Amerikāņu mūziķu Nite Jewel un Kolina Selfa koncerts

Nite Jewel, elektroniskās popmūzikas māksliniece: galvenais – neko neņemt pārāk nopietni, protams, izņemot to vienu stundu, kad esi uz skatuves

Tavā oficiālajā biogrāfijā minēts, ka sākotnēji publika Eiropā bijusi daudz ieinteresētāka Nite Jewel mūzikā nekā publika ASV. Kāpēc tā? Tā ir joprojām?

- Opā! Nezināju, ka tur tā teikts... Ļoti interesanti! Manuprāt, iesākumā Nite Jewel kļuva zināma noteiktās pilsētās dažādās pasaules malās. Tā kā Eiropa ir mazāka, tas notika krietni ātrāk un vieglāk. Amerika ir tik milzīga! Bieži vien lielos apgabalos cilvēkiem nav pieejamas foršas radiostacijas vai mūzikas ierakstu veikali, tāpēc viņi klausās to, ko var – kantrī, popu, varbūt mazliet hiphopu. Lai nu kā, šobrīd, kad robežas starp reģioniem pamazām izzūd, kad visur pasaulē cilvēkiem pieejams internets, arī ASV arvien vairāk klausītāju iepazīst Nite Jewel, jo viņiem ir pieeja. Tiesa, es neņemtos vispārināt veselu kontinentu iedzīvotāju muzikālo gaumi.

Ir klausītāji, kas tavā mūzikā saklausa zināmu nostalģiju pēc 80., 90. gadiem. Vai piekristu, ka šādas atsauces mūsdienu mūzikā kļūst arvien izplatītākas un ka daļa tavas paaudzes mūziķu sieviešu apzināti tā pauž patiku pret saviem tīņu gadu elkiem – Madonnu, Meraiju Keriju, Dženetu Džeksoni un citiem?

- Neesmu droša... Cik atminos, vienmēr esmu idealizējusi tevis piesauktās trīs dziedātājas, tāpēc nekad nav bijis jautājuma par viņu piesaukšanu manis pašas mūzikā. Viņas vienkārši tur ir – manā prātā. Kā nospiedums. Un man šķiet, ka šāda popmūzika – kvalitatīva, foršu, gudru, novatorisku mūziķu un producentu radīta – nekad nezaudēs savu nozīmi. Gluži kā Prinss, Deivids Bovijs vai Maikls Džeksons. Tā ir Mūzika ar lielo M. Ja pats esi dziedātājs, izmanto sintezatorus vai programmē bungu ritmus, tu nevari no tā izbēgt. Viņu atstātais iespaids būs vienmēr klātesošs.

Šobrīd esi devusies visai iespaidīgā Eiropas turnejā. Kāds ir tavs izdzīvošanas noslēpums tik ilgos ceļojumos, kuros nākas dalīt ierobežotu telpu ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem?

- Galvenais – neko neņemt pārāk nopietni. Protams, izņemot to vienu stundu, kad esi uz skatuves. Ja man maksātu desmit centus par katru satikto dusmīgo taksometra šoferi vai lidostas darbinieku, es būtu stāvus bagāta! Es ceļoju kopā ar tuvu draugu, mums lieliski sapas, un tas ir feini. Esmu iemācījusies nekad nedoties turnejās ar cilvēkiem, kuri man nepatīk. Dzīves viltība.

Visbeidzot, Ventspils atrodas pie jūras, taču dīvainā kārtā zivis nav tas populārākais ēdiens vietējo vidū (gan nogaršosi, kad atbrauksi). Kas tev vislabāk garšo, kad ceļo pa pasauli? Kuru valstu virtuvi labprāt baudi, atkal šajā vietā atgriežoties?

- Pavisam droši – labāko ēdienu tūres laikā esmu ēdusi Ķīnā. Tas bija it kā sarežģīts un neticami gards, taču neradīja smaguma sajūtu. Ķīnā ir tik daudz reģionu ar atšķirīgu kulināriju, bet visur ēdiens ir neticami gards! Par laimi, pie mums Los­andželosā ir dažas vietiņas ar itin īstu ķīniešu virtuvi. Tiesa, tās nekad nebūs tik labas kā pašā Ķīnā. Nevaru sagaidīt, kad nogaršošu ēdienu pie jums Ventspilī!