Būs skatāma ceļojošā izstāde

Nesen Livonijas ordeņa pils izstāžu zālē noslēdzās Ventspils muzeja apjomīgā krājuma izstāde par virtuves vēsturi no 19.gs. līdz 20.gs. 70.gadiem un izstāde, kas tiks atklāta pirms Jāņiem, 18.jūnijā ir kā izvērsts turpinājums nesenās vēstures – padomju perioda pētniecībā, tematiski aptverot ne tikai ar virtuvi saistītu priekšmetu dizainu. Ir svarīgi apzināties, ka Latvijā arī padomju periodā bija radītas izcilas grafiskās kultūras vērtības.

Plašais izstādes eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām kolekcijām. Ceļojošo izstādi Ventspils muzejā papildinās muzeja krājuma materiāli par 60.gadu grafiskā stila tēmu- Ventspils zivju kombināta zivju produkcijas etiķetes un Induļa Zvagūža oriģinālilustrācijas Herberta Dorbes poēmai Tas notika Kaķpēdiņu bulvārī.

„Izstāde „Uz lielās dzīves trases” dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – 20. gs. 50. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja „lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress. Šī iemesla dēļ izstādes nosaukumam likās tik atbilstoša Ojāra Vācieša dzejas rinda „Uz lielās dzīves trases” no dzejnieka populārā dzejoļa „Meitene no manas klases”.

Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieaug mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicina gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums.

Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.

Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās.” (no izstādes kuratores Sandra Krastiņas ievada).