“Jūras vārtos” atklās Artūra Bērziņa pretrunīgi vērtēto darbu izstādi

Artūrs Bērziņš (dz. 1983) -gleznotājs, režisors, vizuālās komunikācijas mākslinieks un mūziķis, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras absolvents. Kā gleznotājs, foto un video mākslinieks kopš 2001. gada piedalījies 30 izstādēs un festivālos, ieguvis vairākas balvas, māklsinieka darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ASV.

Artūra Bērziņa daiļradi raksturo tvīkstoša dažādu gammu erotika, sakāpināta tēlainība, sapnim līdzīgi sižeti un dekoratīvisms, ko ar saturu noslogo uz simbolisma sliekšņa stāvošas vizuālas metaforas un kontrasti, postmodernisms ar tam piemītošo stilistiskās tīrības savandīšanu, citēšanu un ironiju un paspilgtina gotiskajai mākslai piemītošais skaudri romantiskais ēnojums.

Mākslinieka darbos cilvēki nereti atgādina netveramus, distancētus, pat mītiskus tēlus, tajā pašā laikā darbos apslēptā jēga liecina par padziļinātu pievēršanos cilvēka psiholoģisko problēmu un sāpju tēmai, kā arī sāpīgiem sociālpolitiskiem jautājumiem. Bet vīrietis/sieviete attiecību šķērsgriezums savijas ar mākslinieka mēģinājumiem piekļūt sievietei tuvāk. Cilvēks attēlots kā mikroshēma, ietverot ne vien ķermeņa un psiholoģisko jūtu dimensiju, bet arī prāta struktūras un kategorizācijas mehānisma darbības attēlojumu (Anitra Velde, filozofs, studija.lv, novembris, 2009).

Artūrs Bērziņš: “Mani ļoti piesaista kāda ļoti pretrunīga lieta - savstarpējā papildināšanās. Es atradu  priekš sevis lielisku gājienu kā runāt par garīgajām, metafiziskajām lietām caur fizioloģisko tāpēc, ka tur ir kopsakarības. Bioloģiskajās sistēmās tas viss ir kaut kādā veidā savā starpā saistīts un tā arī mūsu sociālajās praktiskās, mēs visi esam iesaistīti kaut kādā baigajā sistēmā, visi mūsu garīgie procesi notiek tāpat kā organismā, un mēs visi esam kaut kādas šūniņas no viena milzīga organisma, mēs to varam uztvert gan  tīri no tāda materiālā viedokļa - sabiedrība un kolektīvā bezapziņa un tā tālāk, gan arī no ezotēriskā.”