«Jāprot pārdot,» situāciju rezumē Ventspils varas partijas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Ilgspēlētājs mūzikas biznesā Guntars Račs mudina nojaukt žanru robežas, bet Miks Magone – līdzšinējais koncertzāles mākslinieciskais vadītājs – teic: «Par pilnām zālēm ilgtermiņā un pastāvīgi Ventspilī var tikai sapņot.»
Ventspils koncertzāles radošā kursa maiņa guvusi plašu rezonansi Latvijas mediju telpā un sociālajos tīklos. Pragmatiskāk noskaņotie nozares profesionāļi norāda, ka modelis, kurā biļešu ieņēmumi ilgstoši nenosedz izdevumus, ir iznīcinošs. Mūzikas producents Guntars Račs: «Tādi zili brīnumi nenotiek, ka, nosaucot nepazīstamu vārdu, bez garākas skaidrošanas kaut ko varētu pārdot. Es zinu daudzus jaunos māksliniekus, ar kuriem strādāju... Uz katru kultūras notikumu, kas, organizētāja prāt, ir kaut kas ļoti īpašs, ir jāsastopas ar dzīves realitāti un jādomā, vai konkrētais produkts var piepildīt zāli. Ja nevar pat ceturto daļu, tad taču visiem ir skaidrs, ka kaut kas nav pareizi. Vai nu nav pareizi izvēlēts mākslinieks vai nav pareizi izvēlēta zāle. Jābūt reāliem. Tiklīdz tiek pārdotas biļetes, ir jābūt kalkulācijai. Nekā savādāk. Cerēt, ka viss tiks nomaksāts no publiskās naudas ir, pirmkārt, negodīgi pret tiem cilvēkiem, kuri maksā par to, ko viņi nekad paši nesaņems. Viņi maksā par to, ko nezin un nekad neuzzinās, ka viņi par to ir maksājuši! Ir ļoti, ļoti žēl. Es nepriecājos par šo situāciju!» Račs arī norāda, ka pieprasījums nav radāms tikai ar lielisku celtni vai izciliem mūzikas instrumentiem.
Satikšanās punkts
Viņš arī norāda, ka pieprasījums nav radāms tikai ar lielisku celtni vai izciliem mūzikas instrumentiem. Pēc Rača domām, iztrūkuši nopietni Latvijas kopējā tirgus pieprasījuma pētījumi: «Ja paskatās Liepājas koncertzāles noslogojumu, tie ir trīs vai četri koncerti mēnesī, pārējais piepildījums ir ar ekskursijām, kas nevar būt jēdzīgs koncertzāles ienākumu avots. Domāju, ir labi gribēts, bet ir jautājums – vai šādas koncertzāles var piepildīt, un, ja var, tad – ar ko. Ir muļķīgi dalīt mūziku žanros kā tādos. Pasaulē sen jau nelieto: šī zāle ir tam žanram, šī tam. Tā ir mūzika – ļoti daudzkrāsaina, daudzpusīga. Mūzikai nav robežu. Rokgrupa var spēlēt ar simfonisko orķestri, kurš var spēlēt populāru repertuāru. Viss notiek! Pasaule tā eksistē šobrīd. Starp populārās mūzikas komponistiem ir ļoti daudz akadēmiski izglītotu cilvēku. Piemēram, Jānis Lūsēns var spēlēt akadēmisko repertuāru, var spēlēt mūziklus un arī popdziesmas. Žanriskā dalīšana diemžēl atstāj lielu iespaidu gan uz finanšu sadalījumu, gan uz attieksmi pret māksliniekiem. Dalot izveidojas divas nometnes – labie, kuri ir jāfinansē un jāatbalsta no publiskās naudas, un sliktie, kas cīnās paši un strādā uz komerciāliem pamatiem, pienesot arī ekonomikai kādu labumu.» Vaicāts, vai viņš pats būtu priecīgs saņemt aicinājumu muzicēt Ventspils koncertzālē, Račs pasmaida: «Tā ir ļoti skaista vieta! Nesen tur biju, izstaigāju. Ja mani aicinātu, es pilnīgi noteikti gatavotu speciālu programmu, pieaicinot stīgas. Visi būtu dzīvie instrumenti. Tā būtu šai koncertzālei pielāgota programma.»
