Dod cerību vistumšākajā stundā

Koncerta programmā iekļauti divi skaņdarbi – Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija do minorā op. 110a, ko izpildīs Ventspils Kamerorķestris, un Jāņa Kalniņa kantāte Asins tīrums Aigara Reiņa, Mārtiņa Zvīguļa un jauktā kora Ventspils priekšnesumā. Programmas Asins tīrums atskaņojumā bez jauktā kora Ventspils un Ventspils Kamerorķestra piedalīsies arī ērģelnieks Aigars Reinis un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Diriģents – Aigars Meri. Muzikālo materiālu papildinās muzikoloģes Lienes Jakovļevas stāstījums.

Kā stāsta diriģents Aigars Meri, Dmitrija Šostakoviča simfoniju koncertzālē Latvija bija plānots atskaņot jau pirms diviem gadiem, bet šo ieceri pandēmijas ierobežojumu dēļ nemitīgi nācies atcelt. Savukārt Jāņa Kalniņa kantāti Asins tīrums koris uzsācis gatavot šā gada sākumā ar mērķi klausītājiem to atskaņot tieši 25. marta koncertā. «Abi skaņdarbi ļoti labi atbilst šī koncerta vēstījumam. No paša komponista, kā arī viņa laikabiedru vēstulēm zināms, ka laikā, kad Dmitrijs Šostakovičs sarakstīja šo skaņdarbu, viņi visi baidījās no klauvējiena pie durvīm. Šis klauvējiens varēja nozīmēt tikai vienu – tu atver durvis, un pēc pavēles ātri saliec savas mantas un dodies projām.» Dmitrija Šostakoviča astotais stīgu kvartets sarakstīts 1960. gadā. Vēstulē savam draugam Īzakam Glikmanam pats autors skaņdarba tapšanas vēsturi raksturo šādi: «(..) lai kā es arī censtos, kinofilmas mūziku vēl neesmu uzrakstījis. Tās vietā uzrakstīju idejiski kaitīgu un nevienam nevajadzīgu kvartetu. Es iegrimu pārdomās, par savu nāvi un bērēm. Diez vai kāds uzrakstīs skaņdarbu manai piemiņai, tādēļ nolēmu to uzrakstīt pats.»

Diriģents Meri velk paralēles gan starp Šostakoviča piedzīvoto, gan latviešu izsūtīšanu uz Sibīriju, gan mūsdienām, sakot: «Šis klauvējiens aktuāls ir arī šodien, kad mēs sekojam līdzi situācijai mūsu kaimiņvalstī Krievijā, gan karam Ukrainā.»

Koncerta otrajā daļā skanēs Jāņa Kalniņa kantāte Asins tīrums. Tā komponēta 1958. gadā ar angļu dzejnieka Džona Oksenhema (īstajā vārdā Viljams Artūrs Dunkerlijs) dzeju un Jaunās Derības tekstiem. «Šī kantāte ir stāsts par nodevību. Tajā pašā laikā tas ir arī stāsts par dievišķo piedošanu, pēc kuras mums visiem vajadzētu tiekties,» stāsta Meri. Viņš cer, ka koncerta klausītājiem noslēgumā izdosies paņemt līdzi tieši piedošanas ideju.

Kantātes Asins tīrums sākotnējā versija ir angļu valodā. Kantātes pirmatskaņojums kavējas, un tam par iemeslu ir koru vēlme skaņdarbu dziedāt latviski, bet komponists īsti nav ar mieru mainīt tekstu. Autoram tiek izteikti arī rosinājumi veidot instrumentāciju orķestrim, bet arī šeit rodas domstarpības – Kalniņš vēlas rakstīt lielam orķestrim, kas savukārt liek šķēršļus kantātes atskaņojumam finansiālu iemeslu dēļ. Beidzot Jānis Kalniņš piekāpjas. Valda Dreimane latvisko Oksenhema tekstus, un tulkojums tiek atzīts par labāku nekā oriģināls. 1984. gada decembrī Ņujorkas latviešu baznīcā Jonkersā notiek kantātes Asins tīrums pirmatskaņojums. Ņujorkas latviešu kori diriģē Andrejs Jansons, dzied tenors Mārtiņš Aldiņš, pie ērģelēm Marta Prāmniece. 1989. gada jūlijā kantāte pirmoreiz izskan Latvijā – Rīgas Domā. Pats komponists tā arī neuzraksta orķestra versiju. Šo darbu 1990. gadā veic Andrejs Jansons. Orķestra versijas pirmatskaņojums notiek 1991. gada janvārī Rīgas Mateja baznīcā.

Biļetes uz koncertu nopērkamas ŠEIT!