Lieldienu prieks Ventspils muzejā

• Piejūras brīvdabas muzejs (Riņķa ielā 2) svētdien, 17. aprīlī, no plkst. 12.00 līdz 16.00 gaida apmeklētājus un Lieldienu svinētājus ciemos gan Zvejnieku, gan Lībiešu sētā, gan pļaviņā pie Vējdzirnavām, kur notiks olu krāsošana, būs svētku tirdziņš, spriņģos truši un dīžāsies zirgi.

Par priecīgo noskaņu rūpēsies Ventspils deju kopa Liedags. Lieldienu koncertu atklās ventspilniekiem labi pazīstamais vokāli instrumentālais ansamblis Windy Temper, un svētku sajūtu dienas garumā uzturēs viena no stabilajām Latvijas kantrimūzikas vērtībām – grupa Klaidonis.

Muzeja teritorijā varēs iesaistīties arī aizsargtīklu darināšanā Ukrainai. Materiāli, atbilstoši brīvdabas muzejam, tiks jau iepriekš sagatavoti, krāsojot koku mizās.

Svētku dienā Riņķa līnijā kursēs arī īpaši saulainais Mazbānītis (reisi no 12.00 līdz 15.40).

Ieeja – ar muzeja ieejas biļetēm.

Livonijas ordeņa pilī (Jāņa ielā 17)

• Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī skatāma jauna krājuma izstāde Muzeja jaunieguvumi 2020–2021, kurā var iepazīt muzeja aizkulises – saistošākos un nozīmīgākos muzeja krājuma priekšmetus, kas nonākuši muzejā divu gadu laikā. Priekšmeti tiek iekļauti muzeja krājumā ar nolūku tos eksponēt topošās ekspozīcijās vai izstādēs, tādējādi glābjot no zudības būtisku vietējo dzīvi raksturojošu elementu vai laika zīmi. Ventspils vēstures izpratnei nozīmīgākais atradums, kas 2021. gadā papildināja Ventspils muzeja krājumu, ir bronzas šķēpa gals. Nozīmīgākais, jo tā ir pagaidām senākā liecība par apdzīvotību tagadējās Ventspils pilsētas teritorijā – šāda tipa bronzas šķēpa gals ir raksturīgs bronza laikmeta (1700.–500. g. pr. Kr.) agrīnajam posmam (konkrētas formas rīkus varēja izgatavot ap 1200.–1100. g. pr. Kr.). Tātad vairāk nekā 3000 gadus sens priekšmets, kura lietotājs kādreiz dzīvojis tur, kur šobrīd atrodas pilsētas robeža. Ir arī eksponāti, kas unikāli ne tikai Ventspilij, piemēram, japāņu karagūstekņa uz bērza tāss rakstītā dienasgrāmata Sibīrijā, kas Ventspils muzejā nonākusi ar ventspilnieka, izsūtījuma biedra Znotiņa radinieku gādību. Par katru no izstādes eksponātiem lasāms tā īpašais stāsts, kas palīdz izprast muzeja jaunieguvuma nozīmību. Izstāde Muzeja jaunieguvumi 2020–2021 Mazajā izstāžu zālē būs skatāma līdz 19. jūnijam.

• Vēl tikai svētku dienās, līdz 17. aprīlim, Livonijas ordeņa pilī skatāma izcilā latviešu gleznotāja Jāņa Pauļuka (1906–1984) darbu izstāde no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma Jānis Pauļuks. Kentaurs. Otrā epizode. Pils galerijās redzami galvenokārt brīnišķīgie Felicitas portreti, kuras parādīšanās kādreizējā Zemes ierīcības departamenta kartogrāfa un kaligrāfa dzīvē un mākslā rada revolūciju.

«Felicita ir kā barokāla ideālbūtne, Jāņa Pauļuka jūtu un krāsu pārmērības tēls. Abu kopdzīve ir nemierīga un īsa, tomēr mākslinieka audeklos Felicita ir radošā darba pamatimpulss. Cilvēcisks maigums un nevaldāma enerģija jūtama vienīgajā galvenajā izpausmē – Jāņa Pauļuka gleznās.» (izstādes kuratore un mākslas zinātniece I. Putniņa)

• Muzeja izstāžu zālē var iepazīt krāšņo izstādi Vasarnīcu iela, kurā lasāma un skatāma Ventspils Vasarnīcu ielas vēsture – dzimtu stāstos un ēku likteņos. Arī Ventspils Vasarnīcu iela veidojās gan kā reakcija uz pārmaiņām pilsētā, gan arī kā populārās dārzpilsētu koncepcijas idejas attāla atskaņa, sekojot tobrīd popularitāti guvušajām nostādnēm Eiropas pilsētu apbūvē.

• Livonijas ordeņa pili svētku brīvdienās var izstaigāt arī citādi, ģimenēm dodoties kopā Lieldienu pastaigā Pa pils zaķu pēdām muzeja ekspozīcijā un izstādēs. Ja piedzīvojumā dodas gan lielie, gan mazie – ceļojuma prieks dubultojas!

Amatu mājā (Skolas ielā 3)

• Ventspils muzeja Amatu mājā tikai līdz 16. aprīlim skatāma rokdarbu izstāde – spēle Ceļojums zeķēs. Izstādē Ceļojums zeķēs piedalās 11 rokdarbu studijas Spārni rokdarbnieces, kuras noadīja vairāk nekā 100 pārus zeķu. Katru mēnesi adītājas noadīja vienu pāri zeķu, un katru mēnesi atšķirīgā tehnikā. Un tā izveidojās ceļojums zeķēs. Lūk, kā var ceļot, neizejot no mājas! Spēli Ceļojums zeķēs organizēja Adāmspēles – tā ir Facebook vietnē organizēta spēle par un ap adīšanu un tamborēšanu. Adāmspēles radās, lai apvienotu adītājas virtuālajā vidē un vieglāk pārdzīvotu pandēmiju un ar to saistīto mājsēdi. Adāmspēļu krustmāte ir Spānijā dzīvojošā adītāja Guna Pigita, kurai Madridē ir pat sava adīšanas studija. Savukārt spēles Ceļojums zeķēs ideja radās Lāsmai Āboliņai. Projektā tika iesaistītas arī citas meistarīgās adītājas – Grieta Gundare un Maija Gotvonī no adīšanas skolas Grieta Knits, Aivita Heniņa no radošās mājas Latvietes Pūrs, Kanādā dzīvojošā latviešu dizainere Baiba Jautaiķe un tautas lietišķās mākslas studijas Irbi vadītāja Baiba Pilāne.

• Ventspils Amatu mājā apskatāma jaunās tekstilmākslinieces Janas Gruntmanes personālizstāde Studiju darbi. Izstādē apskatāmajās lielformāta tekstilijās izmantota sietspiedes, batikas, datordrukas, pat digitālās aušanas tehnika. Vairākos darbos tās tiek arī apvienotas un rezultāts iegūts, eksperimentējot ne tikai ar tehnikām, bet arī ar materiāliem. Studiju uzdevums bijis izmantot digitālās stelles, bet jaunā tekstilmākslinieces nevēlējās radīt tradicionāli austu darbu, tāpēc meklējusi radošus risinājumus, izvēlējusies eksperimentēt un mēģināt uzaust portretus. Kādā citā darbā, uz auduma liekot metālu, radīts auduma raksts no rūsas. Lielformāta tekstildarbi Amatu mājā būs skatāmi līdz 7. maijam.