Šodien noslēdzas arheoloģiskie izrakumi Puzes pilskalna tuvumā atklātajā senās dzelzs ieguves vietā. Ekspedīcijas rezultāti ļaus turpmāk veidot lokālākus senās dzelzs ieguves krāsns atdarinājumus.
Puzes pilskalnā noslēgušies arheoloģiskie izrakumi
1Dzelzs ieguves vieta un krāsns preventīvi datējama ar 13.gadsimtu un saistāma ar 300 metrus tālāk esošo šī laika kuršu pilskalnu. Izpētes rezultātā nav atrasts daudz senlietu, kas arī nebija šo izrakumu mērķis, skaidroja muzejā. Pētījumu galvenais uzdevums bija noskaidrot dzelzs ieguves krāsns uzbūves īpatnības Latvijas rietumdaļā. Puzes pilskalna tuvumā atklātā aizvēsturiskā dzelzs ieguves vieta ir viena no nedaudzajām, kas zināmas un pētītas Kurzemē, un vienīgā Ziemeļkurzemē.
Jau pašlaik iezīmējas vairākas konstruktīvas krāsns uzbūves atšķirības, kas apliecina to, ka dzelzs ieguves no purva rūdas dažādos Latvijas novados senatnē atšķīrās, informēja muzejā. Iegūtie rezultāti ne tikai ļaus iepazīt seno kuršu dzīves aspektus, bet arī sekmēs Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā veikto dzelzs ieguves eksperimentu norisi nākotnē.
Šādi seno tehnoloģiju atdarināšanas mēģinājumi muzejā notikuši jau trīs reizes kopš 2003. gada, un tikai pēdējais no tiem ir sekmējies ar dzelzs ieguvi. Līdz šim eksperimentos krāsns būvēta pēc Asotes pilskalnā izpētītās krāsns parauga, bet Puzes ekspedīcijas rezultāti ļaus turpmāk veidot lokālākus krāsns atdarinājumus.
Neliels pārsteigums pētījumu gaitā bijusi ar pilskalnu saistītas senās dzīvesvietas atklāšana. Atstatus no pilskalna ir pastāvējusi sena nenocietināta apmetne. Par to liecina vairāki atradumi - trīs dzelzs naži, māla trauku lauskas un bronzas aproces fragments. Iespējams, nelielie naži kalti no tuvumā iegūtas dzelzs. Gan apmetne, gan arī tuvākā apkārtnē atrastie sārņi un jēldzelzs - kricas - fragmenti ļauj uzskatīt, ka vēlā dzelzs laikmeta beigu posmā tur dzīvojošo kuršu aktivitātes neaprobežojās tikai ar nelielo pilskalnu, atzina muzejā. Tas, cik liela nozīme dzelzs ieguvei no purva rūdas bija šo cilvēku saimnieciskajā dzīvē, kādas saimnieciskās un ikdienas dzīves norises notikušas pilskalna apkārtnē un kāds ir precīzs atsegtās krāsns datējums, ir turpmākajos pētījumos skaidrojami jautājumi.
Puzes ekspedīcijā piedalījās Ventspils muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālisti, kā arī jaunieši no Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes un Rīgas 64.vidusskolas.
Komentāri (1)
arheoloģiskie izrakumi tiks atjaunoti pēc aptuveni 150 gadiem. Tā varētu būt sensācija,ar neparasti viltīgu un nekaunīgu galvaskausu..