Mēģinājums risināt sabiedrības sašķeltības jautājumu caur režisora dziļi personisko pieredzi – attiecībām ar māti un apkārtējiem. Izrādē krievu-latviešu tēma ir kā līdzeklis, lai runātu par cilvēciskumu. Izrāde notiks otrdien 17.maijā pulkstens 19.00
Par ko ir izrāde?
– Izrāde ir par krievvalodīgu ģimeni – māti un viņas dēlu. Viņi dzīvo Imantas mikrorajonā, divistabu dzīvoklī un izdomā taisīt remontu, jo dzīvoklis nav remontēts kopš padomju laikiem. Tas viss notiek mūsdienās. Paralēli dēls ir režisors un viņš izdomā par to taisīt izrādi.
Ko jūs ar šo izrādi vēlaties pateikt skatītājiem?
– Es vēlos pateikt, ka visi ir cilvēki. Man šķiet, ka dažbrīd mēs vienkārši tādu acīmredzamu patiesību aizmirstam. Problēmas īstenībā arī ir ļoti līdzīgas, jo ne velti latviešu cilvēkiem, kuri skatās šo izrādi, neliekas, ka izrāde būtu par krieviem vai latviešiem, viņiem šķiet, ka izrāde ir par cilvēkiem, un tāds arī bija mērķis. Tāpēc arī darbs principiāli ir krievu valodā, bet, neskatoties uz to, latviešu cilvēki spēj ar to identificēties. Skaidrs, ka tā mūsu kopīgā vēsture, gribam mēs to vai ne, nav bijusi viegla un tur ir daudz kas, kas varētu nostāties ceļā satuvināšanās procesam. Līdz ar to es no savas puses daru, ko varu, lai kaut kā mēģinātu risināt to sašķeltību sabiedrībā. Es gribu lepoties ar savu valsti.
Cerību ezera pirmizrāde bija jūnijā. Kādas ir skatītāju atsauksmes par šo izrādi?
– Pārsvarā ļoti labas. Cilvēki mēdz runāt par to, ka tā ir ļoti vajadzīga izrāde. Bērni nāk ar vecākiem. Arī man pašam šī izrāde bija iespēja pateikt ko būtisku savai mammai. Bērnu un vecāku attiecības vienmēr ir ļoti sarežģīts stāsts ar ļoti retiem izņēmumiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas viss nāk no mīlestības, jo mēs jau pārsvarā mīlam savus vecākus un vecāki mīl savus bērnus. Mēs ar mammu esam piemērs, ka tā sašķeltība īstenībā eksistē ģimenē. Es pārsvarā komunicēju ar latviešiem un taisu izrādes latviešu valodā, bet mamma atkal skatās krievu televīziju. Un tad mēs tā kā mēģinām to kaut kā apiet.
Komentāri (0)