13. un 14. novembrī notiks jau trešais Kultūras ministrijas organizētais Latvijas mazākumtautību forums, kurš šogad pulcēs ap 150 dalībnieku no 70 dažādām organizācijām. Forumā dalību pieteikuši pārstāvji no krievu, baltkrievu, ukraiņu, romu, vācu, poļu, lietuviešu, ebreju un burjatu mazākumtautību biedrībām no visiem Latvijas reģioniem, kā arī personas, kas ikdienā strādā ar mazākumtautību pārstāvjiem.
Kultūras ministre Dace Melbārde pie šā gada mazākumtautību foruma dalībniekiem nāks ar aicinājumu: „Šī ir lieliska iespēja pārrunāt gatavošanos Latvijas valsts simtgadei ar mūsu mazākumtautību pārstāvjiem, uzklausīt viņu idejas un priekšlikumus, rosināt būt aktīviem svinību dalībniekiem, lai Latvijas simtgade patiešām būtu visas sabiedrības svētki, stiprinot ikviena Latvijas iedzīvotāja piederības izjūtu mūsu valstij un atbildību par tās turpmāko veidošanu.”
Kultūras ministrijas (KM) uzdevums ir veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību un sniegt atbalstu to kultūras savpatnības saglabāšanai, kā arī veicināt starpkultūru dialogu. Ministrija šo uzdevumu veic gan līdzdarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (turpmāk – NVO), īstenojot integrācijas pasākumus reģionālā līmenī, gan sadarbībā ar mazākumtautību organizācijām, īstenojot dažādus pasākumus - radošās nometnes, kultūras vēstnieku programmas, jauniešu līdzdalības programmas, kurām ir plašāka ietekme valsts līmenī.
Lai analizētu mazākumtautību līdzdalības iespējas un mazākumtautību NVO darbību, KM uzdevumā Baltijas Sociālo zinātņu institūts (BISS) ir veicis pētījumu „Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā”. Pētījums sniedz informāciju par mazākumtautību organizācijām un mazākumtautībām svarīgiem jautājumiem, kurus izmantosim tālākā darba plānošanai. Pētījuma „Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā” prezentācija notiks arī foruma laikā.
Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija liecina, ka šobrīd Latvijā ir reģistrētas 306 biedrības un nodibinājumi, kuras var uzskatīt par mazākumtautību organizācijām. Tomēr secināts, ka ne visas no tām ir sasniedzamas. Pētījuma autori apzinājuši arī visu aktīvo organizāciju reālās adreses un kontaktpersonas, kas ir KM darbam ļoti svarīga informācija. Tāpat ne mazāk svarīga ir iegūtā informācija par attieksmi pret etniskajām attiecībām, latviešu valodas lietošanu un atbildes uz jautājumiem par svarīgākajiem risināmajiem jautājumiem vienotas sabiedrības veidošanā.
Latvijas mazākumtautību foruma pirmajā dienā paredzēts darbs četrās tematiskajās darba grupās gan par to, kā mazākumtautību pārstāvji var iesaistīties Latvijas simtgades svētku organizēšanā un norisē, gan par jaunu iniciatīvu veidošanu starpkultūru dialoga veicināšanai. Kā uzsver KM Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta, mazākumtautību pārstāvju aktīva līdzdalība Latvijas simtgades svētku gatavošanās un īstenošanas laikā ir īpaši uzteicama un vēlama, jo „Latvijas valsts simtgade ir svētki visiem, kas jūtas piederīgi Latvijai. Mēs visi kopā veidojam tādu simtgades ietvaru, kas uzrunātu ikvienu”.
Darba grupās pārrunāsim arī jautājumus, kas skar mazākumtautību līdzdalību Latvijas politikā, ekonomikā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atsevišķā darba grupā runāsim par mazākumtautību jauniešu līdzdalību. Biedrības „Eiropas kustība Latvijā” projektu vadītāja Liene Valdmane, kura mazākumtautību foruma ietvaros vadīs darba grupu par mazākumtautību jauniešu līdzdalību, uzskata: „Veiksmes atslēga ir kopīga ideju radīšana, analizēšana, formulēšana, nevis mēs radām jums, bet mēs radām mums. Šī skatu punkta maiņa nodrošina nepiespiestu velmi iesaistīties, līdzdarboties, uzņemties atbildību. Mūsdienu jaunieši pieder tūkstošgades paaudzei - tā ir paaudze ar savām ambīcijām, savu izpratni par vērtībām un savu vietu dzīvē. Un tas ir jāciena, ja vēlamies radīt vidi, kurā labi jūtas ikviens no mums.”
Foruma otrajā dienā sniegsim informāciju par Latvijas Nacionālā kultūras centra programmām kultūru dažādības atbalstam un iepazīstināsim ar minēto pētījums par mazākumtautību iesaisti un līdzdalību. Pieredzē par pašvaldību sadarbību ar mazākumtautībām reģionos dalīsies Ventspils un Jelgavas pašvaldību pārstāvji, kā arī ar Vācijas pieredzi starpkultūru dialoga veicināšanai iepazīstinās Eiropas Mazākumtautību jautājumu centra ekspertes. Foruma dalībniekiem būs iespēja iepazīties arī ar KM finansētajiem Latvijas mazākumtautību atbalsta projektiem 2014.-2015.gadā. Savukārt foruma noslēgumā dalībnieki varēs apmeklēt Starptautisko nacionālo kultūru festivāla koncertu “Ventspils Vainags”.
“Esmu gandarīta, ka forumam izdevies piesaistīt tik lielu mazākumtautību, īpaši reģionos dzīvojošo, pārstāvju skaitu. Liela nozīme foruma koordinācijā ir veiksmīgā sadarbība starp reģionālajiem NVO centriem, kuri koordinē dalībnieku pieteikšanos.”, informē Inese Siliņa, foruma koordinatore un biedrības “Kurzemes NVO atbalsta centrs” priekšsēdētāja.
“Ceru, ka foruma dalībnieki izmantos šo iespēju būt visiem kopā, lai ne tikai klausītos darba grupu vadītājos un pieredzes devējos, bet arī iepazītos, apmainītos ar kontaktiem un veidotu kopīgas nākotnes sadarbības ieceres. Esam centušies, lai dalībniekiem foruma laikā būtu iespēja izstādes veidā iepazīties ar visiem 2014.- 2015.gadā īstenotajiem mazākumtautību biedrību projektiem, kurus ir finansējusi KM līdzdarbības līgumu ietvaros ar reģionālajiem NVO atbalsta centriem. Tādējādi var gūt ne tikai idejas, bet arī jaunus sadarbības partnerus visā Latvijā.”
KM organizētie Latvijas mazākumtautību forumi 2013. un 2014. gadā notika Rīgā. Par 2015. gada foruma norises vietu izvēlēta Ventspils, atsaucoties uz Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ielūgumu. Ventspils Nacionālo kultūras biedrību asociācija šī gada novembrī svin savu 15.gadu jubileju un organizē starptautisko nacionālo kultūru festivālu “Ventspils Vainags”, kura koncerts notiks pēc Latvijas mazākumtautību foruma noslēguma, tādējādi bagātinot arī foruma norisi.
Komentāri (0)