Pirmais starptautiskais taustiņmūzikai veltītais festivāls ''Takts''(FOTO) (VIDEO)

Iecerēts, ka turpmāk ik gadu uz koncertiem Ventspilī pulcēsies starptautiski atzīti dažādiem taustiņinstrumentiem radītas vai adaptētas mūzikas autori un interpreti. Pastiprinātu uzmanību festivāls “Takts” veltīs jaunajai un laikmetīgajai mūzikai. Klavieres, iespējams, ir zināmākais no taustiņinstrumentiem, taču ne vienīgais. Akordeons, harmonijs, spinets, galu galā – melodions un ērģeles.

Turpinājumā jautājumi producentam Mikam Magonem:

Kas jūs pamudināja rīkot Ventspilī šādu festivālu?

– Pēdējo gadu laikā mūspusē nekas līdzīgs nav noticis. Liepājā bija pianisma zvaigžņu festivāls, bet pēc pavasara pasākuma viņi ir paziņojuši, ka tas, iespējams, būs pēdējais. Līdz ar to Kurzemē ir atbrīvojusies šī niša, un mēs esam pārliecināti, ka Ventspils festivāls kļūs par vērtīgu pasākumu, kas varētu to aizpildīt.

Ar ko Ventspils festivāls atšķirsies no citiem?

– Iepriekš Latvijā pianistu festivāli ir bijuši pietiekami konservatīvi – tajos parasti tiek izpildīta klasiska 100 un vairāk gadu sena klaviermūzika, ko izpilda klasisks pianists ar orķestri. Savukārt mēs koncentrēsimies uz pašu mūziķu autormūziku, proti, pianisti izpildīs savu, nevis citu komponistu tūkstošiem reižu spēlētus skaņdarbus. Mūzika būs oriģināla un jauna – tas būs pilnīgi svaigs, neredzēts skatījums uz klaviermūziku. Piemēram, vācu pianists ar skatuves vārdu Hauška (Hauschka) klavieru stīgās ievieto dažādus sadzīves priekšmetus, kas brīžiem padara klavieru skanējumu pilnīgi neatpazīstamu. Savukārt projektā Radioland analogā sintezatora skanējumu paspilgtinās dzīvās projekcijas.

Katrs koncerts būs atšķirīgs?

– Jā, visi seši koncerti būs oriģināli, un esam gandarīti, ka mums ir izdevies savākt tādu zvaigžņu plejādi. Piemēram, īpašs notikums būs pianista un komponista Korija Smita no Ņujorkas uzstāšanās. Viņš šā gada sākumā saņēma Grammy balvu un Baltijā viesosies pirmo reizi. Tāpat gribētu pieminēt mūsu pašu Vladislavu Nastavševu, kas ir viens no pieprasītākajiem šābrīža jaunās paaudzes režisoriem Latvijā. Viņa izrādes Jūras vārtos ir bijušas pilnībā izpārdotas, un tas parāda viņa vispusīgo talantu. Viņš izpildīs paša rakstīto mūziku savām izrādēm.

Nosaukumā norādīts, ka tas ir pirmais festivāls. Vai tas nozīmē, ka tam būs turpinājums?

Jā, tas ir pasākums ar skatu nākotnē, jo ceram to iedibināt kā tradīciju, jau domājot par 2018. gadu, kad Ventspilī durvis vērs jaunā koncertzāle. Tad šis festivāls būtu ar trīs gadu stāžu un jaunajā koncertzālē varētu izskanēt jau pavisam citā kvalitātē. Gribētos, lai līdz tam laikam šis festivāls nosēžas cilvēku prātos – kā pasākums, kuru ir patiešām vērts apmeklēt.

