Ventspils muzeja lasītavā: par pirmo Ventspilī izdoto kalendāru

Kā rakstījis literatūrvēsturnieks Teodors Zeiferts – tas ir pirmā laicīga satura grāmata latviešu literatūrā: ''Kā latviešu garīgās rakstniecības agrumā stāv mazais katķisms, tā laicīgās rakstniecības sākumā ir kalendārs. Pirmā no minētām grāmatām mēģina piesaistīt uzmanību pie mūžīgām lietām, otrā – tieši pie tekošās dienas''. Pirmais latviešu kalendārs iznācis 1758. gadā.

Kalendārs ''Gadalaiki'' Ventspilī tika izdots no 1901. līdz 1914. gadam, kad sākas 1. pasaules karš. ''Gadalaiku'' izdevējs ir Ventspils vēsturē nozīmīgs cilvēks Teodors Antmanis ( 1868 – 1913) – viens no pirmajiem latviešu uzņēmējiem pilsētā, pirmās latviešu avīzes ''Ventspils Apskats'' izdevējs un redaktors, tipogrāfijas un grāmatveikala īpašnieks, darbojies vairāk kā desmit Ventspils latviešu izveidoto saimniecisku un kultūras biedrību vadībā, pilsētas domnieks, aktīvs Ventspils baptistu draudzes darbinieks, kā arī lielas ģimenes galva un apgādnieks (laulībā ar Ventspils kapteiņa Krautmaņa meitu Jūliju pasaulē nāk pieci bērni, no kuriem viens miris mazotnē).

Teodors Antmanis dzimis Dundagā, ģimene 1889. gadā pārcēlusies uz Ventspili un šeit nopērk nelielu, jau darbojošos grāmatu tirgotavu. Pēc 10 gadiem Antmaņi nopērk grāmatu drukātavu un sietuvi Pils ielā. 1912. gadā firma ''T. G. Antmans'' pārceļas uz Antmaņa paša celto namu Kuldīgas ielā, kur tad arī darbojas tipogrāfija, laikraksta redakcija, grāmatu un rakstāmlietu veikals, grāmatu sietuve un zīmogu darbnīca. T. Antmanis izdevis ap 20 dažāda satura grāmatu – reliģiskas brošūras, bērnu literatūru, ābeces, praktiskas rokasgrāmatas, minēto kalendāru u.c.

Literatūrzinātnieks Konstantīns Karulis pirmos latviešu grāmattirgotājus un izdevējus, pie kuriem pieskaitām arī T. Antmani, raksturojis šādi: ''Raksturīga parādība latviešu grāmatniecībā 19. gs.. beigās – 20. gs. sākumā bija, ka uzņēmīgi cilvēki izmantoja straujo latviešu kultūras attīstību, ieguldot savus nelielos līdzekļus grāmatniecības uzņēmumos. Ieguvuši peļņu, viņi nereti kapitālu iegulda citā saimniecības nozarē vai nekustamos īpašumos''.

Acīmredzami, šis biznesa projekts – Ventspils kalendārs – bija izdevīgs. Kalendāru taču nopērk gandrīz katrā mājā. Pie tam iedzīvotāju skaits Ventspilī pieaug četrkārtīgi no 19./20. gs. mijas līdz 1. pasaules karam, tāpat kā latviešu iedzīvotāju skaits. Kalendārs ir vērtīgs, maksā 10 kapeikas – tikpat, cik kāds puskilograms teļa gaļas vai apmēram litrs dzērveņu.

''Gadalaiki'' gadu no gada kļūst biezāki un sniedz arvien vairāk informācijas. Tas nav šaurs dienu rādītājs, bet ir patiesi noderīgs Ventspils un apriņķa iedzīvotājiem. Kalendārs sniedz ziņas par valsts iestādēm Kurzemē, iestādēm un pakalpojumiem Ventspilī; var uzzināt ormaņu stāvvietas un taksi, tvaikoņu kursēšanas laikus un biļešu cenas; pieejami visdažādākie mēru, svaru salīdzinājumi, praktiski padomi lauksaimniecībā, ziņas par tirgiem Kurzemē, Vidzemē un Leišos, var palasīt īsus populārzinātniskus vai beletristiskus stāstiņus, kalendāra pēdējās lapās – dzejoļi. Tad seko Ventspils uzņēmumu reklāmas, un tās (tāpat kā kalendārs, ''Ventspils ''Avīze'' u.c. Antmaņa tipogrāfijā tapušie iespieddarbi) liecina par uzņēmuma augstajām tehniskajām iespējām un darbinieku labo gaumi.

Uz ''Gadalaiku'' pirmā izdevuma krāsainā vāka attēlots arājs ar savu zirdziņu, un katram gadalaikam raksturīgie laikapstākļi.

Latviešu grāmatizdevēju 20. gs. sākumā ir maz, tāpat kā kādā pilsētā izdotu kalendāru, tāpēc mums ir, ar ko lepoties.