Š.g. 2.aprīlī Jaunmoku pilī, Tukuma novadā otro reizi Latvijā notika medniecības jomas nozīmīgākais notikums – “Gada balvas medniecībā 2015” pasniegšana. Balvas tika pasniegtas vairākās nominācijās – tika pasniegtas trīs balvas “Par mūža ieguldījumu medniecībā”, viena balva “Par nozīmīgu ieguldījumu medību saimniecībā Latvijā” un desmit balvas “Par nozīmīgu ieguldījumu medību saimniecības attīstībā reģionā”.
Augstāko apbalvojumu “Par mūža ieguldījumu medniecībā” saņēma viens no Latvijas ievērojamākajiem briežu selektīvās medīšanas ideju nesējiem un ieviesējiem valstī - Aivars Mačtams.
Aivara Mačtama dzīve vienmēr ir bijusi cieši saistīta ar mežu. Savulaik viņš absolvējis Aizupes meža tehnikumu, strādājis gan kā Ugāles virsmežniecības virsmežziņa vietnieks, gan Ventspils virsmežniecības vecākais inspektors juridiskajos jautājumos, gan citos, ar meža saimniecību saistītos, amatos. Vadījis arī Zūru valsts medību saimniecību. Strādājot par galveno medību vadītāju, Mačtams daudz laika veltīja mednieku audzināšanai – medību objektu sakopšanai, medību tradīciju atdzīvināšanai. Ugāles un Zūru mežos no iznīcības tika paglābta ne viena vien mežsarga māja, tika izkoptas meža stigas, celiņi, uzstādītas piemiņas zīmes un ierīkotas atpūtas vietas meža apmeklētājiem. Mednieku klubu “Mētras-1” Aivars Mačtams vada jau kopš 1994.gada.
Lielākais Aivara Mačtama ieguldījums ir briežu selektīvās medīšanas ideju stiprināšana. Vēl tad, kad briežu selektīvā medīšana bija pašos pirmsākumos, viņš pie sevis visu jau bija izdomājis un darījis. Arī pašlaik, vadot mednieku klubu "Mētras-1", viņš turpina mednieku audzināšanu – jau kopš 2002. gada katra klubā nomedītā buļļa ragi tiek rūpīgi nofotografēti un nomērīti, tiem tiek noteikts precīzs punktu skaits, kā arī precīzs dzīvnieka vecums.
Aivars Mačtams vienmēr ir ļoti sabiedrisks un aktīvs. Pateicoties viņa pūliņiem iesāktas un uzvarētas domstarpības par profesora Veisa piemiņas vietas sakopšanu. Viņš ir arī viens no iniciatoriem īpaši izcelt Zūru staltbriežus. Viņa ideja saņēma atbalstu un tās rezultātā ventspilnieki nolēma un uzstādīja brieža skulptūru slēpošanas kalna "Lemberga hūte" virsotnē. Mačtams organizējis arī īpaša piemiņas akmens uzstādīšanu Zūru mežos.
Runājot par medniecības tradīcijām Latvijā, Aivars Mačtams uzskata, ka viss kopums, kā Latvijā medības tiek organizētas, ir galvenais, kas ir godājams un lolojams Latvijas medību kārtībā. “Sapulcēties. Noorganizēt instruktāžu. Padzīt. Pamedīt. Garšīgas pusdienas paēst. Tad vakarā draudzīgi šķirties. Nevis – pieskriet, nošaut – pēc iespējas vairāk un tālāk."
Otrs Ventspils novadnieks, ilggadīgs mednieku kolektīva „Silairši” vadītājs, Ventspils “Briežu dārza” pārvaldnieks Ādams Grīnbergs saņēma balvu “Par nozīmīgu ieguldījumu medību saimniecības attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā”.
Gandrīz 20 gadus kopš dibināšanas brīža Ādams Grīnbergs ir bijis mednieku kluba “Silaraiši” vadītājs. Zinātāji stāsta, ka viņš ir izveidojis ļoti labu, saliedētu kolektīvu ar tikai šim kolektīvam raksturīgām medību tradīcijām. Mednieku kolektīvs “Silairši” ir bijis viens no pirmajiem kolektīviem, kurā regulāri dzinēju medību norises laikā skanēja medību taures un medību signāli. Šī tradīcija, pateicoties Ādamam Grīnbergam, nu ieguvusi popularitāti arī citviet Latvijā. Ādama Grīnberga un viņa draugu mūziķu radītās mednieku tauru skaņas vienmēr rada pacilātu, svinīgu noskaņojumu daudzās medībās un medību trofeju izstādēs. Taču šis nav vienīgais viņa nopelns medniecības kultūras stiprināšanā – pateicoties Ādama Grīnberga iniciatīvai, Ventspils Livonijas ordeņa pilī tiek organizētas arī medību trofeju izstādes. Kopš 2012. gada Grīnbergs ir Ventspils “Briežu dārza” pārvaldnieks, un apgalvo, ka šis esot viņa mūža labākais darbs.
Gan medniecība, gan mūzika ir Ādama sirdslieta. Savulaik viņš beidzis Cēsu mūzikas vidusskolu, pēcāk absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mežraga klasi. Par abām savām sirdslietām Ādams Grīnbergs izsakās patētiski: “Mūzikas klātesamība medību procesu padara daudz svinīgāku. Medību rītā, medniekiem pulcējoties, skan nevis kaut kādi uzsaucieni, bet taure. Medību nobeigumā, īpaši saltā ziemas dienā, kad gaiss šķiet burtiski sasalis, tu nopūt medību nobeiguma signālu. Taures signāls izskan, un tā atbalss pa egļu galiem aizveļas skanīgi prom un vēl kādu brīdi skan. Nu, atklāti sakot, tas tiešām ir sirdij un dvēselei!”
Svinīgajā pasākumā bijušais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka medniecība Latvijā ir ar dziļām, kultūrvēsturiskām vērtībām piepildīta. “Patiesā izpratne un rūpīgā attieksme pret dabu, paaudžu paaudzēs koptās un nodotās zināšanas par medniecību stiprina Latviju un tās vērtības,” uzrunā sacīja bijušais Valsts prezidents un sveica laureātus, apbrīnojot viņu daudzpusīgo devumu mednieku izglītošanā un pašaizliedzīgajā darbā. “Sabiedrības uztvere par medniecību ne vienmēr ir atbalstoša un pašsaprotama, tāpēc pašu mednieku viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir komunikācijas tilta veidošana ar sabiedrību un maldīgo priekšstatu kliedēšana,” teica bijušais Valsts prezidents.
Klātesošos uzrunāja un balvas pasniedza arī Latvijas Vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, žurnāla „Medības. Makšķerēšana. Daba” galvenais redaktors Didzis Pakalns un Latvijas mednieku asociācijas valdes loceklis Aldis Felts.
“Gada balva medniecībā” tika iedibināta kā augstākā atzinība par nozīmīgu ieguldījumu medību saimniecības attīstībā un medību popularizēšanā Latvijas un vietējā mērogā. Šādi tiek cildināta atbildīga, rūpīga un ilgtspējīga medniecība – neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa. Pirmo reizi Latvijas vēsturē balvu medniecībā pasniedza pagājušā gadā.
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 22 000 aktīvu mednieku.
Komentāri (0)