Briežu dārzā dun un klaudz

Labiekārtošanas darbos enerģiski meties Briežu dārza saimnieks Pēteris Dimants. Viņa ieceres ir daudzveidīgas, un paveikts jau daudz. Ir atjaunots novērošanas tornis, izveidotas jaunas dzirdinātavas, tiek būvēti žogi, aploki, iekšējie ceļi un pastaigu takas. Dimants atklāj, ka sākotnēji nebija plānoti tik vērienīgi darbi, kādi šobrīd tiek īstenoti – Covid-19 dēļ tūristu ir maz, tādēļ pandēmijas laiks tiek izmantots lietderīgi. Par parka oficiālo atvēršanas brīdi runāt vēl pāragri, taču noteikti tikšot sarīkotas Atvērto durvju dienas. Tajās būs kulinārijas šovs ar pikniku, interesenti varēs izstaigāt teritoriju, pavērot labiekārtošanas procesu un dzīvniekus. Briežiem jau ir piebiedrojies zirgs Livingstons un ponijs Jariks. Drīzumā pievienosies arī savvaļas hailanderi – lielas, spalvainas govis. Dimants skaidro, ka uz sezonas beigām iegādāties sīkdzīvniekus īsti nav jēgas. Tādēļ plašāku dzīvnieku daudzveidību viesi varēs izbaudīt nākamgad.

Parkam paredzēts piesaistīt bērnus un jauniešus, kuriem patīk zirgi. Tāpēc sadarbība uzsākta ar savas jomas profesionāļiem, tai skaitā izcilo treneri un zirgkopi Asnati Ādamsoni, par ko Dimants ir īpaši priecīgs. Dimantu ģimenes saimniecībā zirgi vienmēr ir bijuši, un tagad ar profesionāļu palīdzību Pēteris varēs realizēt savus bērnības un jaunības sapņus, ar zirgiem darbojoties pavisam citā līmenī. Siena šķūni paredzēts pārbūvēt par zirgu stalli, un, ja viss izdosies, nākotnē tiks izbūvēts arī jāšanas sporta laukums un rīkotas sacensības. Bet jau šogad ir paredzēts sākt vizināt parka viesus. Gan ar ponijiem, gan zirgiem. Asnate stāsta, ka uz parku plānots atvest savus zirdziņus un arī piepirkt klāt, lai varētu gan tūristus vizināt, gan audzēkņus trenēt. Atliek vien izveidot komandu, kas to visu organizē. Dimants vērtē, ka parka teritorija ir pietiekami liela, lai rīkotu zirgu pastaigas. Pārgājieniem zirga mugurā ir jau iezīmēti divi maršruti, kas viesiem ļaus izbaudīt neskartās dabas daudzveidību ar Ventas veco gultni, purvaino teritoriju, skaisto mežu un neredzētiem augiem.

Pie Brieža dārza esošajā kases namiņā jau drīzumā plānots izveidot kafejnīcu, kur apmeklētājiem uzkost vai paēst pusdienas. Teritorijā būs arī piknika vietas, kur apmeklētāji varēs notiesāt līdzi paņemtās maizītes. Savukārt pļavā pie dīķa plānots izvietot kempinga mājiņas, bet dīķa krastā izveidot smilšu pludmalīti, kur cilvēkiem atpūsties. Dīķī iecerēts ielaist zivis, lai interesenti varētu arī pamakšķerēt.

Pēteris Dimants ar meitu Elizabeti (attēlā no labās) un viņas draudzeni ar šopavasar atrastajiem nomestajiem briežu ragiem.

Dimantu ģimene apmīļo dārza jauno iemītnieku Livingstonu.

Pēdējā mēneša laikā teritorijā izveidota jaunu žogu sistēma pāris kilometru garumā. Iežogojumā ganīsies briežu ganāmpulks un hailanderi, pie kuriem tiks rīkoti safari braucieni, proti, interesenti sēdīsies traktoriņa piekabē un brauks pabarot dzīvniekus. Līdz šim šādi safari braucieni ir bijuši pieejami tikai vienā Latvijas vietā – Dimantu ģimenes apsaimniekotajā Dimantu Kalnā (Ķeguma novadā), un tagad tādi būs arī Ventspilī.

Šobrīd tiek būvētas divas nojumes, kur zirgiem patverties no dunduriem. Nojumes izmantos gan zirgs Livingstons un ponijs Jariks, gan arī citi zirgi, kuri nākotnē mājos Briežu dārzā. Top arī zirgu aploks.

Teritorijā izbūvēts ceļš, kas ieiet Ventas upes senajā gultnē. Tā ir unikāla vieta ar savu reljefu, retiem augiem, īpašu šarmu un skaistumu. Šeit bērniem tiks izveidota atrakcija – viņi varēs meklēt Ventas senās gultnes dārgumus.

Pārvērtības notiek arī Briežu dārza pagrabā. Jau nākamajā sezonā šeit būs nopērkams briežu ragu uzlējums, mājas vīns un alus. Jau nākamnedēļ uz pagrabu plānots atvest dēļus, lai izbūvētu bāru. Dimants atklāj, ka šeit atradīsies lielās ozolkoka mucas, kurās tiks gatavināti uzlējumi nākamajai sezonai.

Briežu dārza jaunajam iemītniekam Livingstonam tiek veikts manikīrs. To prasmīgi veic zirgu kalējs no Talsu novada Juris Ābols. Zirgu pietur Asnate Ādamsone.

Ponijs Jariks apzināti dzīvojas nelielā aplokā, kur viņš tiek ielaists tikai pēc zāles izpļaušanas. Lieta tāda, ka ponijiem nav sāta sajūtas. Tie visu laiku ēd, kas viņu veselībai ir kaitīgi. It īpaši bīstama ir pavasara zāle. Tādēļ ponija ēdienkartē pārsvarā ir siens. Dimants skaidro, ka poniji vēsturiski strādājuši ogļu šahtās un ēšanai viņiem atvēlētas vien pāris stundas dienā. Tā nu ģenētiski ir iegājies, ka viņš ēd, cik var, kas var beigties slikti. Redzot poniju mazajā aplokā, apmeklētāji cenšas viņu pabarot. To darīt gan nevajagot.

Ventspils pašvaldība Brieža dārza tuvumā šobrīd izbūvē automašīnu stāvlaukumu, kuru varēs izmantot gan dārza apmeklētāji, gan arī Būšnieku ezera atpūtnieki.