Rakstnieci Vizmu Belševicu (1931 – 2005), diemžēl nevar pieskaitīt kurzemniekiem, tomēr viņas sarakstītās brīnišķīgās un arī godalgotās (Spīdolas balva, Kārļa Gopera balva) bērnības atmiņu grāmatas par Billi gan ir arī par Kurzemes pusē pavadītajām bērnības dienām, kuras toreizējā Bille pavadīja pie sava tēva māsas Annas Klievenas, Ugālē.
Māksliniece un novadpētniece Laimdota Junkara ir ne tikai uzmanīgi lasījusi triloģiju par Billi, bet arī saņēmusi no rakstnieces vēstuli: ”Ugāles meži ir manas bērnības skaistākā daļa. Mana tēva māsa Anna Klievena bija rentniece. Zinu, ka sākumā Klievenas ģimene dzīvoja „Kažokos”. Arī es, bet atceros tikai braukšanu kamanās pa piesnigušu mežu. Tad bija maza pelēka mājiņa sausā kaķpēdiņu norā – mājas vārdu neatceros. Tad Klimpi un Arkmaņi pie Cirkales ceļa. Pirms gadiem braucu skatīties bērnības vietas. No Klimpiem bija atlikusi tikai viena balta siena un skurstenis. No Arkmaņiem – zālē sakrituši skaidu jumti. 1945. /46. mācību gadā gāju Ugāles Kalna skolā, tā arī aizgājusi postā.”(1997.gada 25.maijā, no sarakstes ar Ugāles kultūras vēstures klubu Mēs).
“Nu ir Zūru vecaistēvs un vecāmāte. Viņi sēž blakus uz krēsliem. Vecāmāte gan tik kupla, ka to krēslu nemaz nevar redzēt, izskatās, it kā viņa sēdētu gaisā. Ap galvu viņai bārkstains lakats, rokās dziesmu grāmata, krustiņš virsū. Vecamtēvam galva kaila, pagarie mati viļņiem vien, un bārda līdz puskrūtīm. Ja uz kādu Billei patika skatīties, tad uz vecotēvu, un, ja par kādu ģimenē runāja, tad atkal tas bija vecaistēvs, Zūru prāminieks. − Pastāsti par vecotēvu un baronu! − Bille plijās papucim, kad viņš bija mājās un pie laba prātā. “ (V.Belševica, BILLE, Ģimenes albums)
Par Billi un Billes vietām toreiz un tagad Ugālē Laimdotas Junkaras stāstījumā rakstnieka Herberta Dorbes muzejā ciklā Rakstnieki Kurzemē 24. novembrī plkst. 12:00.
Komentāri (0)