Ventspils novada dome nolēmusi lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtēju situāciju lauksaimniecībā Ventspils novada teritorijā, tādējādi vēršot valdības uzmanību, ka ūdenī mirkstošie lauki un zemnieku aizvien sarūkošās cerības novākt ražu nav tikai Latgales un Austrumlatvijas problēma, informē novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.
«Pašvaldībā ir vērsušies zemnieki ar aicinājumu kaut ko darīt, lai pievērstu uzmanību tam, ka šī ir ne tikai Latgales un Austrumlatvijas problēma,» skaidroja Mucenieks, norādot, ka, piemēram, Lietuvā stipro lietavu nodarītā kaitējuma dēļ ārkārtējā situācija izsludināta visā valstī.
Viskritiskākā situācija ar ūdenī mirkstošajiem laukiem Ventspils novadā ir Ances un Puzes pagastos, tomēr lielas problēmas ar lauksaimniecības tehniku uzbraukt uz lauka, lai novāktu ražu, ir teju visiem novada zemniekiem, atzina Mucenieks: «Piemēram, vienai no lielākajām zemnieku saimniecībām Akmeņkalni ūdenī ir 100 hektāri kukurūzas un tikpat liela platība griķu.»
Nemaz nerunājot par zaudēto kartupeļu un labības ražu, ūdenī mirkst arī novada zemnieku ziemāju sējumi, kukurūza, griķi un pupas. «Turklāt lauki nav aparti, kas ietekmē nākamā gada ražu. Vairs nav cerību, ka lauki vispār apžūs - ir tomēr jau oktobra vidus,» sacīja pašvaldības vadītājs.
«Zemnieki ne tik daudz runā par kompensācijām, bet vairāk vēlas vērst valdības uzmanību, ka kaut kas ir jādara ar meliorācijas sistēmām,» turpināja Mucenieks. Ventspils novadā gan neesot problēmu ar izskalotiem ceļiem, bet ūdenī mirkstošie lauki lielās platībās ir pietiekams iemesls, lai lūgtu ārkārtējas situācijas izsludināšanu, uzskata pašvaldības vadītājs. Viņš atgādināja, ka oktobra pirmajā dekādē tieši Ventspils novada Vičakos esošajā novērojumu stacijā fiksēts vislielākais nokrišņu daudzums - 123 milimetri jeb 560 procentu no normas.
Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par lietavu un plūdu izraisītajiem postījumiem lauksaimniecības zemēs, izsludināja ārkārtēju situāciju daudzos novados Latgalē, Vidzemē un Sēlijā.
Par situāciju Ventspils novadā lasiet arī otrdienas laikrakstā Ventas Balss!
Kāds Ances pagasta zemnieks Facebook dalījās arī šādu video no sava kukurūzas lauka.
Komentāri (10)
Šausmīgi. Kā lauksaimnieki savilks finanču galus,jo ir paņemti kredīti un tie ir jāatdod, savādāk bankas uzlaidīs virsū legālos bandītus ( parāda piedzinējus ).
Vāks :o bet kur ta tam ūdenim arī likties, ja līst bez apstājas vairak vai mazāk...
Jūriņ prasa smalku tīklu, laiviņ baltu zēģelīt....Šausmīgi, protams.
Varbūt var padomāt par rīsu sēšanu ,ko? Protams ,ka traki, bet tie nu ir tie mūsu grēku plūdi , jeb samaitātā zeme un gaiss un visādas tur globālās sasilšanas , nu te nu ir gala rezultāts .
Pie vainas nav ne grēku plūdi ne globālā sasilšana, bet gan meliorācijas sistēmu neuzturēšana kārtībā, ja tādas ir, novadgrāvju un caurteku netīrīšana u.t.t..
Nu diez vai meliorācija tiks galā ar tādu nokrišņu daudzumu, šķiet ka visa zeme piesūkusies kā tāda švamme.
Simtprocentīgi droši vien, ka netiktu galā, bet tādu plūdu arī nebūtu. Ne velti meliorācija PSRS laikos bija prioritāte un kaut kā neatceros, ka tolaik bija tādi plūdi, kaut lietus pamatīgi lija arī tad.
nu Duklavs atkal menesi domas izsludinat vai ne
Ārkārtas situācija valstī jau sen ir,neatkarīgi no kaut kādiem aplūdušiem laukiem.Nekāda situācija nemainīs situāciju.Kā esam dziļā pakaļā,tā arī būsim.
Nekāda izsludināšana nemainīs situāciju,ja nu vienīgi zemnieki viens otrs atkal kaut ko noraus "na haļavu",kuriem jau tā nepamatoti tiek dots reizēm vairāk,nekā citiem nodarbinātiem cilvēkiem.