Mikrofona aptaujas uzvarētāja, Liepājas dzintara laureāte, starptautisku festivālu dalībniece, Zelta diska un Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas ieguvēja – leģendārā grupa bet bet svin savu divdesmitgadi. Par to atskaitās grupas bundzinieks, dzejnieks Guntars Račs.
20 gadi – tā ir jaunība, bet grupas mūžā – daudz. Kā tā izveidojās?
– Mums pašiem arī šķiet, ka daudz, kad skatās uz to ciparu, bet maz, kad uzkāpjam uz skatuves un sākam dauzīties, tāpat kā agrāk. Nekad neesam nopietni uztvēruši to, ko darām, tāpēc jau varam viens otru tik ilgi izturēt. Joks. Taču arī grupa izveidojās kā joks, jo bijām nedaudz noguruši no tā, ko pirms tam darījām. Zigfrīds (Muktupāvels) bija aizgājis no Zodiaka un es kopā ar Uģi (Tirzīti) un Aivi (Kalvānu) bijām atdalījušies no Jauna Mēness un Mielava. Gribējās kaut ko darīt. Atcerējos par savu jaunības draugu Zigfrīdu, ar kuru kopā agrāk muzicējām grupā Saldās sejas, un nolēmām, ka vajag kaut ko jautru, pietiek staigāt ar grumbās sarauktām pierēm. Bija 1991. gads, kad visi dziedāja par Baltijas ceļu, brīvību un atdzimšanu. Tas, protams, bija svarīgi, bet tauta arī tolaik alka vienkāršas izklaides, bez smagiem zemtekstiem. Un tā arī radāmies – kā joks, kas pārauga lielos panākumos: uzvarējām Mikrofona aptaujā un Liepājas dzintarā, zāles bija pārpildītas visur, kur vien braucām.
Bez pārtraukuma spēlējām no 1991. līdz 1993. gada beigām. No 1994. līdz 1997. gadam bija pārtraukums, šad tad uzstājāmies divatā ar Zigfrīdu, bet jau 1997. gadā izdevām jaunu albumu un kopš tā laika neesam apstājušies ne uz mirkli. 2007. gadā Aivja vietu ieņem mans kolēģis no Liepājas trio laika Andris Alviķis. Spēlējam dejās un visur, kur mūs aicina. Katram ir arī savi blakus projekti, it īpaši Zigfrīdam.
Vai repertuārs laika gaitā mainījies?
– Esam izdevuši 10 albumus – katrā pa 12 dziesmām. Vienkārši rēķinot, mums ir 120 dziesmas, ko paši esam sarakstījuši, izpildām arī Paula un citu autoru dziesmas. Laika gaitā daudzas ir atbirušas, jo redzam, ka cilvēki tās neuztver. Tāpēc šobrīd spēlējam tā saukto zelta repertuāru, kā visas mūsu vecuma grupas. Taču koncertam par godu atjaunojām vairākas agrāk aizmirstas dziesmas, lai pašiem un klausītājiem būtu interesantāk. Tās izpildīsim jaunās skaņās, tāpat kā dažus no vecajiem grāvējiem.
Kā radās ideja par 20-gades turneju un ko piedāvājat klausītājiem?
– Gribējām noslinkot, taču es uzstāju, ka šie 20 gadi ir jāatzīmē, un saņēmāmies. Pēc 15 gadu pārtraukuma atkal mēģinām un slīpējam dziesmas. Un visiem acis deg, visi grib sevi pārbaudīt šajā izaicinājumā. Tagad vairs nav, kur atkāpties, un gribam, lai viss ir labi un interesanti mums pašiem un mūsu klausītājiem. Darīsim visu, ko spējam. Negaidiet no mums cirku un akrobātus, būsim tādi, kādi esam. Mēs esam tik labi, cik labi ir mūsu klausītāji, un, tā kā tie ir labākie pasaulē, arī mēs tādi esam. Būs Diena, Man vienalga, Vakara vējā, Mersedess, Es tevi nemīlu, Agrā rītā, Mēmā dziesma un citas. Ventspilī neesam bijuši tik ļoti sen, ka mums būs bezgala interesanti sestdien satikt savus klausītājus un paskatīties, kādi visi esam kļuvuši. Būs jautri.
Komentāri (0)