Pirmdien, 5. novembrī, plkst.17 Galvenajā bibliotēkā atklās izstādi “Stāstu sega Latvijai”. No vairāk kā 1000 kvadrātiņiem veidotā sega ir ārvalstīs dzīvojošo latviešu veltījums Latvijai simtgadē.
Ārvalstīs dzīvojošie latvieši dalās domās un jūtās par Latviju
2Projekta “Stāstu sega Latvijai” mērķis ir atklāt un veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību valstij, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. Projekts devis iespēju tautiešiem ārzemēs visās paaudzēs, neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un latviešu valodas prasmes, aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē.
Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules - no ASV – 564, Eiropas – 188, Kanādas – 183, Okeānijas – 117, Dienvidamerikas– 24, Āfrikas – 11, Āzijas valstīm – 8. Tos darinājuši dažāda vecuma cilvēki, 840 gatavojušas sievietes, 257 – vīrieši. Visus atsūtītos kvadrātiņus kopā salika, rūpīgi sašuva Lielvārdes uzņēmuma “Linu māja” meistares. Tā tika izveidota desmit metru gara un trīs metrus augsta “Stāstu sega”- ārzemēs dzīvojošu tautiešu dzīvesstāsti, domas un jūtas par Latviju.
Te atrodami gan Otrā pasaules kara trimdas stāsti, gan mīlasstāsti, kas aizveduši uz citām zemēm, gan sirsnīgas vēstules dzimtajai pusei. Stāstus un laba vēlējumus Latvijai dzimšanas dienā projekta autori pārrakstīja datorā un tie apskatāmi līdz ar izstādi.
“Visu laiku gribas raudāt. Bet, protams, ka tas jāpārvērš priekā, jo īstenībā tā raudāšana nāk no tā, ka tu izjūti katra tā cilvēka domas un jūtas par Latviju un par to, ko viņi grib mums pastāstīt,” sacīja muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja, stāstu segas idejas autore Marianna Auliciema.
Izstādes “Stāstu sega Latvijai” atklāšanā piedalīsies un par projektu vairāk pastāstīs projekta vadītāja Aija Abens, bet par pasākuma muzikālo noformējumu gādas Ligita Vaļuka un folkloras kopa “Laipa”.
Ieeja uz pasākumu bez maksas.
Komentāri (2)
Varu padalīties domās:) Kas ir pretrunā,ar oficiālo uzspiesto valsts viedokli.
Krievu laikos domāju,ja reiz pienāks tā saucamā brīvība,tad dzīvosim,kā vecos labos Ulmaņlaikos.Nekā,tad es biju jauns un naivs,tagad varu pateikt,labāk bija krievu laikos.Žēl man Dzimteni,kur viss ir apgriezsts kājam gaisā,balts skaitās melns un tādā garā!Viens gan ir kopīgs ar krievu laikiem,taisnības teicējs ir lielākais ienaidnieks,tas tā,bez liekuļošanas.Toreiz attiecības cilvēku starpā bija cilvēciskākas,tagad...................:(
Savs labums bija krievu laikos, savs tagad.
Bet to,
ka šī valsts paliks tik ļoti ideoloģijas apmāta,
arī nedomāju.
It kā vajadzētu domāt par ekonomikas t.i.valsts iedzīvotāju labklājības interesēm.
Bet nē - politika priekšā un politika pakaļā.
Un stulba pašiznīcināšanās politika, nevis pragmatiski gudra politika.