Ventspils bibliotēka cauri laikiem

Ar skatu nākotnē

Šogad, bibliotēkas simtgadē, iezīmējies jauns pagrieziena punkts Ventspils bibliotēkas attīstībā – novembrī uzsākti būvdarbi Gāliņciemā, Kuldīgas ielā 138, kur top daudzfunkcionālais pakalpojumu centrs. Tajā jaunas, daudz plašākas telpas iegūs Gāliņciema bibliotēka.

Ventspilniekiem šķiet pašsaprotami, ka bibliotēkas pakalpojumi pieejami Galvenajā un Bērnu bibliotēkā, Pārventā un Gāliņciemā, bibliotēka darbojas Ventspils Augstskolā un koncertzāles Latvija ēkā, arī slimnīcā. Plašais bibliotēku tīkls ir mērķtiecīgi veidots daudzu gadu garumā.

1919. gada 23. septembrī Ventspilī tika atvērta bezmaksas lasītava, bet 1920. gada 9. martā darbu sāka pilsētas bibliotēka, kuras dibinātājs un pirmais pārzinis bija pedagogs Jānis Sviestiņš. Savos pastāvēšanas pirmsākumos bibliotēka bieži mainījusi atrašanās vietu, bet 1937. gadā pilsētas valde nolēma iegādāties namu Akmeņu ielā 2, kur bibliotēka darbojas līdz pat mūsdienām.

Ēka Akmeņu ielā 2 vairākkārt piedzīvojusi rekonstrukciju. 1967. gadā Ventspils pilsētas 1. bibliotēka tiek pārveidota par pilsētas zinātnisko bibliotēku, tai tika izvirzīti jauni uzdevumi fonda komplektēšanā un uzziņu bibliogrāfiskajā darbā. Lai īstenotu pārmaiņas, bija nepieciešams paplašināt bibliotēkas telpas, tāpēc 70. gadu sākumā ēka Akmeņu ielā 2 tika pārbūvēta un paplašināta. Vērienīgākā pārbūve un piebūves celtniecība tika īstenota 2004. gadā. Ēkā pēc rekonstrukcijas kopā ar Galveno bibliotēku izvietota arī Bērnu bibliotēka. Projekta autors arhitekts Juris Poga par šo objektu ieguva Latvijas arhitektūras 2004. gada balvu.

Turpinot Ventspils bibliotēku tīkla pilnveidošanu, 2008.–2009. gadā īstenota jaunas Pārventas bibliotēkas ēkas būvniecība Tārgales ielā 4. Ēku projektējuši arhitektu biroja INDIA arhitekti Pēteris Bajārs un Ivars Kalvāns, bet bibliotēkas interjera autore ir Ausma Ķibilde. Latvijas un starptautiska mēroga arhitektūras un dizaina konkursos godalgotā Pārventas bibliotēkas ēka kļuvusi par sabiedrisko un kultūras centru, kurā tiek rīkoti koncerti, mākslas izstādes, mūžizglītības pasākumi, tikšanās ar grāmatu autoriem un citi tematiski pasākumi bērniem un pieaugušajiem.

2013. gadā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā darbu sāka Ventspils bibliotēkas ārējais apkalpošanas punkts – medicīnas bibliotēka.

2019. gadā jaunajā Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēkas otrajā stāvā atklāta Mūzikas bibliotēka – pirmā šāda veida publiskā bibliotēka Latvijā, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu mūzikas profesionāļiem un mīļotājiem.

Mērķis – būt tuvāk lasītājam

Ideja par to, ka bibliotēkai jābūt tuvāk lasītājiem, dzima jau pirmajās bibliotēkas pastāvēšanas desmitgadēs. Laikraksta Brīvā Venta 1940. gada 24. augusta numurā toreizējais Ventspils bibliotēkas pārzinis Herberts Dorbe saka: «Viens no uzdevumiem, kas veicams visdrīzākā laikā, – atvērt, resp., atjaunot, bibliotēku un lasītavu Pārventā. Rudenī bezmaksas lasītavas būtu atveramas ārpilsētā – Gāliņciemā, Koškulciemā un Ostgalā, kas apkalpotu šo rajonu iedzīvotājus.»

