Latvijā tapušās filmas ir cieņā

Turpinot simtgades filmu programmas ideju, Nacionālais Kino centrs (NKC) šovasar izsludināja vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursu. Ekspertu vērtēšanai tika nodoti 11 projektu pieteikumi, no kuriem konkursā pieejamais finansējums sniedz iespēju atbalstīt trīs filmu uzņemšanu. Šogad un 2020. gadā šim mērķim tiks atvēlēts kopumā pusotra miljona eiro, informē NKC.

Visaugstāk novērtēts kinostudijas Mistrus Media projekts Janvāris – režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991. gada notikumiem jeb teju autobiogrāfisks barikāžu stāsts.

Atbalstīts arī Jura Podnieka studijas un producentes Antras Cilinskas veidotais projekts Dziesma par dzelzs aizkaru. Tā būs pilnmetrāžas spēlfilma par 60. gados dzimušu mīlas stāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām – ASV un PSRS –, pret ko iebilst to drošības dienesti. Projekta autori atklājuši, ka stāsts tiks balstīts uz amerikāņu rakstnieces Kellijas Čerijas memuāriem, kuros aprakstīts laiks, kad viņa Latvijā satika komponistu Imantu Kalniņu. Scenārija autors Ivo Briedis sola iezīmēt arī spiegu trillera līnijas.

Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts – Iestrēguši, ko kinostudijā Ego Media uzsācis režisors Staņislavs Tokalovs. Tas būs ļoti personisks stāsts, kurā viņa māte, māsa un vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā dzīvo.

Projektu pieteikumus konkursā vērtēja NKC izveidota ekspertu komisija, kurā, cita starpā, darbojās arī dzejniece Māra Zālīte. Viņa uzskata, ka ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus, liecināja, ka minētie trīs filmu projekti īpaši izcēlās uz pārējo fona.

Ventspils kinoteātra Rio pārstāve Jekaterina Parijenko atzina, ka mūspuses kinomīļi ir iecienījuši latviešu filmas, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc tām ir liels. Interesenti sevišķi steidz apmeklēt tās filmas, ko veidojuši un kurās lomas atveido sabiedrībā labi zināmi režisori un aktieri. «Publika ir nedaudz sagurusi no lielā ārzemju filmu daudzuma, un katrs pašmāju (latviešu) filmas ražojums ir kā odziņa kinoteātra repertuārā,» saka Rio pārstāve, piebilstot, ka vietējos interesentus vieno arī patriotiskas jūtas. Šogad lielāko interesi raisījusi Andreja Ēķa komēdija Klases salidojums, kuru noskatījušies 2333 apmeklētāji, taču vairāku skaļi pieteiktu filmu pirmizrādes vēl tikai sekos. Rīt pirmoreiz uz kinoteātra ekrāna tiks rādīta Andra Gaujas kaisles drāma Nekas mūs neapturēs, bet 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos kara drāma Dvēseļu putenis. Savukārt Ziemassvētku laikā atbilstošu noskaņu uzburs latviešu komēdija Jaungada taksometrs 2. Vairāki pašmāju filmu ražotāju pārsteigumi sekos arī nākamajā gadā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no latvijas valsts budžeta līdzekļiem.