Novembra pasākumi «Jūras Vārtos»

Divi ievērojamu ASV mūziķu koncerti vienā nedēļas nogalē

23. novembrī teātra namā Jūras vārti uzstāsies dziesminieks Sems Emidons un multimākslinieks Šazāds Izmailijs, bet 24. novembrī gaidāms perkusiju kvarteta Sō Percussion koncerts

Sema Emidona (Sam Amidon) un Šazāda Izmailija (Shahzad Ismaily) uzstāšanās Ventspilī būs vienīgā ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs vispār. Emidons allaž demonstrējis savdabīgu, atšķirīgu pieeju ģitāras, bandžo un citu instrumentu spēlei, kā arī dziedāšanai. Līdz nesenai pagātnei viņš aizrāvās ar amerikāņu tautas mūzikas izpēti un reinterpretāciju, galveno uzmanību veltot mantojumam no vēlīnā 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma. Bet Pensilvānijas ogļraču pilsētiņā Šikšinijā pakistāniešu ģimenē dzimušais Izmailijs ir viens no neparastākajiem un daudzpusīgākajiem mūziķiem autodidaktiem, kurš jau kopš agras bērnības nepazīst robežas mūzikā. Ar vienlīdz nerimstošu aizrautību viņš iepazīst baliešu, pakistāniešu, japāņu, marokāņu un citu tautu mūziku.

Savukārt sitamo mūzikas instrumentu kvarteta Sō Percussion (attēlā) mūziķi Latvijā viesojas pirmo reizi. Apvienība ar savām novatoriskajām un oriģināli veidotajām dažādu žanru koncertprogrammām, pārsteidzošām mūsdienu klasikas interpretācijām ir pārrakstījusi perkusiju ansambļa noteikumus un lomu mūsdienu mūzikā. Nebūs pārspīlēts, sakot, ka šis kvartets ir viena no spilgtākajām parādībām 21. gadsimta mūzikā vispār. Sō Percussion ir kas vairāk par četru domubiedru apvienību mūzikā. Ansamblis ir vieta, kur satiekas sen zināmais ar laikmetīgo, komponisti ar klausītājiem un kur ieceres kļūst par prasmēm. Kvarteta koncerts Ventspilī būs iespēja katram pašam ne tikai klātienē piedzīvot ievērojama laikmetīgās mūzikas kolektīva priekšnesumu, bet kaut uz vakaru kļūt par ceļabiedriem mūziķu misijā – ar savu māksliniecisko darbību pirmām kārtām kalpot saviem klausītājiem un mijiedarboties ar tiem.

Sema Emidona un Šazāda Izmailija koncerts notiks 23. novembrī, plkst. 20.

Perkusiju kvarteta Sō Percussion koncerts notiks 24. novembrī, plkst. 19.

 

Rīgas Krievu teātra izrāde Maģijas atslēgas

Jekaterina Frolova, aktrise: šī ir izrāde cilvēkiem, kuriem teātrī patīk arī padomāt un uzzināt ko jaunu

Izrāde veltīta režisoram, aktierim un skatuves mākslas pedagogam Mihailam Čehovam, kura vārdā nosaukts jūsu teātris. Ko varat teikt par viņa personību un devumu Latvijas teātrim?

– Pēc manām domām, viņš ir bijis vienkārši brīnišķīgs aktieris un pedagogs, ievērojams cilvēks ne tikai krievu teātrī, bet visas pasaules mērogā. Tas, ko viņš mācījis saviem studentiem, ir aktuāls līdz pat šim brīdim. Ikvienam, kurš grib kaut ko vairāk uzzināt par Mihailu Čehovu, noteikti jāatnāk uz mūsu izrādi. Izrādē mēs runājam par viņu – sākam ar bērnību, tālāk stāstām par visu viņa dzīvi, kā viņš ir attīstījies, ko darījis. Gan par privāto dzīvi, gan mākslas ceļu, par visu, kas ietekmējis viņu kā personību.

Noteikti arī pati izrādes iestudēšanas procesā, sadarbojoties ar režisori Marinu Brusņikinu, atklājāt daudz jauna par Čehova personību.