Festivāla pirmajā vakarā koncertu teātra nama Jaunajā zālē sniegs duets “Grandbrothers” no Vācijas. To veido džeza pianists Erols Sarps (Erol Sarp) un sintezatoru konstruktors Lūkass Fogels (Lukas Vogel), kuri savulaik satikās Diseldorfas universitātē. Jau pirmais kopīgi radītais skaņdarbs “Ezra Was Right” izpelnījās Džila Pītersona (Gilles Peterson) uzmanību, un tāpēc vairākkārt izskanēja viņa vadītajā raidījuma “BBC Radio 6 Music” ēterā. Loģisks bija turpinājums, duetam izdodot pirmo īsspēlējošo plati, kurā tika iekļauti dīdžeja Grega Vilsona (Greg Wilson), JD Twitch no apvienības “Optimo” un citu prominentu mūziķu veidoti “Grandbrothers” skaņdarbu remiksi. Šī gada martā izdotais debijas pilnmetrāžas albums “Dilation” ir divu gadu darba rezultāts. Pareizāk, abu mūziķu izpētes turpinājums minimālisma, ambientās mūzikas, IDM un tehno mūzikas vidē.

Otrās festivāla dienas pārsteigumu - Folkeru Bertelmanu (Volker Bertelmann), visticamāk, retais atcerēsies kā vēlīnu tīni, pagājušā gadsmita deviņdesmito gadu vidū repojot un spēlējot sintezatorus grupā “God`s Favourite Dogs”. Pēdējos vismaz desmit gadus viņš krietni plašāk pazīstams ar skatuves vārdu Hauschka. Un ne tāpēc vien. Galvenokārt, pateicoties tam, ka ne viens vien mūzikas mīļotājs, profesionālis un domubiedrs viņu uzskata par vienu no ievērojamākajiem šīs tūkstošgades sagatavoto klavieru meistariem. Šopēna skaņdarbu izpildījuma iedvesmots, mazais Folkers deviņu gadu vecumā pievērsās klavierspēles apguvei. Tiesa, gadu gaitā viņš atskārta, ka formālā un stingrā instrumenta iepazīšana, uz kādu mudina, izrādās, ne tikai skolas Latvijā, nav ceļš, kuru viņam iet. Pieaugošā interese par populāro mūziku, dalība dažādās grupās un projektos, ne brīdi nezaudējot interesi par taustiņinstrumentiem, noveda pie satikšanās arī ar elektronisko mūziku. 2004. gadā dienasgaismu ieraudzīja pirmais Hauschka ieraksts “Substantial", kas minēto apvienoja un spilgti apliecināja – klasiskā izglītība, kamermūzikas jutīgums un interese par popmūziku. Tas viss saklausāms tajā, kā arī turpmākajos Folkera ierakstos. Mūzika kino, dejai, teātrim un mākslas projektiem, sadarbība ar citiem ievērojamiem mūziķiem (piemēram, vijolnieci Hilariju Hānu (Hilary Hahn), Ventspilī reiz koncertējušo islandiešu mūziķi un producentu Valgīru Sigurdsonu (Valgeir Sigurðsson) un citiem), salīdzinājumi ar Satī, Keidžu, Reihu, izpārdoti koncerti visā pasaulē, paša kūrēts festivāls “Annual Piano Approximation Festival” Diseldorfā – tas viss raksturo Hauschka radošo darbību vairāk nekā desmit gadu garumā!

Apskati FOTO! 

Svētdienas pēcpusdienā festivāls noslēgsies uz Lielās zāles skatuves ar rimtu autormūzikas koncertu. Nelielas auditorijas priekšā uzstāsies viens no Latvijas izaicinošākajiem savas paaudzes teātra režisoriem Vladislavs Nastavševs. Līdzīgi kā pagājušā gada nogalē uz Jaunā Rīgas teātra skatuves notikušajos autorvakaros “Eskeipista dienasgrāmata”, arī Ventspilī V. Nastavševs izpildīs paša radītos skaņdarbus saviem iestudējumiem “Peldošie-Ceļojošie” un “Tumšās alejas” Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī izrādei “Mēdeja” Maskavas Gogoļa centrā, kuros izmantojis Mihaila Kuzmina, Federiko Garsijas Lorkas un Josifa Brodska dzeju.