Kamārces vārds biežāk izskanējis saistībā ar gājputniem, kuru migrēšanas ceļš ik pavasari un rudeni šķērso šo ciemu. Bet to, kā klājas ļaudīm, kas te apmetušies uz dzīvi, ar kādām domām viņi aizņemti šajā pavasarī, Ventas Balss devās izzināt, tiekoties ar pašiem kamārciešiem.
Netālu no ciema robežstaba – bijušās smēdes skursteņa – Ventas Balsi sagaidīja trīs draugi Aigars, Krists un Alise, kas par šūpolēm izmantoja pūpolu zarus. Paviesojāmies arī Talsnieku mājās pie Ilgas un Antras, bet Vilktīreļos mūs laipni uzņēma Austras kundze, kura 30 gadus nostrādājusi par vetārsti, bet vēl joprojām mēdz izlīdzēt tuvāku un tālāku kaimiņu lopiņiem, un arī pašai mājās kustonīšu nestrūkst.
Dzīve laukos gan apnikusi Skalbju saimniekiem Gaļinai un Dzidrim, bet arī tā gadās, kā teiktu klasiķis. Savukārt pilnīgi pretējs stāsts ir Runču māju iemītniekiem – Andris un Gunta pirms 11 gadiem aizgāja no pilsētas, jo laukos esot krietni vien labāk. Putniņi, vardītes, zaļumiņš, un arī vieta, kur ar dažādiem dzelžiem paķimerēties.
Tā ekspedīcija izskatās fotogrāfijās.
Komentāri (0)