Kaut kur kādā nabadzīgā istabiņā dzīvo visskaistāko kāju īpašniece tulkotāja Floransa, un viņai ir apakšīrnieks kurpnieks Dragomirs, kurš ir tik nemantīgs, ka spiests mitināties... viņas pagaldē. Kad Dragomiram pievienojas viņa brālēns vijolnieks Gricka, šāda mākslinieciska sadzīvošana kļūst par iemeslu apkārtējo ļaužu skaudībai. Bet šī ir pasaka, tāpēc visiem jautājumiem atradīsies atbildes un problēmām – risinājumi.
Māra Mennika, aktrise, izrādē spēlē galveno lomu: vajag sev ļaut nedaudz dzīvot sapnī.
Pastāstiet, par ko ir izrāde.
– Par to, ka vientuļa franču tulkotāja naudas trūkuma dēļ pieņem pie sevis mājās īrnieku. Un tas īrnieks dzīvo zem viņas rakstāmgalda. Tas ir puisis, kurš ir kurpnieks. Un tā nu viņi viens otrā iemīlas. Skaistākais tajā visā ir, ka tajā brīdī, kad dzīve šķiet bezcerīga, uzplaukst brīnums. Turklāt tas nenotiek padsmit gados, bet pēkšņi izrādās, ka dzīvē viss ir iespējams. Ļoti skaists stāsts.
Valmieras teātrī uz šo izrādi ir jākāpj augšā uz trešā stāva mazo zāli. Un lielākais kompliments, ko par šo izrādi esmu dzirdējusi, ir kādas man pazīstamas skatītājas stāstījums. Viņa stāstīja, ka virzienā uz augšu tantes ar spieķīšiem kāpj pukstēdamas un dusmīgas, ka tik augstu jākāpj. Bet, lejā ejot, viņas par to aizmirst un spieķīšus tur rokās. Viņas lido! Izrāde patīk dažāda vecuma cilvēkiem, jo tajā ir kas tāds tīrs un gaišs.
Jūs izrādē spēlējat galveno lomu – tulkotāju Floransu. Pastāstiet par savu lomu!
– Viņa ir ļoti romantiska būtne, kas bieži vien netiek galā ar dažādām praktiskām lietām, dzīvo sapņu pasaulē un gaida mīlestību.
Pirmizrāde gan bija jau pirms diviem gadiem, bet kā jūs iejutāties šajā lomā?
– Tas laiks bija interesants. Pirmo mēnesi strādājām divatā ar Māri Bezmeru, kurš spēlē kurpnieka lomu. Lielāko daļu mēģinājumu pavadījām zem galda, lai iejustos. (Smejas.) Man kā Mārai, kas ir tāda piezemēta latviešu sieviete, tas trauslais franču raksturs sākotnēji bija pilnīgi neizprotams, bet viss kaut kā saslēdzās.
Izrādes pirmizrāde bija 2014. gadā. Ko jūs, atkal un atkal to spēlējot, aizgūstat pati priekš sevis?
– Pirmām kārtām vieglumu. Un to, ka vajag sev ļaut nedaudz dzīvot sapnī. Jo tu vairāk tam ticēsi, jo vairāk sapņi piepildīsies, kā tas notiek arī Floransas gadījumā. Spēlējot šo izrādi, vienmēr ļoti labi jūtos, jo tā dod daudz pozitīvas enerģijas un prieka. Redzot, ka cilvēki pēc izrādes ir iedvesmoti un laimīgi, šķiet, ka viņi arī savā dzīvē kaut ko spēs mainīt un paraudzīties uz visu gaišāk.
Pirms izrādes teātra namā Jūras vārti tiks parakstīts vienošanās protokols starp SIA Kurzemes filharmonija, Ventspils domi un Valmieras drāmas teātri par sadarbību turpmākajos trīs gados. Kā jums patīk doties viesizrādēs uz Ventspili?
– Tā ir ļoti laba sajūta. Sākotnēji bija grūtāk, kad vedām kādu mazās zāles izrādi uz Jūras vārtu lielo skatuvi, bet šajā pilsētā būt ir brīnišķīgi. Pirms izrādes vienmēr aizeju līdz jūrai, tas jau kļuvis par rituālu.
Pasaka pieaugušajiem bez starpbrīža.
Izrādes ilgums 1h 40min
Komentāri (0)