Koncertzāle Latvija – tie ir ne tikai izcili koncerti, apbrīnas vērta ir arī pati ēka, kurā izmantoti inovatīvi inženiertehniskie risinājumi, kas ļauj taupīt enerģijas resursus, vienlaikus nodrošinot komfortablu mikroklimatu gan apmeklētājiem, gan vērtīgajiem mūzikas instrumentiem.
Turklāt, pateicoties digitālai ēkas vadības sistēmai, visus inženiertehniskos procesus var vadīt ar datora palīdzību. Edgara Šifera – SIA Kurzemes filharmonija tehniskā direktora inženiertehniskos jautājumos – darba datora ekrānā ir redzams viss, kas notiek ēkā: kā darbojas siltumsūknis, ventilācijas sistēmas, kāds ir apgaismojums, kur ir atvērti logi, kāda ir CO2 koncentrācija telpās, kāda ir temperatūra utt. Ar datora palīdzību viņš šo gudro ēku var vadīt tā, lai nodrošinātu gan maksimālu energoefektivitāti, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem. Sistēma savukārt brīdina, ja kaut kas nenotiek tā, kā vajadzīgs.
Viens gads – kādam varbūt šķiet, ka tas ir ilgs laiks, taču, ja runājam par ēkas inženiertehniskajām sistēmām, lai izdarītu secinājumus, bija nepieciešams ēku apdzīvot visos četros gadalaikos, un savukārt pirmo darbības gadu vajadzētu salīdzināt ar otro, tad šie secinājumi būtu vēl pilnīgāki, uzskata Šifers. «Mēs visu laiku mēģinām pielāgot apsildes sistēmas, ventilācijas sistēmas tā, lai tās atbilstoši apstākļiem tiktu izmantotas maksimāli efektīvi. Ir daudz, ko regulēt un analizēt. No inženiertehniskā viedokļa raugoties, ir jāpaiet diviem gadiem, lai aina būtu pilnīgi skaidra,» skaidro Kurzemes filharmonijas tehniskais direktors.
Energoefektivitāte – tas ir atslēgas vārds, runājot par koncertzāles inženiertehnisko pusi. Būvējot ēku, tika piesaistīts Eiropas Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums 15 miljonu eiro apmērā, kas ļāva radīt ļoti modernus un inovatīvus risinājumus. Ēkā iebūvētas 13 dažādas energoefektivitāti paaugstinošas tehnoloģijas, kuru darbību nodrošina gan ilgtspējīgas būvniecības, gan videi draudzīgu un ilgmūžīgu materiālu pielietojums.
Ierastos radiatorus šeit neatradīsiet, iekšējo klimatu telpās nodrošina sarežģīta inovatīva sistēma, kas, izmantojot gaisa plūsmu, rada vajadzīgo mikroklimatu. Ēkas inženiertehniskie risinājumi ļauj tai pašai saražot gan siltumu, gan aukstumu. Zem ēkas atrodas zemes siltumsūknis, kā arī unikāla āra gaisa atdzesēšanas (vasarā) un sildīšanas (ziemā) sistēma, kurā gaiss dabīgi ieplūst apmēram100 metru garos dzelzsbetona tuneļos, kas atrodas pagrabstāvā.
Interesanti, ka visā ēkā maksimāli tiek izmantots dabīgais apgaismojums, ko nodrošina arī jumta logi, kādi, piemēram, ir gan foajē, gan Lielajā zālē. Savukārt mākslīgais apgaismojums automātiski ieslēdzas tikai tad, kad telpā ienāk cilvēks, un visa apgaismojuma un žalūziju sistēma ir vadāma arī ar datora palīdzību.
Vēl viens no unikālajiem tehniskiem risinājumiem ir tas, ka Lielās zāles grīdas augstums ir regulējams. «Piemēram, citās koncertzālēs flīģelis uz skatuves ir jāceļ vismaz sešiem cilvēkiem, taču mēs varam nolaist skatuvi grīdas līmenī, uzripināt instrumentu un pēc tam pacelt skatuvi. Tas ir jauks risinājums, kas palīdz ikdienā. Tāpat skatuvi varam transformēt vairākos līmeņos, ja tas ir nepieciešams,» stāsta Šifers.
Koncertzāles Latvija projekts atzinīgi novērtēts gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī. Arī šobrīd tas pieteikts balvai Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020, nominācijā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2020.
Edgars Šifers – SIA Kurzemes filharmonija tehniskais direktors inženiertehniskos jautājumos.
Koncertzāles viedā ēka pati sev var saražot gan siltumu, gan aukstumu. Šie neparastie torņi ir daļa no sistēmas – pa tiem ēkā ieplūst gaiss, kas tiek atdzesēts pagrabstāvā izbūvētos garos betona tuneļos.
Apmaksāta informācija.
Komentāri (0)