Ventspils novadā vairākās vietās applūduši ceļi un dārzkopības kooperatīva teritorija Tārgales pagastā, informēja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.
Applūduši ceļi un dārzkopības kooperatīva teritorija
2Joprojām slēgti trīs autoceļi, par kuriem ziņots jau iepriekš. Piltenes pagasta pārvalde trešdien nolēmusi slēgt arī ceļu Piltenē, kas ved uz slēgto karjeru. Ceļoties ūdens līmeni, Venta ir izgrauzusi krastu un līdz pusei arī minētā ceļa posmu. Slēdzot ceļu, nav iespējams piebraukt vienai mājai, kas, pēc pašvaldības rīcībā esošās informācijas, ir apdzīvota tikai vasaras sezonā.
Ceļi applūduši arī citos Ventspils novada pagastos, bet pa tiem ir iespējams pārvietoties, samazinot atļauto braukšanas ātrumu, tādēļ tie nav slēgti.
Tārgales pagastā applūdusi dārzkopības kooperatīva teritorija. Ūdens skalojas arī ēku pagrabos, bet vairākas ēkas applūdušas arī grīdas līmenī. Kā pastāstīja Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs, atsevišķās ēkās, kas ir apdzīvotas arī ziemas sezonā, iekštelpās ūdens ir dažu centimetru augstumā, bet vienā ūdens līmenis ir līdz 20 centimetriem.
Dārzkopības teritorija iepriekš nav applūdusi - tā atrodas Ventas krastā, sausā vietā, bet ilgstošo nokrišņu rezultātā Ventā cēlies ūdens līmenis, lauki un grāvji ir pilni ar ūdeni un nenotiek pietiekama drenāža, atzina pagasta pārvaldnieks. Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, ar eksvatoru iztīrīta caurteka.
Ūdens līmenis cēlies arī Usmas ezerā, pie kura atrodas kempings Usma SPA un Usmas jahtklubs. Piektdien, 15.decembrī, pašvaldība plāno tikties ar Valsts vides dienesta un hidroelektrostacijas, kas atrodas uz Engures upes, pārstāvjiem, lai šai problēmai meklētu risinājumu.
«Usmas ezerā situācija nav tāda, lai to varētu saukt par dabas katastrofu,» sacīja Usmas kempinga un jahtkluba vadītājs Staņislavs Backāns, vienlaikus uzsverot, ka problēma ir jārisina. Kempinga ēkas nav applūdušas, taču zem ūdens ir stacionārā piestātne Usmas jahtklubā. «Pavasarī noteikti būs redzami finansiālie zaudējumi,» atzina Backāns. Ūdens līmenis Usmas ezerā ir par aptuveni 93 centimetriem augstāks nekā vasarā. Tiesa, vismaz pagaidām situācija nav tik slikta kā 2012. gadā, kad līmenis bijis vēl par 30 centimetriem augstāks.
Usmas ezerā ietek vairākas upes, bet tam ir tikai viena izteka - Engures upe. «Uz Engures upes ir divi aizsprosti. Viens no tiem ir HES aizsprosts, otrs - zušu jeb tā sauktais taču aizsprosts. HES cenšas noturēt atbilstošu ūdens līmeni pie aizsprosta. Nevaru teikt, ka nekas netiek darīts ar zušu aizsprostu, taču mana un ne tikai iekšējā pārliecība ir tāda, ka situācija būtu labāka, ja iepriekš būtu izpildīti mājas darbi un ja būtu stingra dokumentācija, kas nosaka ierobežojumus aizsprosta darbībai,» sacīja Backāns.
Jau ziņots, ka lietus un izkusušā sniega dēļ vairākās Kurzemes upēs, īpaši reģiona rietumos, strauji kāpj ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija.
Komentāri (2)
Tārgalē dārzkopības kooperatīva problēma ir tā, ka daudzi īpašnieki aizrakuši savus grāvjus un sacēluši ēkas uz robežas, un līdz ar to, citiem apbūves gabaliem nav nekādas iespējas novadīt savus lietusūdeņus uz kopējo lielo grāvi. Ar to arī būtu jāsāk - jāliek visiem atjaunot un iztīrīt savā teritorijā esošos novadgrāvjus, bet kas to darīs? Vai ir likums, kas var ierobežot patvaļīgu grāvju aizbēršanu, lai arī savā teritorijā, ja tas ietekmē kaimiņu īpašumu?
Manuprāt, katrā pašvaldībā cik zināms ir tie saucamie "simtlatnieki", kā arī bieži vien probācijas uzraudzībā esošās personas kuras varētu ne tikai nodarboties ar lapu grābšanu pagasta padomes priekšā, bet
gan arī ar krūmu ciršanu ceļmalās un novadgrāvjos. Daudzi pukst par grants ceļu it sevišķi mazo slikto stāvokli, grāvji aizauguši un caurtekaas netīrītas, manuprāt viens no problēmas galvenajiem iemesliem.