Arī mākslu jāprot pārdot
«Mākslā, tāpat kā jebkurā jomā, pārdošana ir vājā vieta. Pat vislabākos ābolus jūs nepārdosiet bez mārketinga. Vadībai ir jākļūst modernākai. Nepietiek, ka laikmetīgs ir pats kultūras notikums, arī mārketingam ir jābūt laikmetīgam! Piedāvājums ir milzīgs,» norāda partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš arī pasvītro, ka koncertzāle Latvija nav nostrādājusi nevienu pilnasinīgu sezonu: «Ir pārsteidzīgi izdarīt jebkādus tālejošus secinājumus. Turklāt mūsu gadījumā tā ir ne tikai koncertzāle, tā ir Mūzikas vidusskola 130 audzēkņiem un Mūzikas skola 450 bērniem, arī Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija. Tā skan gandrīz katru dienu! Mūsu Mūzikas vidusskola ir ārkārtīgi moderna un pieprasīta.» Vaicāts, vai no Ventspils vadošās partijas puses ir bijis aicinājums veidot Eiropas līmeņa programmu, interesantu starptautiskajai auditorijai, Lembergs atbild noliedzoši: «Tādu norādījumu nebija. Magone prezentēja savu redzējumu. Tas bija sabalansēts saturs, kurā bija visi mākslas žanri, kuriem nepieciešama dabīgā koncertzāles akustika. Politiskais formulējums bija, ka koncertzālē galvenais akcents ir uz akustiskiem kultūras pasākumiem. Savukārt visam, kas ir uz apskaņošanu, vieta ir teātra namā Jūras vārti. Akcents uz starptautisko kultūras tūrismu nebija. To var radīt tikai ar laiku, to nevar ne mēnesī, ne gadā, pat ne piecos gados. Kaut gan, kad koncertēt brauc izcilā ērģelniece Iveta Apkalna, ja laicīgi būtu pienācīgs mārketings, pie mums brauktu ne tikai no Latvijas, brauktu arī no citām valstīm. Kamēr mārketings tiks ignorēts, nekāda veiksme nespīdēs. Nedrīkst būt tehnokrātiska pieeja kultūras notikumu organizācijā.»
Nepacietīgā kultūrpolitika
«Gribētos, lai nomierinās un druscīt ievelk elpu tie, kuri šobrīd jūtas kaut kā aizvainoti. Šie kompromisi, uz kuriem ir jāiziet – tas šobrīd, diemžēl, ir jādzird arī no kolēģiem citviet. Sauksim to par kultūrpolitiku. Ir kaut kas sagājis šreijā. To var, protams, saprast ar līdzekļu trūkumu un spiedīgiem apstākļiem. Laiks, protams, maksā naudu un būt pacietīgam tik nepacietīgā nodarbē kā kultūras procesu virzīšana... Es to ļoti labi saprotu kā argumentu, bet tā ir spēles noteikumu maiņa spēles gaitā,» savu post scriptum koncertzāles stāstā noformulē Miks Magone, kurš nu jau gandrīz mēnesi vairs nepilda koncertzāles mākslinieciskā vadītāja amata pienākumus. Uz Ventas Balss jautājumu, vai tomēr nebija iespējami kompromisi viņa izmeklēti ekskluzīvajā repertuārā, Magone atbild ar provokatīvu pretjautājumu, nopūšas un skaidro: «Esmu to teicis vairākkārt. Tā nav taisnība. Ko nozīme ekskluzīvi izmeklēta programma? Ja paskatāmies pasākumu trīs gadu arhīvu, tur nav pazuduši ne bigbenda, ne Ventspils kamerkora un kamerorķestra koncerti, ne tādi, kurus ir rīkojuši telpu nomnieki, ir bijusi arī tā daudzkārt piesauktā populārā estrāde. Šim apzīmējumam es atsakos piekrist, tas ir aplami. Ja jūs domājat par skatītāju skaitu, pilnas zāles labākajā gadījumā var nodrošināt jau daudzkārt piesauktā populārā un estrādes mūzika. Vēl pirms koncertzāles atklāšanas vienojāmies, ka iepriekšminētais žanrs turpmāk tiks pārstāvēts teātra namā Jūras vārti. Tā būtu bijusi loģiska un pareiza izvēle – katrai lietai paredzēt savu vietu. Šobrīd populārā estrāde no Jūras vārtiem ienāk koncertzālē. Varbūt tā vajag. Varbūt es kaut ko nebiju sapratis. Piedodiet, – kļūdījos.»
