«Jūras vārtos» notiks tikšanās ar gleznotāju, arhitektu Elmāru Orniņu

Kopš aprīļa sākuma teātra nama ''Jūras vārti'' lielajā izstāžu telpā skatāma arhitekta un gleznotāja Elmāra Orniņa personālizstāde ''Ar skatu no šķūņaugšas'' – koša, izteiksmīga un pārsteigumu pilna, kas aicināt aicina apskatīt to vēl un vēl. Mākslas darbos starp šķietami abstraktiem laukumiem un krāsu triepieniem pavīd ainavu un pilsētvides atveidi, kas pirmajā acu mirklī iespējams nav manāmi. Tos  caurstrāvo brīvība un patiess gleznošanas prieks. Apgalvojums, ka šajās gleznās it viss ir savās vietās, nebūt nav pārsteidzīgs. Kompozīcija un kolorīts lieliski sader un papildina viens otru.

Pat talsinieku Elmāru Orniņu māksliniece, Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore Guna Millersone saka: ''Pateicoties laimīgām nejaušībām, 59 gadu vecumā Elmārs atsāka gleznot. Viņš un vēl divi Talsu gleznotāji Andris Vītols un Andris Biezbārdis 1970. gadu beigās bija asistenti (krāsu jaucēji, gruntētāji, lakotāji un mantu nesēji) tolaik modīgajai gleznotājai Lidijai Auzai (1914 – 1989), kad viņa kombināta ''Māksla'' uzdevumā dekorēja Talsu pašvaldības ēku ar dižizmēra triptihu ''Kurzeme''. Tagad visi trīs puiši veido Talsu Krūmu mākslas grupas ekspresionistu-abstrakcionistu kodolu. Elmāra pārsteidzoši sekmīgā ienākšana Talsu mākslinieku vidē ir gluži kā meteorīta lidojums, tikai virzienā uz augšu. Ja jāsaka godīgi, sākums nemaz neliecināja, ka viņš tik ātri, jauneklīgi un veiksmīgi atradīs savu gleznošanas piegājienu – atraktīvu, brīvu formā un patīkamu krāsu pielietojumā… Viņš ir mūsu jaunais talants!''

Savukārt Talsu novada muzeja direktors, mākslas zinātnieks un kurators Uldis Jaunzems-Pētersons par mākslinieku min, ka arhitektūra ir viena no senākajam mākslas formām, tāpēc arhitekta Elmāra Orniņa pievēršanās glezniecībai nav pārsteigums, drīzāk pat likumsakarība. ''Arhitektūrā dominē precizitāte un līnija, savukārt glezniecība sniedz iespēju māksliniekam savu pasaules redzējumu izteikt citā formveidē. Kad arhitekta senāko sabiedroto – zīmuli – aizstāj ota un špaktele, tad rezultāts uz audekla patīkami pārsteidz. Laba krāsu izjūta un to ekspresīvā saspēle uz audekla rada abstraktus, bet tai paša laikā saprotamus darbus. Rezumējot, mākslinieka darbi ir ekspresīvi un vienlaikus harmoniski, savā krāsu gammā dzīvespriecīgi,'' stāsta Uldis Jaunzems-Pētersons.

Šobrīd viens no Orniņa darbiem skatāms konkursa ''Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā'' izstādē, Rīgā, Sv. Pētera baznīcā, kas ticis nominēts galvenajai balvai.