Laternu svētki kopā ar princesēm un pirātiem

Šogad Princešu un pirātu dienas tēma ir Ķīna, laternu svētki. Kādēļ šāda izvēle?

– Pati Princešu un pirātu dienas pasākuma forma un doma radās muzeja vadošajam pētniekam un direktora vietniekam Armandam Vijupam. Sākums tam ir japāņu leļļu festivāls Hina Matsuri, kas vienlaicīgi ir arī meiteņu diena, ko svin 3. mēneša 3. dienā. Sākotnējā iecere bija izcelt šo dienu ar naivu ceļojumu uz svešām zemēm un mēģināt iepazīstināt bērnus ar tās zemes viņu vienaudžu svētkiem un tradīcijām. Kā tad vislabāk varam uztver citu kultūru? Caur ēdienu, deju, mūziku. Pirmās princešu un pirātu dienas tematika bija saistīta ar Japānu, bet šogad pulcēsimies jau sesto gadu.

Esam novērojuši, ka cilvēkiem patīk eksotiskās valsts. Ļoti iecienīta bija Indijas tēma, vēl esam iepazinuši arī Spāniju, Itāliju, Franciju. Gatavojot šos pasākumus un domājot, ko var apspēlēt, cenšamies izvairīties no iedziļināšanās reliģijās.

Galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai bērns pats kādā no darbnīcām kaut ko radītu, tā savā veidā izlaižot šo kultūrucaur sevi. Šogad muzejā būs Ķīnas laternu svētki. Tie ir pēdējie no pavasara svētkiem, ko svin Ķīnā, sagaidot jauno gadu, un tad Kazas gads beidzot tiešām būs iestājies. Ķīnā šos svētkus svin 19. dienā pēc Mēness kalendāra, un šogad tas iekristu 5. martā, bet sestdien ir 7. marts. Domāju, ka gan jau tās divas dienas mums piedos. Kā vēsta leģenda, laternu svētku pirmsākumi meklējami 180 gadus p.m.ē. Tas bija Rietumu dinastijas Haņ pārstāvis Veņdī, kas tajā dienā kļuva par imperatoru un pasludināja, ka par godu šim notikumam visiem jāiededz sarkanas laternas. Tieši laternas bija tas, kas lika aizķerties aiz šīs tēmas.

Kas paredzēts šāgada programmā?

– Taisīsim laternas, un vēl mums ir paredzēts izgreznot pūķi no kartona – tas būs tāds kopīgais darbs. Uzstāsies horeogrāfijas ansamblis Konfeti, būs arī tradicionālā lauvas deja. Šāda deja nav tikai ķīniešiem, tā ir raksturīga Āzijas tautām. Tajā izmanto milzīgu lauvas masku, zem kuras ir dejotāji, un kaujas mākslas kustības. Darbnīcās mēģinām uzsvērt to, ka no Ķīnas ir nākuši pasaulē ļoti vērtīgi izgudrojumi, visvērtīgākais no tiem ir papīrs. Līdz ar to lielākā daļa darbnīcu būs saistītas ar papīru – papīra pūķi, būs arī lidojošo pūķu darbnīcas, varēs taisīt ķīniešu cepures. Muzeja papīra restauratore Inga Rozefelde demonstrēs papīra liešanu. Pasākuma laikā tas tiks darīts divas reizes – plkst. 12.30 un 14. Restauratore rādīs, kā papīra masu lej sietos, susina, atspiež. Vienlaicīgi tas būs ne tikai izklaidējošs, bet arī nedaudz izglītojošs pasākums. Mēģināsim cept rīsu plācenīšus, jo tas arī ir viens no tradicionālajiem laternu svētku ēdieniem. Dzirdēsim bungu ritmus. Būs spārnotie ķīniešu teicieni, kas lasāmi uz spiedodziņiem.

Pasākumā arī muzeja darbinieki ir ļoti piedomājuši pie sava vizuālā tēla. Šoreiz arī tiek gatavoti īpaši tērpi?

– Mums būs dreskods: sarkanā krāsa. Pasākumu vadīs Ineta Kalniņa, kas pārtaps par princesi Dotu. Tas ir saīsināti no princeses Turandotas, kas bija ļoti nejauka ķīniešu princese, Pučini operas galvenā varone. Muzeja princese gan būs ļoti jauka.

Princešu diena allaž ir apmeklēta un iemīļota. Tavuprāt, kas uzrunā ģimenes apmeklēt šo pasākumu?

– Plānojot muzeja kalendāru, domājām, ka vajag pasākumu tukšajā periodā. Laikā, kas nav pārāk tuvu Jaungadam, jo tad pilī notiek Nikolaja diena, kad rosās rūķi muzeja darbinieku izskatā. Bet arī ne pārāk tuvu maijam, kad sākas citas atrakcijas. Vēlējāmies pasākumu martā. Tas ir tāds brīdis, atelpa starp svētkiem, ko pavadīt ar ģimeni. Princešu un pirātu diena ir vairāk pietuvināta mūsdienām. Šajā dienā ir bijušas visdažādākās izdarības. Piemēram, bagātību salas noslēpumu karte, ko zīmēja ar pienu, pēc tam to paturēja virs uguns un parādījās zīmējums. Tas bija īpaši iecienīts starp puikām. Tāpēc mums ir gan princešu, gan pirātu darbnīcas, kur katram būs kas sirdij tuvs. Mērķauditorija ir 3–12 gadus veci bērni. Mums ir regulārie apmeklētāji, kas nav izlaiduši nevienu Princešu un pirātu dienu. Pēc pasākuma bērni allaž dodas mājup priecīgi un apmierināti, pilnām rokām mantu, ko paši darinājuši darbnīcās.

Vai arī muzeja darbiniekiem pasākums ir kā svētki?

– Nikolaja diena un Princešu un pirātu diena ir kļuvušas par mīļu tradīciju arī muzeja ļaudīm. Protams, darbošanās 3 stundu garumā ir nogurdinoša, bet priecīgie bērni visu atsver. Tā tomēr ir mūsu joma, jo mēs apkalpojam klientus, un, ja viņi ir apmierināti, tad ir labi padarīta darba sajūta.