Komentāri (59)
situācijas ķīlnieku.
Tagad kādu laiku jaunie menedžeri mēģinās piesaistīt kādus dižpārdokļus mūzikas lauciņā. Publika iztērēs savu kultūrai paredzēto budžetu un pēc pusgada zālē būs tie paši 30% aizņemto krēslu! Bet viss būs lieliski, ja vien menedžera krēslā sēdēs labs profesionālis, kurš vienmēr izpildīs pasūtījumu, un neviens nepārmetīs tukšos krēslus, ja vien nerunās pretī!
Interesanti, vai pēc šiem komentāriem manā vietā tiks meklēts kāds cits skaņotājs?
Daudz kur Jums var piekrists, bet tomēr ir vietas, kur nepiekrītu. Var būt jā - Ventspils ir radusies kā ostas, zvejnieku pilsēta. Tomēr pilsētā daudz kas ir mainījies, ar augstskolu un tehnikumu tiek piesaistīti jaunieši arī no citām pilsētām, kas izvēlas palikt uz dzīvi šeit Ventspilī. Ierodas arī jaunieši no Jūsu pieminētās Liepājas. Gan jauniešiem esot, gan pieaugot viņiem ir šī Jūsu minētā ieaudzinātā kultūras mīlestība, viņi to ieaudzina saviem bērniem, bet lai to nostiprinātu ir jābūt iespējai apmeklēt koncertus, teātrus, izstādes. Tā pat mainījušies ir paši ventspilnieki, protams, šajā krīzes laikā kultūras pasākumiem līdzekļu daudz nebūs, bet vēlme ir. Un domāju, ka iespējai apmeklēt kvalitatīvus koncertus koncertzālē ir jābūt arī Ventspilī.
O, cien.Marta P, ļoti labprāt iepazītos ar iedzīvotāju skaita dinamikas izmaiņām, ko ietekmējis Tehnikums, Augstskola un liepājnieki! Ļoti labprāt redzētu "sausos skaitļus". To taču jūs domē protat vislabāk - salikt exceļus tā kā vajag ;)
Tie, protams, nav tūkstoši, bet arī tie ir Ventspils iedzīvotāji. Bieži tomēr te var lasīt, ka pašvaldība nedomā par iedzīvotājiem, to kopumu. Bet brīdī, kad tas izdarīts - atkal nav labi, jo nav radīta individuāla mākslas telpa Magonem un tiek organizēti populārākas mūzikas koncerti iedzīvotājiem.
Aplausi Kalniņa kungam!
Par katru teikumu vismaz 2 "Jā!"
Skaņotāju varbūt citu nemeklēs (domes excelis tak nepavilks ārzemju speciālista algošanu!), bet skumjākais, ka par kultūru lemjošo domnieku kompetence ir tādā līmenī, ka pat nesapratīs Jūsu teikto, Kalniņa kungs. Diemžēl.
Paldies par atbalstu!
Kas attiecas uz skaņošanu - ekscelim vienmēr vajag lētāko variantu, es noteikti neietilpstu šai kategorijā. Tieši šī iemesla dēļ es neapkalpoju mūzikas vidusskolu, arī ne izglītības pārvaldi un kultūras centru, jo atteicos piedalīties iepirkumā. Tas ir vislielākais debīlisms mākslinieciskām lietām, pie kurām noteikti pieder arī mūzikas instrumentu apkope, par galveno kritēriju likt cenu! Kurzemes filharmonija mani piecieš, jo labi saprot, ka koncertos visam jābūt augstākajā līmenī un līdz šim mūziķi tieši ir uzteikuši manu darbu. Bet ja jau programmu kvalitāte nav noteicošais faktors, bet gan pārdoto biļešu skaits, tad jau visādi var būt. Bet Bet un Račam Steinvejs nav vajadzīgs, pinīgi pietiek ar kaut kādu elektronisku taustiņdēli!
