Latvijas Leļļu teātra izrāde ''Kentervilas spoks''

Saimona de Kentervila spoks mīt senā angļu pilī. Naktīs tas mīl pastaigāties pa pils tumšajiem gaiteņiem, baidīt mājkalpotāju un elsot dūmvadā. Viss mainās brīdī, kad pili iegādājas draudzīga amerikāņu ģimene, kas netic spokiem un neplāno pieņemt Anglijas senākās tradīcijas.

Iestudējumu veido Leļļu teātrim jau pazīstama radošā komanda – režisore Nadežda Aleksejeva, mākslinieks, scenogrāfs Igors Semjonovs, kā arī mūzikas autore Tatjana Bobrova, kuri ikdienā darbojas Novgorodas bērnu un jauniešu teātrī "Malij". Izrādē lomās redzami aktieri: Artūrs Putniņš, Kristīna Varša, Dana Lāce, Anrijs Sirmais, Edgars Kaufelds un Dace Vītola.

Kā atzīst režisore: "Viena no raksturīgākajām Oskara Vailda īpašībām — spēja nopietnajā saskatīt jocīgo un jocīgajā — nopietno. Vailda "Kentervilas spoks" ir amizants nopietnā un nenopietnā sajaukums, kurā it kā dominē nenopietnais. Šis ir labs materiāls, kurā parādīt bērniem, kā neļauties bailēm no nezināmā, neparastā. Ne vienmēr "ļaunais" tāds patiešām ir!"

Sadarbībā ar mākslinieku Igoru Semjonovu, režisore uz skatuves "uzbūrusi" īstu spoku pili, savukārt "dzīvā plāna" aktieru spēli papildinās ēnu teātra elementi.

Īru rakstnieka un dzejnieka Oskara Vailda darbi līdz šim Latvijas Leļļu teātrī nav tikuši iestudēti, kam par iemeslu, visticamāk, minams fakts, ka viņš tradicionāli netiek ierindots bērnu rakstnieku klāstā. Tomēr pazīstamais īsais stāsts "Kentervilas spoks" (1887) kalpojis par iedvesmas avotu ne tikai neskaitāmām filmām, operām, mūzikliem, dramatiskā teātra izrādēm, bet arī animācijas filmām un nu – arī leļļu teātra izrādei.

Izrāde paredzēta jaunākā skolas vecuma bērniem.

Turpinājumā trīs jautājumi Artūram Putniņam:

Par ko ir šī izrāde?

– Manuprāt, izrāde ir par vientulību un par pārmaiņām, lai arī cik tas nopietni neizklausītos. Par to, kā šajā gadījumā spoks jeb patiesībā – cilvēks vada savas pēdējās dzīves dienas, ir aizmirsts un pazaudējis realitātes izjūtu. Reizēm jau tā ir, ka mēs, veicot kādu darbu, pat neapzināmies, ka darām muļķības vai kaut ko nepareizu. Mums liekas, ka tas ir svarīgi, bet īstenībā tā nav. Tas notiek arī izrādē, taču spoks tajā sper to svarīgo soli citā kvalitātē – viņš pārdzimst, lai darītu ko citu.

Tas viss tiešām izklausās nopietni.

– Tā ir, taču tas notiek viegli uztveramā formā. Izrādē visus notikumus cenšamies pasniegt caur humora prizmu – komiski un viegli. Kā režisors teica: tā nav drāma, tā ir traģikomēdija. Lai arī stāsts ir nopietns, svarīgi to pasniegt bērniem piemērotā veidā. Lai viņi saprastu, ka patiesībā spoks ir dvēselisks, jūtīgs un sirdī kā bērns, lai arī viņam ir jau 300 gadi. Viņš ir tāds, lai bērni ar viņu varētu asociēties.

Kā bērni uztver šo izrādi?

– Patiesībā pirmizrāde notiks tikai 5. septembrī un ventspilnieki būs otrie, kas to redzēs. Taču mums bija ģenerālizrāde, kurā to noskatījās bērnu pulciņš. Man prieks, ka visas izrādes laikā tika noturēta bērnu uzmanība un viņi skatuves notikumiem ar interesi pārdzīvoja līdzi. Atklāšu arī, ka izrāde būs vizuāli krāšņa un bērniem būs kur piesiet aci.

Vai jums kā aktierim ir viegli spēlēt šo lomu?

-Patiešām nav viegli. Leļļu teātrī strādāju jau sešus gadus un varu apgalvot, ka tā ir viena no trijām grūtākajām lomām manā karjerā. Spoka tēls izrādes laikā ļoti mainās, transformējas – kāds viņš ir sākumā un kāds beigās. Tā pāriešana citā kvalitātē ir ļoti sarežģīta, turklāt tas viss jāpasniedz viegli, jo bērni ir īpaša auditorija. Ja es šo uzdevumu izpildīšu labi, tad viņi dzīvos līdzi.