Lidojumi ne sapnī, bet īstenībā

Cirks ir viens no senākajiem mākslas veidiem, cēlies no jāšanas skolas tradīcijām, kas Eiropā izveidojās XIV un XV gadsimtā, bet tāds, kādu to tradicionāli pazīstam, radās tikai 18. gs. beigās Anglijā. Arī cirkam laika gaitā radušies vairāki virzieni, un viens no tiem ir Francijas jaunais cirks. Ventspilnieki to jau paspējuši iepazīt vairāku mākslinieku izpildījumā, un pēdējās viesizrādes notika pagājušonedēļ teātra namā.

Ventas Balsij izdevās aprunāties ar diviem māksliniekiem – akrobātiem francūzi Aleksandro Frejo un kanādieti Frederiku Arseno no kompānijas Un loup pour l’homme, jo abi pārējie – Maturins Bolze un Hedi Tabets – franču ģenerālstreika dēļ aizkavējās ceļā un paspēja ierasties burtiski pirms paša izrādes sākuma.

Kompānija Un loup pour l’homme ir jauna – tai ir tikai četri gadi, arī akrobātu duets Alekss un Freds strādā kopā neilgi. Sezonas laikā viņi uzstājas ar vienu priekšnesumu, otrs ir sagatavošanas procesā. Lielākoties akrobāti uzstājas Francijā, Beļģijā, Nīderlandē, bet brauc arī tālākās viesizrādēs, piemēram, uz Brazīliju, lai gan tur grūtāk uzstāties karstuma dēļ. Pārvietoties nav problēmu, jo nav nekāda ekipējuma – var iztikt ar vienu mugursomu, un tā viesizrādēs paiet lielākā gada daļa.  

Tradicionālais priekšstats ir, ka cirks ir izklaide, bet abu franču izrāde Bez vārdiem ir pietiekami nopietna. Apzinoties, ka lielākā daļa cilvēku uzskata – cirks domāts, lai izklaidētu, akrobāti tam nepiekrīt, viņi saka – tā ir arī māksla. Tajā pašā laikā viņi necenšas apstrīdēt tradicionālo viedokli, vienkārši dara savu darbu, ko profesionāli apguvuši cirka skolā.

Francijā cirka māksla ir ļoti populāra – valstī ir kādas desmit skolas, kur to var apgūt, turklāt augstākās izglītības līmenī. Interesanti, ka ar cirka starpniecību bērnus un jauniešus mēģina pieradināt apmeklēt teātri, un valdība atbalsta gan šīs mākslas attīstību un izglītību, gan popularizēšanu.

Pastāv vairāki cirka virzieni, un Francijas jaunais cirks ir viens no tiem. Alekss un Freds atzīst, ka izrādes sākumā skatītāji bieži esot pārsteigti, jo tas maina viņu priekšstatu par cirku – akrobātiem nav ne spilgtu tērpu, ne izkrāsotu seju, bet vēlāk daudzi atzinušies, ka tā viņus iekustinājusi. Šajā izrādē veiksmīgi apvienoti akrobātikas, laikmetīgās dejas, hiphopa un teātra elementi.

Tomēr būtiskākais, manuprāt, ir meistarīgais izpildījums, kas skatītājiem ļauj baudīt izrādi, nedomājot par milzīgo piepūli, kas nepieciešama spēka un veiklības vingrojumiem, – to var nojaust, tikai izrādei beidzoties, redzot akrobātu sviedrainos kreklus.