Man gan jautājums ir Kalniņa kungam par šo teikumu
"Problēma Ventspilī ir tā, ka šajā pilsētā netiek respektētas individualitātes."
Vai jūsuprāt pašvaldībai no iedzīvotāju kabatām būtu jārespektē un jādotē individualitātes, ja tām nav iedzīvotāju atbalsts?
Vai iedzīvotāji ar koncertu apmeklētību nav nobalsojuši par šo individualitāti?
Jā, taisnība, ka ar Mika atlaišanu nekas ļoti būtiski nemainīsies, bet tai pašā laikā nepiekritīšu, ka neko nevajag mainīt un mums būtu jādotē Mika individualitāte. Kamēr tiek respektēta Mika individualitāte no mūsu kabatām, tikmēr netiek respektēta iedzīvotāju individualitāte.
Koncertzālei, kuru dotē iedzīvotāji, būtu jādarbojas iedzīvotāju labā nevis individualitāšu labā.
Tur jau tā lieta, ka Ventspilī esošā koncertzāle nebija kāda privāta radošā mākslas telpa, kur bija vieta tikai individualitātei. Tā bija koncertzāle primāri iedzīvotājiem. Jā, noteikti bija jābūt arī kādiem no Magones kunga organizētajiem pasākumiem, arī tiem Ventspilī ir auditorija, bet bija jābūt arī viegli uztveramai mūzikai, kā MeloM, piemēram.
Cienījamā pašvaldības pārstāve, nevajag izlikties par pilnīgu muļķi (kaut gan... diez vai iespējams būt vēl zemākam intelektam). Līdz šim iedzīvotāji ir maksājuši miljonus par daudz bezjēdzīgākam lietām Lemberga "supervīzijās par pilsētas attīstību".
Vai tiešām vilksim ārā veco grabažu Attīstības aģentūru, caur ko skaloja miljonus? Un obligātie maksājumi bija VISĀM pašvaldības iestādēm.
Visa naudas grūstīšana starp iestādēm par neesošiem reklāmas pakalpojumiem (labi, pēc tam jau katras iestādes vadītājam aiz ausīm pievilka argumentus revidentiem, ka šis bijis unikāli nepieciešams pakalpojums)?
Nemaz nesāksim diskusiju par ostas darbību.
Galvenais, ka ir puķu govs un Saskaņai nolocīti 75tk.
Te nu ir darīšana ar neprasmi lasīt tekstu! Jūs izrāvāt vienu teikumu no kopējās domas un to pilnīgi pārgrozījāt.
Uzdošu pretjautājumu:: Kāda tad ir atbilstoša programma Ventspils iedzīvotāju "individualitātei"? Ja tā it Bet Bet un Melo M, tad koncertzāli nevajadzēja būvēt!! Lūdzu uzrakstiet, kāda tad ērģeļmūzika liktu atnākt ventspilniekiem uz koncertu? Kāda klaviermūzika? Kāda cita akadēmiskā mūzika? Kuru komponistu daiļradi Jūs gribētu iepazīt? Bet lūdzu, aprobežosimies ar akadēmisko repertuāru, kuram nevajag apskaņošanu un kurā varētu izmantot unikālos koncertzāles instrumentus. Guntars Račs lieliski iederētos teātra namā, jo tur ir daudz labākas apskaņošanas iespējas, kā arī skatuve nodrošina daudz labāku vizuālo efektu.
Cienījamā KRX, citējot Jūs: "Līdz šim iedzīvotāji ir maksājuši miljonus par daudz bezjēdzīgākam lietām Lemberga "supervīzijās par pilsētas attīstību" " - Tātad no Jums saprotu, ka uzskatāt, ka tādas kā privātas mākslas telpa uzturēšana Magones kungam bija bezjēdzīga, bet uzskatāt, ka bija kādas bezjēdzīgas lietas, ja?