Lai vēl vairāk tuvinātu grāmatas lasītājiem un tās būtu ērti pieejamas arī strādniekiem, kas dzīvo un strādā attālu no pilsētas centra, 1940. gadā Ventspils bibliotēka izveidoja grāmatu izdalīšanas punktu pilsētas lielākajā rūpniecības uzņēmumā Latvijas koks. Vēlāk šādas pārvietojamās jeb ceļojošās bibliotēkas iekārtoja arī citos lielākajos pilsētas uzņēmumos, piemēram, maizes kombinātā, zvejnieku artelī Sarkanā bāka, nebija aizmirsti arī dzelzceļnieki.

1948. gada decembrī tika dibināta Ventspils pilsētas 2. bibliotēka Pārventā, 1950. gadā – Bērnu bibliotēka, bet 1954. gadā atvērta Ventspils pilsētas 3. bibliotēka Gāliņciemā – 19. gadsimtā celtajā Ventspils mācītājmuižas dzīvojamajā mājā.

Ventspils pilsētas 1. bibliotēka 1960. gada sākumā ieviesa jaunu lasītāju apkalpošanas formu – atklātu pieeju grāmatu plauktiem. Brīvās pieejas grāmatu fonds veicināja strauju abonentu skaita pieaugumu, palielinājās arī grāmatu izsniegums, sevišķi dažādās zinātņu nozarēs.

Ar 1973. gadu Kultūras ministrijas pakļautības bibliotēkas tika iekļautas centralizētā sistēmā un bibliotēka ieguva Ventspils pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas nosaukumu. Turpinot attīstību, 1974. gadā tika izveidota Ventspils pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas mūzikas un nošu literatūras lasītava. Tā bija otra tāda veida lasītava visā republikā.

Pārmaiņu vēsmas

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ventspils bibliotēkai pavērās jaunas iespējas pieredzes apmaiņas gūšanai un kontaktu dibināšanai, gan iesaistoties Latvijas Bibliotekāru biedrībā, gan noslēdzot sadarbības līgumu ar Ragbijas bibliotēku Lielbritānijā, gan piedaloties Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas IFLA konferencēs, gan tiekoties ar trimdas latviešiem. Pateicoties šiem kontaktiem, Ventspils bibliotēka izdeva kādreizējā ventspilnieka, uz Zviedriju emigrējušā dzejnieka Friča Dziesmas dzejoļu krājumu Līvzeme ar Imanta Ziedoņa ievadvārdiem. 1990. gadā Ventspils bibliotēka ar pirmā Ventspils bibliotēkas pārziņa Jāņa Sviestiņa atraitnes Ernas Sviestiņas gādību saņēma vērtīgu dāvinājumu – 700 grāmatas no Lundas latviešu bibliotēkas, ko savulaik, esot emigrācijā Zviedrijā, veidojis J. Sviestiņš. Šis dāvinājums bija īpaši nozīmīgs tādēļ, ka krājumā bija trimdā izdoti latviešu autoru darbi, kas 90. gadu sākumā citur Latvijā vēl nebija pieejami.

90. gados Latvijas bibliotēkās tika uzsākta automatizācija un bibliotēku integrētās informācijas sistēmas ALISE ieviešana. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1998. gada izdevumā Es daru tā. Bibliotēku automatizācija kā veiksmīga un nedaudz atšķirīga izcelta Ventspils Centrālās zinātniskās bibliotēkas automatizācijas stratēģija. Tobrīd Ventspils bibliotēka bija iegādājusies un izmantoja gandrīz visas sistēmas ALISE iespējas, veiksmīgi noritēja elektroniskā kataloga veidošana, bija sākta novadpētniecības datubāzes veidošana, kā arī lasītāju reģistrēšana sistēmā. Ventspils Augstskolas bibliotēka, kas reizē ar Ventspils Augstskolu (VeA) dibināta 1997. gadā, jau tās pirmsākumos kļuva par vienu no veiksmīgākajiem piemēriem automatizācijā. 1998. gadā viss VeA bibliotēkas fonds jau bija iekļauts elektroniskajā katalogā.

Savas pastāvēšanas 100 gados Ventspils bibliotēka piedzīvojusi izaugsmi gan ēku, gan krājuma, gan automatizācijas un pakalpojumu, gan lasītāju skaita ziņā. Aicinām ikvienu kopā ar mums turpināt šo attīstības ceļu!