Muzeja otrdienu šīs nedēļas sarunas temats – 2011.gada sākumā muzejā nonākušais Austrumbaltijā senākais darba rīks, tā sauktais Lingbi cirvis un tā nozīme Kurzemes, Latvijas un visas Austrumbaltijas vēsturē.
Vijups par ziemeļbriežu laikmetu Latvijā
0Cik sens ir šis vienkāršais priekšmets? Ko tas vēsta par Latvijas aizvēstures visvisvissenākajiem laikiem, pirmajiem cilvēkiem mūsu zemē? Ko mēs zinām par laiku, kad šeit, no ledāja atbrīvotajās teritorijās parādījās pirmie lielākie dzīvnieki – ziemeļbrieži un tiem sekojošie mednieki? Cik nozīmīgs ir šis priekšmets? Kādēļ senākā akmens laikmeta liecības nav iespējams atrast Ventspils novadā?
Uz šiem un citiem jautājumiem otrdien plkst. 17.30 mēģinās atbildēt Ventspils muzeja direktores vietnieks Armands Vijups. „Muzeja otrdienu” nodarbība notiks Livonijas ordeņa pils pirmajā stāvā, muzeja Izglītības centrā. Nozīmīgais atradums – senākais datētais cilvēku darinātais rīks Latvijā - savukārt aplūkojams pils 2.stāvā, ekspresizstādē.
No ziemeļbrieža raga darināto tā saukto Lingbi cirvi 2009.gadā netālu no Ventas pietekas Zaņas atradis Dibiņu māju saimnieks Ģirts Grīviņš. Pieredze arheoloģiskajos izrakumos ļāva atradējam necilo raga fragmentu novērtēt kā iespējamu senlietu un informēt par to Ventspils muzeja direktora vietnieku A.Vijupu. Neparastā priekšmeta izpētē aktīvi iesaistījās senākā akmens laikmeta pētniece, arheoloģe I.Zagorska, kura atzina tā piederību pirmajiem ienācējiem Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta. Pateicoties viņai, Ķīles Universitātes laboratorijā tika veikta priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa (C14) datēšanas metodi.
Tās rezultāti apstiprināja raga priekšmeta senumu – izrādījās, ka apstrādātā raga rīks ir ticis izmantots 12 500 līdz 12 047 gadus tālā pagātnē (jaunākie šie metodes precizējumi liek atvirzīt arī pirmo cilvēku ienākšanu Austrumbaltijā par apmēram 2000 gadu ). Ģ.Grīviņš atradumu dāvina Ventspils muzejam Jāatzīmē, ka pirmo iedzīvotāju – ziemeļbriežu mednieku - ienākšanas laikā senās krasta līnijas atšķīrās no mūsdienām. Gandrīz visu Ventspils novadu klāja ūdens – senais Baltijas ledus ezers. No ledāja brīvajās teritorijās veidojas tundrai – aukstai stepei raksturīgā augu valsts un parādījās pirmie lielākie dzīvnieki – ziemeļbrieži. Tiem sekoja pirmie cilvēki šajās teritorijās – ziemeļbriežu mednieki. Atradums pie Zaņas upes, senās Ventas baseinā, ir ne tikai senākais šobrīd datētais cilvēka darināts priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā.
Komentāri (0)