Kultūra iziet ārpus telpām

«Tā ir mūsu iziešana no kultūras iestāžu telpām, piedāvājot ne tikai iespēju iegādāties pasākumu abonementu un biļetes par īpaši pievilcīgām cenām uz koncertzāles Latvija koncertiem un teātra nama Jūras vārti organizēto teātra festivālu, bet arī ar pasākumu programmu, ļaujot ielūkoties tajā, kas drīzumā sagaidāms kultūras dzīvē,» stāsta koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, aicinot ventspilniekus jau šo piektdien doties uz laukumu pie Zaļā namiņa, Ganību ielā 2, kur laikā no plkst. 19 līdz 23 ikviens interesents varēs uzzināt par drīzumā gaidāmajiem zīmīgākajiem vasaras pasākumiem, piemēram, komponista Jaņņa Ksenaka jubilejas koncertu.

Punktā pie Zaļā namiņa gaidāmi muzikāli notikumi – izskanēs Guntara Freiberga perkusiju solo, klaviermeistars Dāvids Kļaviņš iepazīstinās ar savām klavierēm Una Corda, kura skanējumu raksturo unikālā viena stīga uz katru noti un vieglā divslāņu rezonanses plāksne, kas kopā veido gan maigu, gan rezonējošu skaņu, pianists Rihards Plešanovs, kuru varēs dzirdēt vasaras beigās notiekošajā Vasarnīcā 2022, atskaņos pianista Ģerģa Ligeti, komponistes Lindas Leimanes skaņdarbus. Tāpat pasākuma apmeklētājiem būs iespēja uzzināt ko vairāk par Teātra festivālu Nr. 1, kas Ventspilī no 3. līdz 5. jūnijam notiks pirmo reizi. Teātra festivāls Nr. 1 ir izrāžu un sarunu programma, radīta teātra nama Jūras vārti, Ģertrūdes ielas teātra, Rēzeknes teātra Joriks un Dirty Deal Teatro sadarbībā. Piektdienas vakarā ventspilnieki varēs noskatīties iepriekš Spēlmaņu nakts ceremonija godalgotu vietējo mākslinieku divu izrāžu, kas iekļautas festivāla programmā, fragmentus: Pazaudētās dziesmas un Mans kaimiņš ebrejs.

Kā jau tika minēts, 29. maijā koncertzālē Latvija ar vērienīgu divdaļīgu koncertu Εκατό Χρόνια jeb Simts gadi tiks atzīmēta izcilā grieķu komponista, arhitekta un savdabja Jaņņa Ksenaka apaļā gadskārta.

«1922. gada 29. maijā uz Zemes ieradās Jannis Ksenakis. Protams, viņš piedzima, turklāt – Rumānijas pilsētā Breilā, nevis Grieķijā. Mēģināt runāt par viņa personību, rokrakstu, atstāto mantojumu gan mūzikā, gan arhitektūrā, lietojot ierasto vārdu krājumu un jau aprobētu stilu, vienmēr ir riskanti. Riskanti iekrist puspatiesību, banalitāšu vai gluži pretēji – pārintelektuālu un šauri specifisku jēdzienu un konstruktu slazdos. Samierinoties ar faktu, ka lielais vairums no mums var tikai mēģināt iztēloties, ko nozīmē būt par Janni Ksenaki, un iztēlei robežas nekad nav vēlamas, derīgs var būt arī pieņēmums, ka viņš ieradās. No kaut kurienes, ne no šejienes,» turpina Magone. Ievērojamā skaņraža dzimšanas dienā vienkop Ventspilī pulcēsies mūziķi, mākslinieki un dejotāji, lai divdaļīgā notikumā šo dienu atzīmētu.

Veidojot scenogrāfiju komponista simtgades svinībām kopā ar Ievu Stalšeni, mākslinieks Miķelis Fišers dalās savās pārdomās, vienlaikus izsakot pateicību koncertzālei Latvijai par unikālo iespēju iesaistīties šī pasākuma scenogrāfijā: «Būšu atklāts, komponists Ksenaki un viņa skaņdarbi man bija atklājums. Biju patiesi pārsteigts, ka šāda mūzika, kuru uztvēru kā mūsdienu mūzikas skanējumu, pastāv jau simts gadus. Noklausoties skaņdarbus, šķita, ka scenogrāfijā jāiesaista kāds neregulārs objekts, kas levitē gaisā, telpā. Sapratu, ka līdztekus mūzikas skanējumam varu piedāvāt savu sajūtu stāstu. Nāciet, klausieties un skatieties! Lai šie koncerti ir aicinājums mūzikas mīļotājiem pakāpties soli atpakaļ izplatījumā un baudīt Ksenaki skaņdarbu plūdumu.»

Foto: Pagājušā gada pasākuma Punkts IR, kas norisinājās 27. augustā kopā ar pilsētas Vakara pastaigu.