3. februārī plkst. 19:00 teātra namā "Jūras vārti" uz klaviermūzikas vakaru ielūdz izcilais latviešu pianists Andrejs Osokins. Koncertprogrammā iekļautas tādas klaviermūzikas pērles kā J. Haidna Sonāti Mi minorā, D. Skarlati sonāti Re minorā un L. van Bēthovehna leģendāro “Appasionata”, kā arī M. Ravēla, F. Lista skaņdarbus un fantāzijas klavierēm.
Pianists Andrejs Osokins profesionālo izglītību ieguvis Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā, sava tēva, izcilā pianista Sergeja Osokina klavieru klasē. Pēc tam – studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Londonas Trinity Mūzikas koledžā, tad absolvējis Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas maģistrantūru, iegūstot prestižo DipRAM apbalvojumu. Kopš 2013.gada Andrejs studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Doktorantūrā. Andrejs ir Yamaha Music Foundation of Europe stipendiāts, Latvijas Lielās Mūzikas balvas (2008) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada balvas (2009) ieguvējs.
Piedalījies un guvis panākumus neskaitāmos pianistu konkursos, tai skaitā 1.vietu R. Viljama un A. Brantas Starptautiskajā pianistu konkursā Birmingemā, Lielbritānijā (2005), 2.vietu Porto Starptautiskajā pianistu konkursā Portugālē (2005) un daudzos citos.
A. Osokins regulāri uzstājas prestižākajās Eiropas koncertzālēs, tai skaitā Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, Vestminsteres Katedrāles zālē, „St Martin in the Fields” koncertzālē un citās.
Turpinājumā jautājumi pianistam Andrejam Osokinam:
Kādās zālēs jūs uzstājaties?
– Spēlēju Vigmora koncertzālē, Vestminsteres katedrāles zālē un St Martin in the Fields koncertzālē, Berlīnes filharmonijas, Dublinas Nacionālajā koncertzālē, Gasteigas Mazajā koncertzālē Minhenē, Opera Comique zālē Parīzē un Birmingemas Simfoniskajā zālē. Starptautiskais pianistu forums Frankfurtē 2015. gadā man piešķīra skatītāju simpātiju balvu, un pēc tam nāca neskaitāmi uzaicinājumi uzstāties Vācijas un Francijas koncertzālēs.
Ko jūs piedāvāsiet skatītājiem klaviermūzikas vakarā teātra namā Jūras vārti?
– Tajā pašā dienā Jūras vārtos vadīšu meistarklases Ventspils un citu Latvijas pilsētu audzēkņiem, noslēgumā izskanēs koncerts, kurā ir iecerēta interesanta un daudzveidīga klaviermūzikas programma. Skanēs senā mūzika, sākot ar Jozefa Haidna skaņdarbiem un beidzot ar mūsdienu 20. gadsimta mūziku – Morisa Ravēla Nakts Gaspāru. Vēl izskanēs Ludviga van Bēthovena leģendārā Appasionata. Programma būs izcila.
Vai jūs pats to veidojat?
– Jā, un jau vairākas reizes esmu to spēlējis Vācijā: Hamburgā, Štutgartē, kur es ierakstīju disku. Ja runājam par skaņdarbu Appasionata, Ferenca Lista fantāziju sonāti vai Nakts Gaspāru, tad šos darbus ir grūti apgūt, taču tajā pašā laikā tie ir ļoti iespaidīgi, daudzveidīgi, dramatiski un tos ir interesanti klausīties. Savukārt ar franču mūziku man šobrīd izveidojies liels mīlas romāns, tādēļ šajā programmā izskanēs daudz franču klaviermūzikas, piemēram, Eriks Satī, Moriss Ravēls, Klods Debisī.
Vai nesagatavoti cilvēki arī var klausīties klasisko mūziku?
Mūzika ir vibrāciju valoda, un to, protams, var klausīties nesagatavoti cilvēki, jo īpaši, ja spēlē spoži, interesanti un aizraujoši. Klaviermūzikas vakars iesācējiem var kļūt par lielu un neparastu atklājumu. Parasti viņi nemaz nenojauš, cik tas var būt interesanti un mūsdienīgi klausīties tādu mūziku. Mums visapkārt skan cita mūzika, tādēļ varētu šķist, ka klasiskā mūzika ir kaut kas sarežģīts un mēs ne līdz galam esam intelektuāli attīstīti, lai tādu klausītos. Taču šī mūzika plūst no sirds uz sirdi. To var uztvert gan profesionāļi, gan iesācēji.
Komentāri (0)