Caur stāstniecību veicina neformālo izglītību

UNESCO LNK tīkla “Stāstu bibliotēkas” mērķis ir veicināt neformālo izglītību mantojuma jomā caur stāstniecību, sadarbojoties ar tradicionālās kultūras un stāstniecības jomas ekspertiem. Iesaistoties tīklā, bibliotēkām ir iespēja gūt gan teorētisku, gan praktisku informāciju par stāstīšanas tradīcijām, to praktizēšanu, par novadpētniecību, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, sadarbību ar vietējo kopienu, kā arī citiem ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītiem jautājumiem.

“Stāstu bibliotēku” aktivitātes ir vērstas uz bibliotēku radošo attīstību un sadarbību, prasmēm komunicēt ar vietējo kopienu un paaudžu saikņu stiprināšanu, kā arī bibliotēkas lomu informācijas apzināšanā, saglabāšanā un pieejamības nodrošināšanā.

Pārventas bibliotēkā “Stāstu bibliotēku” pasākumu dalībnieki ir bijušie un esošie pārventnieki, jebkurš interesents. Tie ir aptuveni 20-25 apmeklētāji katrā pasākumā. Stāstu pēcpusdienās var gan no sirds izrunāties, gan arī iesaistīties kultūras mantojuma veidošanā, jo pasākumu ieraksti tiek saglabāti video un audio. Stāstu tēmas - Pārventas ielas, ēkas, ļaudis, notikumi, gadskārtu ieražu svinēšana un citi godi. Pasākumu ilggadības veiksme ir cilvēkiem tuvu tēmu izvēle. Soli pa solim stāstnieki ir mācījušies veidot savus stāstus tā, lai tie būtu interesanti ne tikai pašiem, bet arī klausītājiem.

Gāliņciema bibliotēkas stāstnieki gan pulcējas uz pasākumiem savā bibliotēkā, gan apmeklē Pārventas bibliotēku un H.Dorbes muzeju “Senču putekļi” Ventspilī, gan Ventspils novada bibliotēkas, gan dodas pie stāstniekiem citviet Latvijā, lai satiktos un kopējos pasākumos uzklausītu vietējos stāstniekus.

Šopavasar Kurzemes stāstnieku festivāls „Ziv zup” aizsākās ar ventiņu stāstiem Ventspilī, Gāliņciema bibliotēkā, kur tikās abu Ventspils bibliotēku stāstnieki un viesi. To vidū bija arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.

“Stāstu bibliotēkas” ir iespēja ikvienam iesaistīties nemateriālā kultūras mantojuma veidošanā, iespēja tikties, atcerēties, izstāstīt, noklausīties un nodot savas atmiņas tālāk, tā ir iespēja būt noderīgam un pilnveidot savas prasmes.