Tagad klusā Pils iela pirms 100 gadiem bija galvenā ielā Ventspilī, uz kuras atradās trīs kinoteātri, vairāki foto ateljē, šūšanas saloni, bankas, veikali, lepni īres nami, ārvalstu konsulāti u.c. iestādes.
Pils iela pazina citu dzīvi (FOTO)
0Par Pils ielas lepno dzīvi pirms 100 gadiem ventspilniekiem atgādina Ventspils muzeja darbinieku veidota izstāde pilī. Tā esot kā dāvana pilsētai tās 720. dzimšanas dienā.
Pils iela savā pastāvēšanas laikā daudz ko piedzīvojusi. Tā ir viena no senākajām Ventspils ielām. Pa to gājuši Livonijas ordeņa bruņinieki, Kurzemes un Zemgales hercogi... Taču izstāde stāsta par tiem laikiem, kad Pils iela līdz ar ostas un pilsētas attīstību 20. gadsimta sākumā piedzīvoja vēl nebijušu uzplaukumu. Tas ir laiks, kad Pils ielā senākos namīpašniekus – vāciešu dzimtas – daļēji nomainīja ebreji – tirgotāji un veikalnieki. Laiks, kad tika apvienoti un paplašināti šaurie seno pilsoņu gruntsgabali un uz tiem tika būvēti vairākstāvu mūra īres nami, sākumā historisma, pēc tam arī jūgendstilā.
Pirms 100 gadiem Pils ielā atradās daudz veikalu un tirgotavu, ko parasti sauca to īpašnieku vārdos: E.Kāna modes preces, A.Zeba manufaktūrpreces, P.Gorbanda apavu veikals, S.Tāla smaržu un parfīmu tirgotava utt. No deviņiem Ventspils delikatešu veikaliem Pils ielā atradās seši, tāpat tur bija augļu, gaļas, piena un desu veikali, maiznīcas, konditorejas, vīna, tabakas, minerālūdens un limonādes tirgotavas utt. Savus pakalpojumus Pils ielā piedāvāja: advokāti, zobārsti, vecmātes, veterinārārsti, šuvēji, cepuru meistari, kalēji, dārznieki, skārdnieki, galdnieki, kurpnieki, adītājas, virvju vijēji u.c. Pils ielā 91 atradās J. Jankovska un A. Šuneviča foto ateljē.
Tā laika spožums tagad atdzīvojas tikai Ventspils muzeja izstāžu zālē, jo Pils iela pati ir klusa un lielā mērā novārtā pamesta. «Pils ielas pagrimums sākās jau padomju laikā, kad vecpilsētā putēja kālija sāls un Ventas piekrastes zona tika izsludināta par sanitāro zonu un no tās tika evakuēti pastāvīgie iedzīvotāji. Nami vairs netika pilnvērtīgi apdzīvoti, uzradās gadījuma iedzīvotāji. Rūpes par arhitektūras pieminekļu saglabāšanu bija tikai teorētiskas. Otra grāviens šai ielai bija denacionalizācija un privatizācija. Kad nami formāli atguva savus likumīgos īpašniekus vai tos, kas vēlējās būt par īpašniekiem, bet reāli palika vispār bez saimniekiem,» skaidro vēsturniece Ingrīda Štrumfa.
Izstāde muzejā apskatāma līdz martam, to papildina arī muzejpedagiģiskā programma, kura sākas nevis kā ierasts muzejā, bet gan uz pašas Pils ielas.
Apskati foto no izstādes atklāšanas!
Foto: Pils ielas agrāko laiku godību gaismā cēluši vēsturnieki – Stella Lindenberga, Māra Dāvida, Armands Vijups un Agita Dreiersdorfa-Plāts.
Komentāri (0)