Muzejs aicina – mākslas un retumu izstādēs (VIDEO)

- Livonijas ordeņa pils Kurzemes un Zemgales hercogistes ekspozīciju zālēs pils otrajā stāvā integrēta kolekcionāra Žila Bonviāla (Francija) iecerētā un Latvijas muzeju un vēstures institūciju atbalstītā greznā izstāde Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.–21. gs. Lai arī retu un vērtīgu priekšmetu iegāde izsenis bijusi bagātnieku privilēģija, tieši jūras braucieni, kas aizsākās 15. gs., veicināja studiolii modi Itālijā, vāciskajā pasaulē – kunstkameru, bet Anglijā un Francijā – retumu kabinetu attīstību. Izstāde sniedz ieskatu arī hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, kad hercogistei, līdzīgi kā citām Eiropas jūras lielvalstīm, bija savas kolonijas, no kurām uz Kurzemi ceļoja eksotiskas lietas. Šīs izstādes, kuras kurators ir Žils Bonviāls (Francija), nolūks ir pastāstīt par retumu kabinetu tradīcijas vēsturi, un piedāvātais ceļojums laikā ļauj labāk izprast nozīmīgāko atklājumu atstāto ietekmi uz Eiropas attīstību un uzplaukumu, dabas zinātņu attīstību, kā arī muzeju veidošanos.

Izstādi piedāvā Ventspils muzejs, sadarbībā ar biedrību VIA ARS.

Izstādē eksponētas Philippe Thomas, Yves Badetz, Daniel Tommasi-Kliviski, Gilles Bonnevialle, Arta Sveces kolekcijas, Jēkabpils Vēstures muzeja, LU muzeja, LU Bibliotēkas, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA/LNMM, Rundāles pils muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LVVA un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājums, kā arī mūsdienu mākslinieku Kaspars Geiduka, Patrika Peltjē (Patrick Peltier), Silvēra Žarosona (Silvère Jarrosson), Katrīnas Šaijū (Catherine Chailloux) un Annas Fokas (Anna Foka) mākslas darbi.

- Līdztekus svešzemnieciskajai greznībai pils ekspozīcijā 4. stāva izstāžu zālē var baudīt ventspilnieku dzimtu stāstus, kas apkopoti izstādē par Ventspils Mežaparku – Vasarnīcu ielu. Vasarnīcu iela veidojās kā populārās dārzpilsētu koncepcijas idejas attāla atskaņa, sekojot tobrīd plašu popularitāti guvušajām nostādnēm Eiropas pilsētu apbūvē. Viena no agrīnajām šīs idejas izpausmēm ir Rīgas Mežaparks, kādreizējais Ķeizarmežs (Kaiserwald), kuru 1901. g. nolemj veidot kā pilsētas atpūtas parku ar dzīvojamo ēku apbūvi. Gandrīz vienlaicīgi arī Ventspilī tiek īstenots līdzīgs projekts – līdzās Ostgalam, virzienā uz Kaziņmežu, attīstās strauji augošās pilsētas turīgāko iedzīvotāju pieņemtā jauna tipa apbūve – Vasarnīcu iela. Izstāde ir stāsts par ēkām, stāsts par dzīvesveidu, dzimtām, cilvēkiem un to likteņiem. Ventspils muzeja vēsturnieki un izstādes scenogrāfs Mārtiņš Kalseris aicina muzeja apmeklētājus doties kopīgā, nesteidzīgā pastaigā pa Vasarnīcu ielu, ielūkojoties namu logos, kuru krāsainie stikli slēpj Ventspils vasarnieku pagātnes mirkļus, – tējas patvāra mirdzumu, balti tērptus sieviešu siluetus, patafona adatas švīkstoņu un piejūras vējā plīvojošu aizkaru ēnas.

- Par ziemas gaismas māksliniecisko dabu Livonijas ordeņa pils galerijās liecina ventspilnieces Sarmītes Caunes personālizstāde Baltā nakts. Izstādē eksponētos darbus vieno agras vasaras nakts vai ziemas dienas gaisma, kas parādās gan Venēcijas, gan Ventspils skatos. Šī izstāde, kas Sarmītes Caunes daiļradē būs jau 30. personālizstāde Latvijā, bet septiņas notikušas ārvalstīs – Itālijā, Vācijā, Lietuvā un Francijā, turpina novadnieku jubilāru izstāžu plejādi. Sarmīte Caune absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju (1987), aktīvi strādā plenērā, pamatžanrs – ainava. Ventspils muzejam ir ilggadēja sadarbība ar mākslinieci kuratores darbā, veidojot glezniecības plenēru Agrīnais reālisms (2010–2021).

- Arī Ventspils muzeja Amatu māja piedāvā ieskatu mākslas izstādē: līdz 8. janvārim skatāmi starptautiskā mazo formu keramikas simpozija Navigācija XII dalībnieku darbi. Šogad simpozijā piedalījās pazīstami keramiķi no Latvijas, Lietuvas un Somijas: Ilze Emse-Grīnberga (LV), Megija Jēkabsone (LV), Leena Mäki-Patola (FN), Remigijus Sederevičius (LT), Giedra Petkevičiutė (LT).

Simpozija nosaukumā pieminētā mazā forma attiecas gan uz simpozija norises ilgumu – 10 dienas, gan nelielo dalībnieku skaitu – 5. Ventspils muzeja Amatu mājas keramikas simpozijs citu starpā izceļas arī ar materiālu izvēli – mākslinieki strādā ar porcelānu un melno akmens masu. Abi materiāli prasa meistarību. Kopumā kopš 2009. gada keramikas simpozijos piedalījušies 58 autori no Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Francijas, Polijas un, protams, Latvijas, bagātinot Ventspils muzeja mākslas krātuvi ar vairāk kā 100 mūsdienu keramikas darbiem.

Ventspils muzejs atvērts katru dienu no 10.00 līdz 18.00, izņemot pirmdienas. Muzejs darbojas zaļajā režīmā.