ūdensvada. Tā dēļ Ugāles iedzīvotāji decembra salu laikā jau palika bez karstā ūdens un apkures. Tagad jau vainīgos atrast grūti, jo pēdējā Ugāles pagasta padomes priekšsēdētāja Gunita Ansone atbildību par neizdarībā noveļ uz saviem priekšgājējiem.

Jura Ģiguļa foto: Ugālnieki gatavi neatlaidīgi cīnīties par savām interesēm un neielaist kanalizācijas kolektoru savā dārzā.