Leonarda Ķestere dalās savos iespaidos par Ventspils teātra namu "Jūras vārti".
Jūras vārti ir veiksmīgs instruments
0Teātra nams „Jūras vārti” tāds ir viens Latvijā, tā sauktais „profesionālais uzņemošais teātris”. Eiropā - Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā, Ziemeļvalstīs – tā ir pavisam pierasta organizācijas forma, kur viss administrācijas un tehnisko darbinieku spēks tiek vērsts augstas kvalitātes un atbildīgā darbībā, lai ‘produkts’, kas tiek atvests, skatītājiem tiktu parādīts visaugstākajā kvalitātē, tam neatšķiroties no oriģināl-izrādes pašu telpās.
„Jūras vārtu” darbinieku spēks ir perfekti atstrādātas ‘profesionālā mājas saimnieka’ prasmes, kas lieliski kombinē ar pasākumu producēšanas talantu un neparedzētu tehnisko risinājumu pielāgošanas spēju. „Jūras vārtu” personāls, sākot no dežurantiem, gaismotāja, skaņām un skatuves meistariem līdz pat direktoram - ir speciālisti, pateicoties kuriem, Latvijas kultūras amatpersonas var smaidot nopūsties un teikt – jā, mums ir profesionālie teātri Rīgā un reģionos, bet Ventspilī ir vienīgā profesionālā teātra māja „Jūras vārti”, kur var vest pašu sarežģītāko produktu, tur to varēs rādīt vai atskaņot augtā kvalitātē.
Kāpēc es par to rakstu? Tāpēc, ka tas nav pašsaprotami. Tas nenotiek visur. „Jūras vārti” ir unikāli arī tādēļ, ka 2,5 gados ir izveidota programma, kas ir konkurētspējīga ne tikai reģionā. „Jūras vārtu” mākslinieciskā programma ir ar augstas kvalitātes latiņu, tai ir milzīgs attīstības potenciāls. Šī programma veido lojālu nama apmeklētāju attieksmi. Atcerieties, 1. gadā visi skrēja skatīties, kādi izskatās „Jūras vārti” pēc renovācijas! Apmierinājuši savu ziņkāri, apmeklētāji ir palikuši - arī rīdzinieki un citi ‘tālinieki’.
Ventspils teātra nama auditorija ir ļoti audzināta, atvērta un kvalitatīva, tā ir gatava sarežģītām mākslas formām un inovācijām. Nekādas provinciālas piegaršas! Savukārt, nama mārketinga speciālistu izdoma pārsteidz pat pašus rutinētākos: ir izveidoti apskaužami zīmoli - pasaules mūzikas koncertu cikla „Kadiķoga, rozmarīns un dilles”, „Kino vārti”, ”Jūrziņš” – kas rada vēlmi braukt un noteikti piedalīties. Tas rada vēlmi daudzajiem ārzemju sadarbības partneriem, kā Francijas Institūtam vai Ziemeļvalstu padomei meklēt īpašus māksliniekus u.c. produktus, kurus piedāvāt Kurzemes reģionam. Ventspils un Kurzemes iedzīvotājiem ir laimējies, ka viņiem klāt pieved tādas izrādes, koncertus un izstādes, u.c. pasākumus, par kādiem ir parūpējušies „Jūras vārtu” producenti.
Vieta un kopiena nosaka organizācijas kvalitātes izaugsmi.
Pilsētas vadības atbalsts profesionālās mākslas pieejamībai ilgās ekonomiskās stagnācijas periodā Latvijā ir bijis konstants un pieaugošs. Mani gandarī, ka Ventspils kultūrpolitika seko lielo Eiropas valstu taktikai – jo grūtāki laiki, jo vairāk garīgās barības par pieejamām cenām. „Jūras vārti” loģiski, maz pamazām, bet konsekventi iet pareizo attīstības ceļu – rada savu mākslas produktu, kuru piedāvāt plašākam tirgum.
Tas ir producentu, mākslinieku un pilsētas vadības ziņā, vai laikmetīgajam uzvedumam „Opera ficta” nākotnē sekos citas izrādes, kas, piemēram, ar „Latvijas Koncertu” starpniecību pārstāvētu Ventspils profesionālo mākslu starptautiskajos Baltijas un Ziemeļvalstu mākslu festivālos. Gribētos apgalvot, ka teātra nams „Jūras vārti” ir ļoti veiksmīgs instruments Ventspils identitātes un zīmola veidotājs. Tā jāturpina!
Leonarda Ķestere, producente, komunikāciju zinātņu doktorante, Nacionālās kultūras padomes locekle
Komentāri (0)