Un par pārējo Jūsu teikto - es var būt nesaprotu, bet pašvaldības budžets ir publisks, un tur var redzēt kam cik naudas paredzēts, ja kaut kur kaut kas nav noticis, bet ir maksāts - ir institūcijas kas to pārbauda.
Kalniņa kungs, atvainojos ja nepareizi Jūs sapratu. Atbildot uz Jūsu jautājumu - manā skatījumā rīkot koncertus Ventspils iedzīvotāju "individualitātei" nav izdevīgi. Jā, arī tādiem ir jābut, kādiem jauniem, neiepazītiem, mūsu ausij neierastiem māksliniekiem. Tomēr koncerti Ventspils koncertzālē būtu jārīko lielajam vairākumam Ventspils iedzīvotāju, lai šīs zāles piepildītu, nevis apmierinātu kādu individualitāšu kāri. Un manā skatījumā tas attiecas kā uz koncertzāles garāmgājēju, tā uz domniekiem.
Par Bet Bet Jums piekrītu - Jūras vārti tam noteikti der labāk. Par Melo M - manā skatījumā teicami iederējās arī koncertzālē.
Par ērģeļmūziku - Iveta Apkalna.
Klasiskā mūzika - tūdaļ būs Tigula jubilejas koncerts, kurā būs arī Apkalna - Manā skatījumā izcila kombinācija, izcili piemērots koncertzālei. Tā pat šķiet pagājušajā ziemā bija Agneses Egliņas koncerts kopā ar sitaminstrumentiem. Šimkus, Osokini.
Tā pat nevajadzētu aizmirst, ka koncertzāle ir apvienota ar mūzikas skolu, vidusskolu. Jauniešiem ir jābūt pieejamiem koncertiem, kur tie var saņemt motivāciju, iedvesmu mācīties, censties un ka tam ir kāds rezultāts. Arī iespējai spēlēt uz šādas skatuves ir nozīme mācību procesā.
Martai Pē
Kuč,būdā,lemberga vaukšķe!
Martai P.
Un ko tieši jaunie topošie mūziķi varētu iemācīties no pilnībā APSKAŅOTA rokkoncerta ar 3 čelliem piedūmotā AKUSTISKĀ koncertzālē? Pie nosacījuma, ka pat, ja gribētu iemācīties - vietu nav.
Vai Marta P ar saviem kolēģīšiem ir kādreiz interesējusies kāda bija iespēja VMV audzēkņiem līdz šim?
Un par tiem "publiskajiem" budžetiem runājot. Viss ir tik publisks, cik pareizi visu saliek pa rūtiņām.
Līdz ar to konteksts - izplatīt un plātīties ar paziņojumiem, ka "miljons euro no iedzīvotāju maciņiem par nevienam (ventiņam) nesaprotamu saturu" ir vienkārši apaļš bezgalīgs stulbums. Tas tā, pieklājīgi izsakoties.
SATURAM dāsnā pašvaldība bija atvēlējusi tieši tos nelaimīgos 162tk. Pārējais miljons ir par ēku uzturēšanu (t.sk. protams arī algas). Klaunu ķēniņam taču vajadzēja ENERGOEFEKTĪVU ēku, ne? Kā jūs domājat, cik maksā ikdienas uzturēšana tādai efektīvai ēkai?
Bez tam, tiem Jūras Vārtiem arī ir jādarbojas (lasīt - jānodrošina laikmetam atbilstošs tehniskais aprīkojums), nevis lēnām jāpelē pilsētas nomalē, uzturot minimāli nepieciešamo.
Labi, es saprotu, ka šī Jūras ielai ir pārāk sarežģīta informācija. Būs jau labi. Nāks nākamie sliktie exceļi, koncertzāle aizmirsīsies. Vizium, gatavojieties, draugi ;)
Martai P. Apkalna - ļoti profesionāla, tehniski virtuoza. Muzikāli auksta un ārišķīga priekš manis, neuzrunā. Pie tam, tā kā viņa popularizē digitālos taustiņdēlus, tā mana sarkanā līnija. Klausīties neiešu. Bez tam - lai viņas honorāru atpelnītu, tad pilnā zālē biļetei jāmaksā vismaz 18 euro!
