Daces Lielās personālizstāde

Daces Lielās glezniecībā būtisku vietu ieņem ainava. Šajā teikumā izteikto secinājumu nevar noliegt, nav pat nekāda pamata to apstrīdēt.

Jā, Dace glezno jūru, liedagu, kalnus, Latvijas ziemu, arī Venēcijas kanālus, kuros spoguļojas senas celtnes, tilti, gondolas, bet debesis ar baltiem gubu mākoņiem atspīd Latvijas vasaras zaļuma apņemtā dīķī.

Apzināti vai zemapziņas vadīta māksliniece ar saviem darbiem uzrunā skatītāju, daloties savās eksistenciālajās pārdomās, izjūtās, bet galvenais ar savu glezniecību tās uztvērējam liek pārskatīt dzīves vērtību skalu, noraust no tās īslaicīgo, pārejošo un viltus vērtību putekļus.

Daces Lielās glezniecība nav stāstoša, tā ir TIKAI ainava , bet tā liek domāt par mūžību. Šeit vietā Eižena Fromantēna secinājums: „Glezniecība ir māksla izteikt neredzamo ar redzamā palīdzību”.

Nevar nepieminēt arī figurālos darbus, lai gan cilvēks vienmēr ir Daces Lielās glezniecībā, arī gleznojot tikai dabu. Bet figurālo kompozīciju filozofija balstīta panteismā, jo Daba ir viņas cilvēka Dievs.