Koncertzāle «Latvija» pārtop ierakstu studijā

Ierakstu studijā uz Lielās zāles skatuves šonedēļ viena pēc otras notiek divas latviešu džeza mūzikas ierakstu sesijas Kristapa Vanadziņa trio un projektam klausies. Ar džeza un improvizētās mūzikas izdevniecības Jersika Records gādību abu kolektīvu veikums dienasgaismu ieraudzīs vinila skaņuplates formātā.

Kā stāsta Jersika Records vadītājs Mareks Ameriks un mūziķis Kristaps Vanadziņš, koncertzālē Latvija ir fantastiska infrastruktūra – tā ir skaista un moderna, ar labiem instrumentiem un lielisku akustiku. Kristaps uzsver, ka džeza mūzikai ir nepieciešami labi instrumenti un ka koncertzāles Latvija izcilās klavieres bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ierakstam izvēlēta tieši Ventspils. Liels pluss ir arī iespēja izmantot lielās telpas plašumu. «Protams, plašo zāli ir jāmāk savaldīt un izmantot savai skaņu vīzijai. Telpa ir tik liela, ka nepieciešami trīs inženieri, lai to piejaucētu. Taču šī telpa ierakstiem dos savu maģiju,» ir pārliecināts Kristaps. Mareks atklāj, ka pirmās dienas strādājuši, lai atrastu skaņas balansu. Zālei tikuši nolaisti griesti, nepieciešamajās vietās uzstādīti skaņas slāpētāji, proti, radošā procesā jebkādiem līdzekļiem ir izdarīts viss, lai iegūtu ideālo skaņu un pareizo akustiku. Savukārt vienā no klasēm ir izveidota skaņu režijas istaba.

Kristaps ir gandarīts, ka ierakstu veikšanai izdevies savākt pašus labākos profesionāļus Latvijā, kuri apvieno vairākas paaudzes, veidojot interesantu paaudžu mijiedarbību. To vidū ir leģendārais meistars, audioinženieris Mārtiņš Saulespurēns – latvietis no ASV, kurš radījis pasaules līmeņa mikrofonus. Viņš ierakstam atvēlējis arī savu mikrofonu parku, to skaitā vintāžos mikrofonus. Mareks skaidro, ka viņa mūzikas izdevniecība taustāmā veidā ierakstus izdod tikai vinila platēs. Ierakstu laikā viss signāls ir tikai analogs bez jebkādas digitālās iejaukšanās. Mūziku ieraksta uz lentes, kas pēc tam tiek sūtīta uz vinila fabriku, kur izgatavo plati. «Plate kā formāts ir reāla un vērtīga lieta. Tas ir koncepts. Vinils prasa uzmanību, tur ir arī rituāla moments Mūzika, protams, ir galvenais, bet, manuprāt, ir arī svarīgi, kā un uz kā to klausās,» saka Mareks.

Ieraksta veikšana esot patiešām intensīvs darbs. Kristaps norāda, ka tas prasa lielu koncentrēšanos, tai pašā laikā ir jābūt arī brīvībai un spontanitātei, kas īpaši raksturīga džeza mūzikai. Trio pašreizējā sastāvā ar komponistu un pianistu Kristapu Vanadziņu, sitaminstrumentālistu Rūdolfu Dankfeldu un kontrabasistu Jāni Rubiku spēlē vairākus gadus, bet darbs pie programmas, kas būs dzirdama platē, aizsākās pirms diviem gadiem. Trio pirms ieraksta apzināti rīkojis daudz koncertu, lai labāk saspēlētos. Kristaps priecājas, ka viņiem ir izveidojusies ļoti cienījama saspēle un savstarpējā jušana, kas ir vairāku gadu darbs. «Muzikālā saspēle, it īpaši džeza mūzikā, ir ārkārtīgi intīma lieta, jo tā ir kā saruna. Tas ir veids, kā mēs cits citu jūtam,» skaidro Kristaps, kurš ir uzaudzis ar vecmeistaru ierakstiem, kas agrāk bija pieejami tikai vinila platēs un kasetēs. Viņaprāt, vinils skan vislabāk un savdabīgāk par jebko citu. Mūziķis jau kopš bērnības sapņojis par savu vinila plati, un nu viņa sapnis tiek piepildīts.

Kristapa Vanadziņa trio ierakstu sesija noslēdzās vakar, bet šodien un rīt tā notiek projektam klausies. Tas ir tā saucamās spoken word jeb runātās dzejas un improvizētās mūzikas projekts, kurā satikušies latviešu dzejniece Aleksandra Line, latviešu pianists Edgars Cīrulis un dāņu kontrabasists Alberts Reinholds Estergors, lai kopā veidotu stāstus. Pēdējo četru gadu laikā projekts mainīgā starptautiskā sastāvā ir saņēmis augstus Eiropas mūzikas kritiķu un radiostaciju novērtējumus.

Šīs abas ierakstu sesijas ir unikālas ar to, ka jebkurš mūzikas cienītājs var kļūt par ierakstu liecinieku. Jau vakar klausītāji varēja piedalīties Kristapa Vanadziņa noslēguma ieraksta sesijas koncertā, bet rīt ir aicināti paviesoties projekta klausies ieraksta noslēguma sesijā. Mareks stāsta, ka noslēguma koncertu laikā reāli turpinās ieraksta process un apmeklētājiem ir iespēja redzēt studijas izvietojumu, ieraksta procesu un paklausīties mūziķu stāstus par kompozīcijām. «Tā ir iespēja būt daļai no telpas un, iespējams, ar kādu savu mazo nopūtiņu iekļūt arī vinila platē. Tā ir ekskluzīva iespēja,» piebilst Kristaps. Ir arī īpašs noteikums aplaudēšanai – aplaudēt drīkst tikai pēc kompozīcijas izskaņas, izskaitot līdz pieci, jo tas tomēr ir studijas, ne koncerta ieraksts, piebilst Mareks Ameriks.

Ierakstu studijā uz koncertzāles skatuves mūziķi Rūdolfs Dankfelds (no kreisās), Jānis Rubiks un Kristaps Vanadziņš.

Control room jeb skaņu režijas istabā strādā Jersika Records vadītājs Mareks Ameriks (no kreisās) un mūziķis Kristaps Vanadziņš.

Mūzika vispirms tiek ierakstīta uz lentes, kas pēc tam tiek sūtīta uz vinila fabriku, kur izgatavo plati.