Katrā ziņā Jūs jau 4 koncertus gadā iezīmējāt. Bet vajag laikam vismaz 12!
Tagad redziet, ka visa gada garumā atrast programmu, lai zāli auzpildītu kaut par 50% nemaz nav tik vienkārši.
Akadēmiskā mūzika principā interesē 5% iedzīvotāju. Pārējuem neinteresē nekas vai, labākajā gadījumā pops un šlāgeris. Ar šādu Jūsu uzstādījumu pilnībā piepildīsies Mika paredzējums - "Latvija" būs popkultūras citadele.
Par studentiem - kā Jums šķiet, cik studentu var stļauties regulāri kaut par 10 euro pirkt biļetes?
VMV audzēkņiem 10€ biļete nav bijusi, šķiet, nekad. Ļoti bieži studentiem bija pa 3-5€. Nākamais, no šī izrietošais jautājums, cik liela bija atsaucība? Atbilde uz šo jautājumu atrodama Mika intervijā žurnālam IR.
Un par to provizorisko Apkalnas koncerta biļetes cenu, man tik papildus komentārs. Tie 18€ būtu iespējami, ja Apkalnas honorārs būtu max 3000€. Jo ar honorāru nekas nebeidzas. Par biļešu tirdzniecību ir komisija (par katru biļeti!); pēc koncerta ir jāmaksā autortiesības AKKA/Laa (% no ieņēmumiem); mūsu mīļā VB arī par velti neliek ne banerus, ne reklāmas laukumus; Kombināts afišas uz stabiem arī par velti nelīmēs; tālāk, Apkalna ir jāatved/jāaizved (varbūt pat jānopērk avio biļetes); jāuzņem, jaizmitina, galu galā jānodrošina mākslinieces raideris; vēl ir katrs apmeklētājs jāsagaida un jāpārbauda biļete, tātad biļešu kontrole arī to nedara tikai uz entuziasmu utt. Vēl ir elektrība, ūdens, galu galā WC papīrs -uzturēšanas izdevumi.
Ā, un vēl tak jārezervē vietas domei...
Kalniņa kungs, mūsu gaumēm nav jāsakrīt! Nav šaubu, ka mūsu zināšanas mūzikas lauciņā nav līdzvērtīgas, kas arī ietekmē mūsu gaumes, un definē to atšķirības. Jā, biļetei tad jāmaksā 18 vai pat 20 eur. Teikšu godīgi - par savai gaumei tuvu mākslinieku katru otro mēnesi es esmu gatava arī tos 20 samaksāt, bet ne visi to var. Esmu gatava arī paris reizes gadā aiziet uz koncertiem, ko sniedz mākslinieki, ko nezinu. Bet tad, ja man ir bijis un ir plānā kāds koncerts, kurš tiešām tīk un zinu, ka radīs gandarījumu.
Noteikti nevajag 12 koncertus manai gaumei. Bet uzskatu, ka ir jābūt arī koncertiem manai gaumei un par tiem priecājos un izsakos pozitīvi, lai paustu savu atbalstu tiem. Tā teikt - radītu atgriezenisko saiti. Nešaubos, ka Jums tīkamiem koncertiem arī būtu liels piekritēju pulks un izpārdotu zāli - arī tādus koncertus vajag! Bet jā - vajag izpārdot zāli. Nu izmaksas tagad visur aug, nedomāju ka koncertzālei ar labdarību jānodarbojas, un jātaisa lielajā zālē koncerti 100 ļaudīm.
