Koncertzāli piepilda jutekliska mūzika

Hania Rani jeb Hanna Marija Raniševska ir pianiste, komponiste un mūziķe, kura par mājām joprojām sauc Varšavu, taču lielāko daļu sava laika pavada Berlīnē. Kopš jaunā studijas albumam Home izdošanas šī gada maijā, Hania Rani iemantojusi slavu kā viena no pazīstamākajām savas paaudzes mūziķēmautorēm. Ieraksts atzinīgi novērtēts gan klausītāju, gan kritiķu vidū, nokļūstot dažnedažādos ēteros un sasniedzot cienījamus pārdošanas rādītājus, piemēram, Lielbritānijā. Viņa pārstāv to pēdējās desmitgades pianistu un komponistu saimi, kurā mirdz Nils Frāms, Makss Rihters un citi laikmetīgās autormūzikas mākslinieki. Kā komponiste Hania Rani radījusi darbus stīgu ansambļiem, klavierēm, balsij un elektronikai, salīdzinoši nesenā pagātnē mūziķe uzstājusies prestižajās Funkhaus (Berlīne) un The Roundhouse (Londona) koncertzālēs. Poļu mūziķes pirmā un vienīgā uzstāšanās Latvijā tika plānota jau pavasarī, bet, sākoties krīzes situācijai valstī un pasaulē kopumā, diemžēl tā tika pārcelta. Taču sestdienas koncertā Hania Rani iemirdzējās koncertzālē Latvija, sagādājot īstu mūzikas baudījumu visiem klātesošajiem.

Sniedzot nelielu interviju pirms Ventspils koncerta, kas bija vienīgais Latvijā, Hania Rani atzīst, ka mūzika ir veids, kā viņa komunicē un redz mākslu, jo mūzikai nav robežu un rāmju, tā stāv pāri visam. Uzaugusi ārsta un arhitektes ģimenē Gdaņskā, Hania Rani jau kopš bērnības bijusi mūzikas un kino ieskauta. «Kad man bija 7 gadi, sāku mācīties Mūzikas skolā. Mūzika bija tik organiska manas dzīves sastāvdaļa, ka biju pārliecināta, ka tā dzīvo visi bērni. Pēc ilgstošām studijām Berlīnē bija doma, ka kļūšu par klasiskās mūzikas pianisti, bet tad kādā mirklī sāku komponēt pati un aizrāvos ar to,» stāsta Hania Rani. Poļu pianistes radītā mūzika ir ļoti jutekliska un trausla, vienlaikus tā ir ritmiska un brīva, hipnotizējoša, tai skanot, laika un telpas izjūt kaut kur izplēn. Vaicāta, kur Hania Rani gūst iedvesmu, lai radītu savus skaņdarbus, jaunā poļu pianiste bilst, ka to var gūt jebkur – dabā, arhitektūrā, krāsās, skaņās; turklāt viņai palaimējies sastapt savā dzīvē daudz interesantu cilvēku, kuri kļuvuši par viņas iedvesmas avotiem. Piemēram, viens no tādiem ir izcilais mūzikas instrumentu radītājs Dāvids Kļaviņš, ar kuru Hania iepazinās aptuveni pirms trīs gadiem. Īsi pirms Ventspils instrumenta mazākais brālis – 450i – nokļuva Nila Frāma studijā Berlīnē, māksliniece par tā skanējumu varēja pārliecināties meistara darbnīcā Ungārijā. «Kad Dāvids Kļaviņš uzaicināja mani izmēģināt klavieres 450i Ungārijā, pirms tās devās tālāk uz Berlīni, biju sajūsmā par tādu piedāvājumu un jutos ļoti pagodināta. Izbrīvēju vienu dienu un devos uz Ungāriju. Salīdzinot koncertzāles Latvija klavieres 470i ar instrumenta mazāko brāli, Ventspils instruments ir augstāks, tam ir garākas stīgas un tās dod tembrāli sulīgu skaņu. Tām ir ļoti skaidrs skanējums. Šeit, Ventspilī, jūtos ļoti pagodināta spēlēt uz šī izcilā mūzikas radītāja klavierēm,» saka Hania. Poļu pianiste neslēpj, ka koncertzāle Latvija un Ventspils viņu ir apbūruši, viņa ir sajūsmā ne tikai par unikālo koncertzāli, bet arī Ventspili: «Man ļoti patīk daba un jūra, es arī esmu dzimusi pie Baltijas jūras, bet šeit, Ventspilī, tā šķiet daudz plašāka un varenāka. Esmu iemīlējusies jūsu pilsētā no pirmā acu skatiena,» bilst Hania Rani.

Sestdien Hania Rani solokoncertu apmeklēja arī latviešu izcelsmes klavieru būvnieks Dāvids Kļaviņš. Viņš labprāt pastāstīja par savu sadarbību ar poļu pianisti Hania Rani, sakot, ka viņa ir ļoti perspektīva. «Uzaicināju Hania Rani uz savu studiju Ungārijā ierakstīt skaņdarbu The Sun uz klavierēm 450i, pirms tās tālāk devās uz Berlīni. Manuprāt, šīs klavieres ļoti labi piestāv šai poļu komponistei, savukārt komponiste ļoti labi piestāv klavierēm. Hania Rani ir inovatīva, meklē savu alternatīvo pieeju mūzikai, un tas, manuprāt, viņai izdodas ļoti pārliecinoši un veiksmīgi. Viņa noteikti ir uz nākotni vērsta persona,» norāda Dāvids Kļaviņš, kurš ļoti labprāt ik reizi viesojas Ventspilī un sajūsminās par izveidoto koncertzāli Latvija, kas, viņaprāt, ir unikāla būve ar lielām nākotnes iespējām.