– Jā, protams. Daudz vairāk uzzinājām par viņa biogrāfiju, par to, ko viņš darīja teātrī. Ar viņa personību gan, protams, jau bijām pazīstami.

Izrāde ir kā dokumentāls stāsts?

– Jā, man šķiet, tā ir ļoti atšķirīga no citām izrādēm tieši tādēļ, ka ir dokumentāla. Izrādē nemitīgi kaut kas notiek, mainās bilde. Mēs, visi septiņi aktieri, kas atveidojam Mihaila Čehova studentus, katru mirkli esam uz skatuves. Izrādes laikā nav brīža, kad varam atpūsties, ievilkt elpu vai padzerties ūdeni.

Katrs izrādes apmeklētājs noteikti uzzinās par Mihailu Čehovu ko jaunu, par to esmu pārliecināta. Zinu, ka cilvēki mēdz jaukt Mihailu Čehovu ar Antonu Čehovu. Viņi ir radinieki, bet tomēr divi pavisam atšķirīgi cilvēki.

Tiem skatītājiem, kuriem teātrī patīk ne tikai smieties un atpūsties, bet arī padomāt un uzzināt kaut ko jaunu, šī ir tā izrāde, uz kuru jāatnāk.

Izrāde notiks 1. novembrī, plkst. 19.

 

Latvijas Nacionālā teātra izrāde Mežainis

Uldis Dumpis, aktieris, izrādē atveido mežabrāli Jāni Pugaču vecumdienās: stāsts balstīts uz patiesu gadījumu Latgalē

Izrāde stāsta par pēdējo Otrā pasaules kara mežabrāli.

– Jā, tas ir cilvēks, kurš pašās kara beigās ir dezertējis no Sarkanās armijas un gandrīz visu savu turpmāko dzīvi slēpjas pie māsas – daļēji dzīvo mežā, daļēji mājās. Un tad, kad beidzot, jau neatkarīgās Latvijas laikā, Sarkanā armija aiziet, pēc lielām pārdomām viņš tomēr nolemj iznākt no meža. Tad sākas citas problēmas, jo viņam nav ne pases, ne darba stāža, ne pensijas. Varētu pat teikt, ka izrādes galvenā varone ir šī mežabrāļa māsa, jo viņa upurē savu dzīvi, piemēram, atsakās no mīlestības, baidīdamās svešu cilvēku ielaist mājā. Stāsts balstīts uz patiesu gadījumu Latgalē.

Par nacionālajiem partizāniem jeb mežabrāļiem gan tolaik, gan tagad ir dažādi uzskati. Kāds ir jūsu viedoklis?

– Izrādē šī tēma arī ir mazliet skarta. Cilvēki tiešām arī tolaik ļoti dažādi uztvēra nacionālos partizānus. Latgalē tas laikam pat bija asāk izjūtams nekā citviet. Es tolaik biju mazs bērns un kaut ko mazliet pat atceros. Mūsu pagastā arī vienu nacionālo partizānu noķēra un nošāva. Domāju, ka tie cilvēki bija izmisuši, viņi mēģināja cīnīties pret lavīnu, kā varētu dēvēt okupāciju, bet tai pat laikā paši saprata, ka ir nolemti zaudējumam, jo spēki jau nebija līdzīgi. Tā bija cerība. Kā bērns atceros, ka runāja – nāks angļi, nāks angļi, bet dabīgi, ka neviens nenāca. Man šķiet, ka nacionālie partizāni bija varonīgi cilvēki, kas sevi upurēja.

Režisors Valters Sīlis vienā no intervijām sacījis, ka izrāde ir par bailēm.

– Jā, tās bija cilvēka bailes. Par to, ka viņš tiks sodīts kā dezertieris arī daudzus gadus pēc kara.

Izrādē gan netrūkstot arī humora.

– Gan autoram Jānim Balodim, gan arī mums, režisoram un aktieriem, veidojot izrādi, organiski prasījās, lai nav visu laiku tikai smagums, bet ir arī kāds atelpas brīdis. Speciāli humors nav meklēts, bet dzīve jau ir dzīve!

Izrāde notiks 29. novembrī, plkst. 19.