Nu nez, gribētos Coldplay, varētu pat nolocīt SanPaulu premium biļetes cenu ;) Eiropā visas izpirktas :(
Lembergs un viņa "repertuārs" neinteresē, koncertzālē esmu bijis vairākkārt .... uz mūzikas veikaliņu pēc stīgām :D
Bija domāts citēt ērģeļmeistaru, bet sanāca kā parasti :)
Kalniņa kungs - mūsdienās cilvēkiem vairs nav PSRS situācija, ka klausīties var tikai to, kas skan 2 radio stacijās vai uzstājas kultūras namā. Šobrīd katrs individuāli var sev piemeklēt tīmeklē tieši tādu mūziku, kas viņam patīk. Ventspilniekiem de facto nav mūzikas iztrūkums. Visi ieliekam austiņas un mizojam pa ielām/mājām/darbiem un savu mūzikas kāri aizpildam ar tieši to ko vēlamies. Vai šī brīža situācijā mēs esam gatavi iet uz koncertu, kur uzstājas pilnīgi nezināms mūziķis ar pilnīgi nezināmu mūziku, kura pat neiekļaujas tajā stilā ko klausos ikdienā? diez vai. Tur ir vajadzīga 100 000 iedzīvotāju pilsēta, lai savāktu 500 tādus individuālistus uz katru šo koncertu. Par laimi ir iespēja orķestriem un koriem spēlēt tādu mūziku ko zin ļoti daudzi cilvēki Ventspilī un stāvētu rindā, lai to dzirdētu. Bet mums jau tikai ērģeles un tik augsta mūzika ko parastais ventspilnieks nesaprot un nesapratīs. Mūzikai ir jābūt tādai ko grib iedzīvotāji nevis jāapmierina principus.
tas ko gribu teikt - nav cilvēkiem tik liels izmisums, lai tiek skrietu klausīties viņiem neinteresantu mūziku un tas nemainīsies. Ja pat Ventspils kora dalībnieki ar brīvbiļetēm neraujas uz šiem koncertiem, tad kurš uz tiem ies?
Ir orķestru un koru koncerti, kurus pat jaunieši gāž apkārt tepat Eiropā, jo tur spēlē viņu laika mūziku. Diemžēl mums te jābaro kāda akadēmiskos princopus. Laiki mainās. Laiks mainīties arī cilvēkiem, kuri domā, ka vēl ir sen senie laiki un kādu jaunās paaudzes cilvēku aizraus akadēmiskā mūzika, kura viņam ar neko nesaistās.
Labdien! Stabuļu ērģeles koncertzālē “Latvija” tiek izmantotas gan SIA “Kurzemes filharmonija”, gan Ventspils Mūzikas vidusskolas organizētajos koncertos. Tāpat ērģeles tiek izmantotas Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu apmācībā.
No 2019. gada līdz 2021. gadam notikuši piecpadsmit SIA “Kurzemes filharmonija” organizēti ērģeļmūzikas koncerti. Šogad ērģeles spēlētas vairākos koncertos, kā, piemēram, koncertprogrammā "Asins tīrums", kurā muzicēja Ventspils Kamerorķestris un ērģelnieks Aigars Reinis. Baltkrievu izcelsmes Parīzē dzīvojošā ērģelniece Anna Homeņa muzicēja Krista Auznieka jaundarba pirmatskaņojumā "Four Angles". Savukārt, koncertzāles “Latvija” 3 gadu jubilejas koncertā uzstājās britu ērģelnieks Džeims Makvinnijs (James McVinnie). Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertos ērģeles skanēja gan festivāla “Ventspils Groove 2022” ietvaros, gan tradicionālajās Kamermūzikas dienās.
Gada nogalē - 3. decembrī, koncertzālē “Latvija” izskanēs komponista Raimonda Tigula jubilejas koncerts, kurā līdzās Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija", Rīgas Doma zēnu korim diriģenta Māra Sirmā vadībā uzstāsies izcilā ērģelniece Iveta Apkalna. Šī koncerta biļetes visas jau ir pārdotas.
Nākamajā gadā plānoti vairāki ērģeļmūzikas koncerti ar dažādu mākslinieku dalību. Lai iepazīstinātu ventspilniekus un pilsētas viesus ar Latvijas jaunās paaudzes ērģelniekiem, tiks organizēts koncertcikls ar četriem ērģeļmūzikas koncertiem.